Kā vēstures muzejs zem klajām debesīm
Arī kā tēlniecības un amatniecības darbu krātuve. Arī vieta, kur sastapt dzimtas un ļaudis, kas ir veidojuši laikmetus, kur ieraudzīt savas saknes. Tā dažkārt tiek definētas kapsētas. Iepriekšējā rakstā stāstīju par Ulmaņu dzimtu, kas atdusas Bērzes jeb Bērzmuižas kapsētā, taču tā glabā arī daudz citu likteņstāstu.
{longHTML}
Atrādīja veikumu improvizētā modes skatē
Aizvadīto otrdien ar improvizētu modes skati Auces kultūras centrā noslēdzās Auces kultūrizglītības biedrības «Ausma» realizētais projekts «Šūšana no
A līdz Z».
{longHTML}
Sākas jauns darba cēliens
Daiga Ilmere – dzimusi liepājniece, bet sirdī dobelniece, skolotāja pirmsskolas izglītības iestādē «Spodrītis»
Vasara iet uz beigām, bet šogad tas mani neskumdina. Nebija šī vasara īpaši jauka. Vispirms jau ar laikapstākļiem. Te vēss, te ļoti karsts, tad tās vētras... Šī vasara mani pamatīgi pabiedēja. Kaut ko tādu kā pirmās vētras laikā vēl nebiju piedzīvojusi. Šie drūmie skati pēc vētras... Paldies mīļam Dieviņam, ka Dobelei pāri negāja krusa. Man žēl Tērvetes, Augstkalnes, Bukaišu, Apguldes, Jaunpils un citu cietušo vietu, bet, ja viesulis un krusa sāktu plosīties arī pilsētā, zaudējumi būtu divreiz un pat trīsreiz lielāki. Mūs pasaudzēja.
{longHTML}
Prioritāte joprojām vētras seku novēršana
Runājot par aktualitātēm Annenieku pagastā, pagasta pārvaldes vadītājs GUNTIS ŠMĪDLERS aizvadīto piektdien, tiekoties ar «Zemgali», bilst: vai pateiks ko citu nekā kaimiņos, ja sacīs, ka tā ir vētras izraisītās postažas likvidēšana?
{longHTML}
Krimūnu bibliotēka - mazā «gaismas pils»
KRISTĪNE ŽEVŅENKO sevi sauc par krimūnnieci, jo šeit ir uzaugusi, mācījusies un, lai gan ceļš savulaik vedis arī uz Jelgavas pusi, kopš 2011. gada vasaras viņa ir apmetusies uz dzīvi skaistajās un sirdij tuvajās Krimūnās. Kristīne savu aicinājumu atradusi starp grāmatām, proti - strādājot Krimūnu pagasta bibliotēkā. Šī gada 6. oktobrī apritēs gads, pildot jaunā amata pienākumus.
{longHTML}
Tērvetes upi aizsprosto vētras nogāztie koki
Izrādās, ka vētras seku apzināšana vēl joprojām nav beigusies un arvien gadās jauni atklājumi.
Trešdien redakcijai piezvanīja Uldis Balodis, kuru bažīgu bija darījusi Tērvetes upe aiz Zelmeņiem. Ūdens esot melns kā darva, zivis peldot ar vēderiem uz augšu, un ūdens arī dīvaini smakojot, stāstīja viņš un izteica aizdomas, vai tikai kaut kur pie Bukaišiem neesot kas nelāgs ūdenī iekļuvis. Izskatoties gluži kā ekoloģiskā katastrofa. Katrā ziņā paldies zvanītājam par vērīgumu!
{longHTML}
Plus vairāki simti raibaļu
Jāteic, nav bieži savu interviju varoņi jāpieķer kļūdoties. Bet, kad pārlasu interviju ar SIA «Agro Kaķenieki» vadītāju Vasiliju Pravdivecu, kur viņš teic, ka saimniecībā ir ap pusotru tūkstoti piena devēju, tagad jāpārjautā: kur gan aprēķinos likti vēl vismaz pāris simtu? Joks, protams, kurā tomēr daļa patiesības - vismaz daļa no «papildus» piena devējām nu redzamas Annenieku bibliotēkā iekārtotajā «Agro Kaķenieku» govju izstādē.
{longHTML}
Arheoloģiskā izpēte sākās Dobelē
Dobeles novada muzeja ekspozīcija «Reiz Dobelē...» allaž ir mainībā. Līdz ar muzeja filiāles - Dobeles Pils - izveidošanu ekspozīcijas sadaļa par pils vēsturi tika pārvietota uz pili, lai izglītotu tās apmeklētājus, bet muzejā ir atkal jauns stāsts. Jaunā ekspozīcijas daļa - «Dobeles pils arheoloģisko izrakumu vēsture» - informē par Dobeles pilskalna arheoloģisko izpēti, sākot jau no pašiem sākumiem – no Bīlenšteina laikiem.
{longHTML}
Dobelnieki vienoti stājas pret vētru
Svētdienas pēcpusdienā, spītējot turpat trīsdesmit grādu karstumam un saules svelmei, dobelnieki un novada ļaudis pulcējās Pļavas ielas terasē Dobelē, lai ar naudas ziedojumu vai ilgtermiņā uzglabājamiem pārtikas produktiem sniegtu savu artavu atbalstam 7. augusta postošajā vētrā cietušajiem novada iedzīvotājiem. Šo akciju un labdarības koncertu «Ar sirdsdziesmu pret vētru» organizēja Dobeles novada pašvaldība un biedrība «Tavi draugi».
{longHTML}
Zemgaļi tiek pie sava vēsturiskā karoga
Zemgaļu svētkos virs Tērvetes pilskalna pirmoreiz uzvijās Zemgales karogs. Svētku atklāšanā ar zirgu, kam simbolisks vārds Saulvedis, pilskalnā uzjāja un karogu mastā pacēla svētku organizators, Tērvetes koka pils izveidotājs un saimnieks NORMUNDS JĒRUMS.
{longHTML}