Pagājušo piektdien Īles tautas namā notika jau 9. novada tautas namu saiets. Šoreiz par tā vadmotīvu bija izvēlēts “Cirks”.
   - Man ir prieks, ka atkal varu jūs visus sveikt tautas namu saietā, nu jau devītajā pēc kārtas. Visiem zināmu ierobežojumu dēļ neesam tikušies divarpus gadus. Tāpēc ir gandarījums, ka saiets pa šo laiku nav izzudis pavisam, bet turpina dzīvot tālāk. Šoreiz tas noritēs cirka zīmē. Kāpēc tieši cirks? Teikšu godīgi – nav ne jausmas! Šis temats kaut kā atnāca pats no sevis. Varbūt tāpēc, ka Rīgas cirks tika aizslēgts un kādam ir tā vieta jāaizpilda? Un kāpēc lai tā nebūtu Īle?- atklājot 9. tautas nama saietu, sacīja tā rīkotāja Īles tautas nama vadītāja SINTIJA LIEKNIŅA.

   Sarunu cikls ar iedzīvotājiem turpinās. 20. oktobrī Penkules iedzīvotāji pulcējās vietējā kultūras namā, lai pārrunātu sev interesējošos tematus un uzdotu jautājumus Dobeles novada domes priekšsēdētājam Ivaram Gorskim un viņa kolēģiem. Penkulniekus visvairāk interesēja ceļu neapmierinošais stāvoklis un jaunumi Dobelē. Būs vai nebūs “Lidl” lielveikals pilsētas centrā? Kad beidzot normalizēsies situācija ar “mūždien slēgto” dzelzceļa pārbrauktuvi? Iedzīvotāji jautāja, novada vadība atbildēja.

   Tiekoties ar iedzīvotājiem, kā arī piedaloties informatīvajās sanāksmēs pagastos, “Zemgalei” ne reizi vien ir nācies dzirdēt iedzīvotāju bažas par to, vai, iestājoties tumšajiem rudens un ziemas vakariem un taupības nolūkos daļēji izslēdzot ielu apgaismojumu, viņi varēs justies droši. Cilvēki satraucas, vai nepieaugs dažādu noziegumu skaits. Lai noskaidrotu profesionāļu, kuri ikdienā strādā, lai novērstu likumpārkāpumus, kā arī atrastu un nodotu tiesai tos, kuri šādus pārkāpumus pastrādājuši, viedokli, “Zemgale” uz sarunu aicināja Valsts policijas Zemgales reģiona Dobeles iecirkņa priekšnieci, pulkvežleitnanti DANU LANDSBERGU.

   Mazā ciema vārds pasaka pašu galveno - par Ķieģeļcepli ciems nosaukts tāpēc, ka tajā patiešām atrodas īsts ķieģeļceplis. Tas te ir pats svarīgākais, un ciems pastāv tikai tā dēļ. Ķieģeļi te ir ražoti vienmēr, lai arī kādi laiki un īpašnieki mainījušies.

   Šodien, kad sabiedrība to vien runā, kā “savilkt galus” straujā energoresursus cenu kāpuma dēļ, kā ietaupīt, šķiet, ka ir tīrais neprāts riskēt un uzsākt uzņēmējdarbību vai paplašināt jau esošo, drīzāk jādomā, kā saglabāt esošo. Iespējams, bet tas noteikti nav stāsts par SIA “M&B Brigzna” vadītāju MĀRTIŅU BRIGZNU. Pirms trijiem gadiem, pirmā kovid pandēmijas priekšvakarā viņš uzdrošinājās atvērt kafejnīcu “Sprīdīši” Annas Brigaderes muzeja telpās Tērvetē. Sākoties pandēmijas otrajam vilnim, Mārtiņš uzsāka saimniekot Dobeles Sporta hallē esošajās kafejnīcas telpās. Savukārt 19. septembrī durvis Dobelē vēla arī kulinārijas veikals “Sprīdīši”. 

   Sākot no 1. oktobri visās pašvaldībās, arī Dobeles, tiek pieņemti iesniegumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam. Kopumā tam pieteikto mājsaimniecību skaits pašlaik pārsniedz jau 100000. Kā “Zemgalei” pastāstīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs IVARS GORSKIS, līdz vakarrītam Dobeles novadā pabalstam energoresursu cenu samazinājumam ir pieteikusies 2981 mājsaimniecībā, bet kopā novadā ir aptuveni 11,3 tūkstoši mājsaimniecību.

   Turpinot Bēnes 750. dzimšanas dienas svinību cikla pasākumus, aizvadīto sestdien ikviens tika aicināts uz ciemata tautas namu, lai noklausītos un izbaudītu koncertstāstu “Palikt un vīt ligzdu tālāk...”. Tas bija veidots ļoti interesantā formātā – gaviļnieci Bēni bija ieradušies to pagastu ļaudis un kolektīvi, ar kuriem Bēne robežojas jeb ar kuriem tai ir saskares punkti. Līdz ar to klātesošajiem sarīkojuma laikā bija arī iespēja kopīgi atcerēties dažādus interesantus vēsturiskus faktus, kas Bēnes vārdu saista ar konkrēto pagastu. Iespējams, dažiem tie bija vispārzināmi, dažiem – atklājums.

   Mēs esam pazīstamas ļoti sen: kopš laikiem, kad kopā dziedājām korī «Sidrabe» un Auces kolektīvā, tikāmies visdažādākajos kultūras un muzikālajos pasākumos. Kaut ko par viņu zināju: pozitīva, vienmēr smaidīga, atbalstoša, tomēr mazliet atturīga, klusa... Nu, izrādās, kaut ko arī neesmu zinājusi: gana uzņēmīga, lai piekristu visnotaļ radikālām pārmaiņām savā dzīvē. Proti, kopš šī mācību gada sākuma VIJA KURSIETE ir jaunveidotās Auces Mūzikas un mākslas skolas direktore. Kā tas nācās?

   Sestdien Lielaucē notika Sēņu diena, ko ar Dobeles novada pašvaldības finansiālu atbalstu rīkoja biedrība “Lielauces attīstībai”. Pasākums, kura vadīja viena no Latvijas vadošajām mikoloģēm, Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja un “Latvijas Lielās sēņu grāmatas” viena no divām autorēm INITA DĀNIELE, bija pulcējis gandrīz trīs desmitus interesentu ne vien no Lielauces, bet arī Auces, Dobeles un pat Rīgas, Ķekavas.

   Pagājušo sestdien ikviens Zebrenes iedzīvotājs varēja piedalīties Ražas svētkos. To pirmajā daļā sanākušie tika aicināti kopīgi pastrādāt, grābjot lapas, savukārt vēlāk – atpūsties, iesaistoties dažādās aktivitātēs un pat piedaloties nelielā loterijā.