Līdz 1. jūnijam, kad visā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, atlikuši vien daži mēneši, tādēļ “Zemgale” šajā numurā uzsāk jaunu publikāciju ciklu. Visos Auces, Dobeles un Tērvetes novada pagastos, kā arī Aucē un Dobelē mūsu žurnālisti uzrunās dažādu nozaru, profesiju, arī sociālā slāņa pārstāvjus, lūdzot izteikt savu viedokli, kā viņi vērtē šī sasaukuma deputātu darbu un ko sagaida no jaunievēlētās domes. Šoreiz par to, kā Dobeles novadā jūtas Zebrenes pagasta ļaudis.

   3. martā televīzijas raidījumu klāstu papildinās muzikālais šovs “Koru kari”. Mūspuses ļaudīm tas solās būt jo īpaši saistošs, jo tajā piedalīsies koris, kas nes Dobeles vārdu, - “Violetais Dobeles ceriņu koris” - un kurā dzied daudzi mūspuses jaunieši. Kopā ar kori strādā dziedātāja Ieva Sutugova, kuras dzimtā vieta ir Dobele.
Pirms neilga laika Dobelē notika koristu atlase. Jau tad šis pasākums atstāja plašu rezonansi, par to tika runāts ilgu laiku. Tad koris tika izveidots, un nu ir aizritējis krietns darba posms. Tiesa, par mēģinājumu vietu ir izraudzīta Jelgava. Šonedēļ “Zemgale” ieskatījās vienā no mēģinājumiem, lai vairāk izzinātu, kā sokas, tiktos ar dziedātājiem un ļaudīm, kas gādās par Dobeles kora koptēlu.
Kora menedžere ir Maija Baltbārzde. Viņas sniegtā informācija vēsta, ka Dobeles korī dzied studenti Raivis Maksis, Jēkabs Narvaišs, Emīls Noviks, Elīna Čampere un Sabīne Metus, aktieri Kaspars Brūvelis un Edgars Sondors, skolotājas Marina Lazdiņa, Rita Lazare, Agita Kalviņa, Linda Stanhena, skolēni Melita Šaule, Monta Ķimene, Rinalds Sprūdžs un Uģis Jansons, kā arī Kaspars Marcinkēvičs, kurš par sevi ir sacījis, ka “strādā”.
Nedēļu pirms pirmā raidījuma mēģinājumi ir katru vakaru, bet arī iepriekš paveikts ļoti daudz, strādājot diriģenta Inga Leilanda vadībā. Pirmajā šova raidījumā koris izpildīs Raimonda Paula dziesmu “Atziedi, dvēsele”, tādēļ mēģinājumā trešdien visu tā laiku skanēja šī melodija, tika “noslīpētas” kustības – katrs solis un ķermeņa pagrieziens.

Violetā ceriņa kora mēģinājuma FOTO GALERIJA

Plašāk lasiet laikrakstā!

   Dobelnieku PUŠŅAKOVU ģimenē mamma ANNIJA un tētis ANDIS audzina dēlu ANRIJU un meitu ARTU, un vecāki teic, ka sports ir visas ģimenes kopā darbošanās neatņemama sastāvdaļa.
   - Bez tā nevar, - apstiprina vecāki. Arī Annijas vecāki apguldnieki SILVIJA un IMANTS SPRUĢI neiztiek bez sportiskām aktivitātēm. Annija strādā uzņēmumā “TAND UKRI” - ir valdes locekle, Andis – Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kontroles un uzraudzības daļā, Imanta un Silvijas Spruģu darba dienas aizrit Lauku atbalsta dienestā, kur abi veic vecāko referentu pienākumus. Tā kā ģimeni vieno sports, bieži gan vakari, gan nedēļas nogales tiek pavadītas kopā. Tāds ir arī trešdienas vakars, kad “Zemgales” tikšanās ar saimi notiek sporta zālē. Kamēr vieni iesildās, otri jau ir paspējuši veikt vairākus apļus skriešus apkārt zālei un ir gatavi veltīt laiku sarunai ar “Zemgali”.

Plašāk lasiet laikrakstā!

“Zemgale” saņēma dobelnieces NIOLES LILIENFELDES vēstuli, kurā izteikti pārmetumi vairuma pilsētas daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājai, Dobeles novada pašvaldības SIA “Namnieks”, kas it kā nesniedz informāciju, kur tiek izlietota ēkas iemītnieku maksātā apsaimniekošanas nauda. Mēģinājām situāciju skaidrot gan pašvaldībā, gan kapitālsabiedrībā.

2013. gada 13. februāris Dobeles evaņģēliski luteriskā dievnama vēsturē turpmāk noteikti tiks akcentēts kā īpašs datums, jo šajā dienā, sākoties Lielajam gavēnim, tika iesvētīts dobelnieka, advokāta Andra Grūtupa dāvātais svečturis.

Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece LĪGA FREIBERGA informē, ka svečturis sver 1200 kilogramus, tas ir 1,45 metrus augsts un uz tā iespējams izvietot aptuveni 100 sveču. Tā vērtība sasniedz 10000 latus. Līdzīgu svečturi 2012. gadā advokāts Andris Grūtups uzdāvināja arī Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudzei.

Nereti kādi svētki vai jubileja ir iemesls, lai tiktu pie sen kārota jauna telefona, datora vai veļas mazgājamās mašīnas. Ne vienmēr iepriekšējais vairs nedarbojas, tomēr gribas jaunāku, modernāku, jaudīgāku. Lai gan vecais šķiet savu mūžu nokalpojis, izskata ziņā ne visai pievilcīgs, tomēr darbojas gana labi. Pienāk arī reize, kad kāda ierīce vairs nedarbojas, un arī tad jādomā, ko ar to darīt.

Par to lasiet padomu lapā, kā arī ieteikumus, kā rīkoties, ja ir vēlēšanās iedegumu gūt solarijā. Turpat uzzināsiet arī, cik daudz labu īpašību piemīt ingvera saknei un kā tā var kalpot musu veselības un pašsajūtas uzlabošanai.

Lai pievērstu valdības uzmanību nevienlīdzības novēršanai valsts pārvaldē, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki piektdien rīkoja protesta akciju.

Ceturtdien, noslēdzot savu darba vizīti Auces novadā un rezumējot to, Valsts prezidents ANDRIS BĒRZIŅŠ atzina: atšķirībā no situācijas dažās citās Latvijas pašvaldībās, ir pārliecinājies, ka Auces novads attīstās un būs dzīvotspējīgs arī nākotnē.

   Bērzes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā koka baznīca 1743. gadā un pārbūvēta 1820. gadā.

Baznīcā atrodas 18. gadsimtā būvētais harmonijs un 1939. gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvinātais zvans ar veltījumu baznīcai, kurā viņš kristīts un iesvētīts. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika daļēji sagrauta, īpaši cieta baznīcas tornis. Bērzes iedzīvotāji izglāba zvanu, un tas tornī atrodas un veic savu uzdevumu arī mūsdienās.

Dievnams 1820. gadā celts pēc Kurzemes guberņas arhitekta H.E.Pihta projekta. Baznīcā ir 500 sēdvietu. 1821. gadā sabruka baznīcas tornis. 1849. un 1887. gadā baznīcu pārbūvēja un remontēja. Baznīca cieta Pirmajā pasaules karā, to atjaunoja laikā no 1923. līdz 1924. gadam. Baznīca cieta arī Otrajā pasaules karā, kad bojā gāja visa baznīcas iekārta un interjers, tuvumā sprāgusi bumba daļēji sagrāva baznīcas portālu un draudzes telpas sienas, torņa un draudzes telpas jumta konstrukcijas. 1949. gadā sākās dievnama atjaunošana, pēdējie remontdarbi pabeigti 1958. gadā. Baznīcas tornis atjaunots 1985. gadā.

Laikam ritot, darbošanās dievnamā ir likusi tā vēsturē ierakstīt tik daudzu gadu skaitļus, kad Bērzes evaņģēliski luterisko baznīcu skārušas pārmaiņas.

Arī 2012. gads var tikt iemūžināts dievnama vēsturē, jo pērn tas ieguva jaunu jumtu. Par to “Zemgalei” plašāk pastāstīja Bērzes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs JĀNIS TĀLUMS un draudzes priekšnieks JĀNIS BAUCE.

Plašāk lasiet laikrakstā!

    Kādiem trīs produktiem vienmēr ir jābūt ledusskapī? Uz šo un uz citiem “Zemgales” jautājumiem atbild Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa priekšnieks KASPARS REKSCS.