Bērzes pagasta teritorijā ir trīs lielāki ciemati, un lielākā daļa pagasta iedzīvotāju uz jautājumu par pagasta ļaužu sabiedrisko dzīvi atbild - katrs no tiem dzīvo savu ikdienu bez vienotības izjūtas. “Zemgale” iegriezās gan Bērzē, gan Šķibē, gan Miltiņos.

PENSIONĀRS, kurš savu vārdu nevēlējās publicēt, vaicāts par dzīvi Bērzē, sacīja:
   - Lielākā daļa Bērzes iedzīvotāju ir pensionāri. Jaunieši dodas prom. Tā tas nav tāpēc, ka ir slēgta skola. Tāda tendence bija vērojama arī pirms tam.
Reiz Bērze bija kultūras centrs – gan lauksaimniecība attīstīta, gan kultūras dzīve ritēja. Laikam ejot, darbība apsīka.
Uz ko varam cerēt?

Vairāk lasiet laikrakstā.

Naudītes pagasta iedzīvotāja ANITA BISENIECE pēc profesijas ir pedagoģe. Diemžēl šobrīd viņa savā profesijā nestrādā, jo nav vairs viņas iepriekšējās darba vietas - Īles pamatskolas. Pirms diviem gadiem ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu Anita Biseniece uzrakstīja manuskriptu dabas zinību mācību līdzekļu komplektam 4. klasei. Taču apgāds „Zvaigzne ABC” nevar to izdot, jo Latvijā vairs nav pietiekami daudz skolēnu, lai atmaksātos izdot jaunus mācību līdzekļus.

Patlaban Anita Biseniece darbojas tūrisma nozarē, strādājot par vides gidu. Runājot par dzīvi novadā, “Vecpokaiņu” saimniece ir skarba.

- Pirmkārt, pats novads ģeogrāfiski ir izveidots nepareizi, jo Zebrenes, Bikstu un arī Annenieku iedzīvotājiem uz Rīgu aizbraukt ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā uz Dobeli. To bija atzinusi arī Annenieku iedzīvotāja Inta Balčūna, stāstot par savu pagastu. Zebrenei un Bikstiem bija jābūt pie Jaunpils, kas ir nedaudzu kilometru attālumā.

Otrkārt, pašvaldībā neredzu pārmantotību...

Martā, kad atzīmējam Māras dienu, Dobelē notika koru festivāls “Zem Māras zīmes”, kurā šoreiz piedalījās vīru un sieviešu kori. Šādu tradīciju aizsāka Dobeles Mūzikas skolas direktore un Dobeles kultūras nama jauktā kora diriģente Māra Rozentāle, tādēļ viņa ir šī festivāla patronese.

Šī pavasara Pūpolsvētdiena, 24. marts, Auces un visa novada ļaudīm bija īpaša diena: tika atvērta un lasītāju rīcībā nodota grāmata ”Auce tevi vārdā sauc”.

Grāmatas idejas autors, sastādītājs un fotogrāfs GUNĀRS JANAITIS kopā ar Auces novada pašvaldību uz nozīmīgā izdevuma atvēršanas svētkiem bija aicinājis gan visus savus domubiedrus, kuri tālajā 2000. gadā atsaucās iecerei un cauri gadiem palīdzēja to piepildīt, gan grāmatas varoņus, gan tos daudzos ļaudis, kuri praktiski darbojušies, lai grāmata izdotos tāda, kā iecerēta.

Valsts asinsdonoru centrs 18. martā bija izbraukumā Dobelē. Norisinājās šogad pirmā asins donoru diena, ko organizēja Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles komiteja un Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Dobeles nodaļa.

Pagājušajā nedēļā jau ceturto gadu Latvijā tika rīkota E - prasmju nedēļa. Tās ietvaros arī Dobeles novadā norisinājās dažādas aktivitātes, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus Augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristiešu domām, ir notikusi laika posmā no 27. līdz 33. gadam.

Klusajā nedēļā uzrunājām mūsu apkaimes vairāku draudžu pārstāvjus, jautājot, kā draudzes sagaida Lieldienas, kā vada ikdienu.

* Augstkalnes – Mežmuižas evaņģēliski luterisko draudzi

* Kalnmuižas draudzi

* Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības draudzi

* Bērzes evaņģēliski luterisko draudzi

* Auces Romas katoļu draudzi

* Dobeles evaņģēliski luterisko draudzi

* Annenieku evaņģēliski luterisko draudzi

* Vecauces evaņģēliski luterisko draudzi

* Īles luterāņu draudzi

Sagaidot pavasara skaistākos svētkus – Lieldienas, - piedāvājam padomus olu krāsošanai ar dabīgām augu krāsvielām. Uzzināsiet, kā iegūt aveņsarkanas, violetas un dzeltenas olas.

Gatavojoties svētkiem, ikviens domā par to, ko celt svētku galdā. “Zemgale” piedāvā lasitājiem dažas vienkāršas, bet interesantas ēdienu receptes, ar kurām varēs pārsteigt gan lielus gan mazus. Uzzināsiet, kā pagatavot biezpiena šokolādes olas, kā izcept groziņus un Lieldienu citronu cepumiņus, kā arī uzzināsiet recepti saldām želejolām, ar ko svētkos iepriecināt mazos kārumniekus.

25. marts mūsu tautas vēsturē ir skumju un traģisku likteņu lappuse, kas, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, ik gadu pulcē cilvēkus atceres pasākumā.

Vakar sarīkojums”Es tevi, sāpe, pieminu” notika Dobelē, piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas, un turpinājās Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Pasākumā piedalījās arī Dobeles novada pašvaldības vadītājs un darbinieki. Muzikālu sveicienu bija atvedis dziesminieks, kā viņu raksturo citi mūziķi, vienas no varenākajām balsīm Latvijā īpašnieks Uldis Kākulis.

Uzrunu represēto vārdā sacīja dobelniece DZINTRA SVARA:

- Sāpe ir rimusi. Bieži ir nācies dzirdēt – vajag piedot, vajag aizmirst! Piedot varbūt varu, bet aizmirst – nekad. Tagad veros tajā virzienā, kur Dobeles dzelzceļa stacijā sākās mans izsūtījuma ceļš – smags, ilgs un pazemojošs. Nedrīkstu kavēties atmiņās, jo tās plosa sirdi un prātu.

Tie, kuri atgriezās Latvijā, strādāja te, lai arī no augstu amatpersonu mutes tagad nākas dzirdēt, ka to darījām nepareizajai valdībai. Ieskatieties! Starp ziediem pie pieminekļa ir arī saplaukušu bērzu zari! Tos ir stādījušas čaklas rokas, un tie aug te, Latvijā.

Man prieks redzēt mūsu apkaimes represētos un būt atkal kopā ar visiem, kuriem ir svarīgi būt šajā piemiņas pasākumā, atcerēties un dalīt savu atmiņu radīto izjūtu smagumu ar citiem.

Atceres brīdī uzrunu sacīja arī novada pašvaldības vadītājs.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums “... martā, kad asaras sasalst” vakar notika arī Bikstos. Sestdien komunistiskā terora upuru piemiņa tika godināta Bēnē.

Piektdien Kroņauces ciematā pie Annas Brigaderes pamatskolas tika atklāta jaunā Tērvetes novada sporta halle. Līdz ar to tika piepildīts daudzu sportistu sapnis.

Zīmīgi un likumsakarīgi šim pasākumam par godu pirmo reizi tika atskaņota Tērvetes novada himna, jo iepriekšējā dienā notikušajā visu domes komiteju sēdē vienbalsīgi tika apstiprināta novada simbolika, tajā skaitā himna ar Ullas Kavickas vārdiem un Artūra Reinika mūziku.

Svinīgajā pasākumā bija aicināti piedalīties visi būvniecības procesā iesaistītie ļaudis - arhitekti un celtnieki, uzraugi un inspektori. Viņiem pašvaldība pateicās par paveikto. Paši celtnieki sacīja, ka šīs halles būvniecība bija īsts izaicinājums, jo tika piedzīvota pēdējos gados slapjākie vasara un rudens, kā arī ieilgusī ziema.