Annenieku pagasta iedzīvotāju domas par to, vai viņu ikdienu ir ietekmējusi iekļaušanās Dobeles novadā, ir atšķirīgas. Kādam šķiet, ka pagasta pārvalde šādā modelī ir lieka iestāde, jo pat nespēj nodrošināt, lai ziemā ceļi būtu pienācīgi iztīrīti. Citam atkal liekas, ka šo četru gadu laikā ir paveikts ļoti daudz.

Pulcējot radus, draugus, domubiedrus un interesentus, aizvadītajā sestdienā Bēnes kultūras namā notika bēnenieces MĀRAS HORNAS grāmatas ”Garozas garša” atvēršanas svētki.

Pasākumu vadīja Bēnes kultūras nama vadītāja Ingrīda Rozenfelde, un tajā piedalījās amatierteātra „ Bēne” dalībnieki Dace..... un Andris...., kā arī autorei līdzās bija romāna redaktore Rūta Jākabsone un datorgrafiku un vāka dizaina autore Ivita Ceriņa.

- Man ir prieks šeit, pasākumā, redzēt daudz bēnenieku, kas apliecina pirms sarīkojuma dzirdēto, ka ne vienam vien mūsu ciemata iedzīvotājam tā ir goda lieta - izlasīt Māras Hornas grāmatu, - atklājot pasākumu, sacīja Ingrīda Rozenfelde. - Dzirdēju cilvēkus sakām, ka viņiem ir visas un ir padomā sarūpēt arī šo izdevumu.

Grāmatas atvēršanas svētku dalībnieki pasākuma laikā varēja gūt ieskatu romāna varoņu gaitās, kā arī iztaujāt autori, redaktori un mākslinieci par romāna tapšanas aizkulisēm.

Latvijas lauksaimnieki zaudēja cīņā par līdzvērtīgiem platību maksājumiem tiem, ko saņem veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu zemnieki. Tātad mūsu lauksaimnieku konkurētspēja joprojām jāvērtē kā zemāka nekā viņu kolēģiem citviet. Iespējams, kādu noderīgu ideju par to, kā šādos apstākļos attīstīt savu saimniecību, var sniegt ieskats triju Francijas piensaimnieku darbībā.

SARMĪTE VILSONE kopā ar vīru apsaimnieko aptuveni 300 hektārus zemes, audzējot graudaugus un rapsi. Viņa aktīvi iesaistās nevalstisko organizāciju darbā, īstenojot projektus, lai uzlabotu dzīvi Augstkalnes pagastā, taču sievieti māc raizes par nākotni un jauniešu iespējām laukos. Paužot savu viedokli par pašvaldību, viņa saka:

- Pietrūkst sadarbības, nenotiek ne pašvaldības tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām, ne uzņēmējiem. Cik gadus es šeit dzīvoju, neatceros, ka pašvaldības pārstāvji kādreiz būtu atbraukuši un painteresējušies, kā tad zemniekiem te iet. Domāju, ka pašvaldībai neinteresē uzņēmēju problēmas, tas, ka zemnieki nevar atvest minerālmēslus vai malku, jo visapkārt ir ierobežojumi, kas nosaka, cik smags transports drīkst braukt. Augstkalnē un Bukaišos šī problēma ir aktuāla, un neviens jau nav padomājis, kā mēs savus graudus varam aizvest.

Pagājušo sestdien savu dzimšanas dienu atzīmēja Auces novada Kultūras centra paspārnē strādājošā tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Auce”. Sveikt gaviļnieces bija ieradusies gan pašvaldības vadība, gan kolēģes no tuvākiem un tālākiem novadiem.

Pagājušo piektdien Bēnes tautas namā notika mēneša laikā jau otrā ciemata iedzīvotāju kopsapulce, kurā cilvēki cerēja uzklausīt amatpersonu skaidrojumu, kas izsniedzis atļauju biogāzes un koģenerācijas stacijas celtniecībai ciematā, kā arī kāpēc augusi maksa par apkuri, lai arī iepriekš solīts, ka tā nemainīsies. Domas par kopsapulcē dzirdēto dalījās, bet vienu priecīgu vēsti cilvēki gan uzklausīja: notiks iepriekšējos mēnešos aprēķinātās apkures maksas pārrēķins.

SANDRA LĀCE ir aureniece, kura strādā pirmsskolas izglītības iestādē “Auriņš” un savulaik ir mācījusies Auru pamatskolā. Vaicāta, kā rit dzīve ciematā tagad, Sandra Lāce sacīja:

- Man patīk dzīvot Auros, bet, salīdzinot agrākos laikus ar tagadnes norisēm, jāteic, ka ciemats ir palicis klusāks. Cilvēki vairāk darbojas ģimenes lokā, un nav izjūtama tāda kopā būšana. Kad te bija pagasta pašvaldība, juta dzīvību kūsājam, bet nu tādu izjūtu nav.

Zinu, ka cilvēki ir izveidojuši interešu grupiņas un tad kopā kaut ko dara. Ir vokālais ansamblis, aktīvi darbojas sportisti. Šajā “lauciņā” patīk iesaistīties arī man. Dažkārt komanda tikai nes Auru vārdu, bet sportisti tajā ir no visas tuvākās apkaimes. Tas arī ir labi, jo jāprot piesaistīt cilvēkus, kuri ir ar mieru pārstāvēt pagastu un tā vārdu. Bet arī šāda degsme sākt apsīkt, un to pārņem Dobeles vārds.

Bija laiks, kad te, skolas zālītē, notika pagasta balles, bet arī tās kļuva arvien kūtrāk apmeklētas, un tā pamazām izzūd pagasta ļaužu kopā būšana. Jāteic, dažkārt tās pietrūkst. Domāju, ja būtu kāds uzņēmīgs cilvēks, izdotos atkal noorganizēt kaut ko interesantu un visus saistošu.

Pozitīvu akcentu ciematā ir radījis bērnudārzs. Man prieks, ka tā tas viss notika pēc skolas slēgšanas. Liela daļa mūsu bērnudārza audzēkņu ir ciemata iedzīvotāju atvases. Ir arī daudzi, kuru ģimenes mīt Dobelē, Ķirpēnos, Kroņaucē, arī Apguldē.

Ir prieks, ka nav jāraizējas, ka ēka varētu tikt izdemolēta, kā tas mēdz notikt ar neapdzīvotiem namiem. Te strādā arī daudzas aurenieces, un arī tas ir liels pluss ciemata dzīvē.

Dobeles novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs DAINIS SIRSONIS, stāstot par šogad paredzētajiem lielākajiem remontdarbiem pilsētā un pagastos, akcentēja, ka pirmām kārtām ir jāpabeidz pērn uzsāktie projekti.

Piektdien Zemgales apgabaltiesa desmit gadus vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavības lietā pasludināja saīsināto spriedumu. Apsūdzētie meitenītes māte Baiba Kozlovska un mātes draugs Andrejs Kuļijevs pierādījumu trūkuma dēļ tika attaisnoti.

Bikstu pagastā ļaudis aicinājumam dalīties pārdomās par to, kā pagasta un viņu pašu dzīves ritmu ietekmējusi novada izveide, atsaucās negribīgi, pat pēdējā brīdī pārdomājot un no sarunas atsakoties. Tie, kuri tomēr sadūšojās runāt, lielākoties atzina, ka lielas pārmaiņas nav notikušas.