Gada sākumā “Zemgale” publicēja no Zemkopības ministrijas saņemto informāciju par to, kāds šogad plānots pārtikas paku saturs vistrūcīgākajām personām. Kā zināms, šīs pakas ļaudis varēja saņemt Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) nodaļās. Tomēr daudzi cilvēki, kuriem atbalsts pienākas, to šobrīd dabūt vēl nevar. Situāciju skaidro LSK Dobeles komitejas izpilddirektore SARMĪTE LUCAUA:
   - Cilvēki neizpratnē nāk un vaicā, vai tiešām tā ir, ka paku nav, kur tās palikušas un vai tad arī februārī paku nebūs. Varu paskaidrot, ka Eiropas pārtikas paku krājumi no pērnā gada ir beigušies un jaunās pakas tik ātri vēl nebūs. Vismaz līdz jūnijam. (Arī Zemkopības ministrijā “Zemgali” informēja, ka ātrāk par maiju paku nebūs – E.B.) Pērn solīja maijā, bet saņēmām tikai jūlijā.

   Kad dobelniekam ERVĪNAM BRIKMANIM vaicā kaut ko par hokeju, viņš zina atbildes gandrīz uz visiem jautājumiem. Par to ir pārliecināti viņa draugi un tie, kuri Ervīnu pazīst vairāk. Kā nu ne, ja vairāk nekā divdesmit gadus ir sekots līdzi Latvijas izlases startiem pasaules čempionātos, kā arī Latvijas hokeja komandu spēlēm. Tā ir izdevies apvienot ceļošanu, krājot pieredzi maršruta izveidē, naktsmītņu rezervēšanā un biļešu uz katru spēli rūpēšanā, ar sporta pasākuma baudīšanu.
   - Kompānija, kas dodas ceļā, parasti nav liela - astoņi līdz 10 cilvēku, parasti vairākas ģimenes, - tiekoties ar “Zemgali”, pastāstīja Ervīns Brikmanis. - Pasaules čempionāts – tas nav tikai hokejs. Tā norises vieta ir arī interesanta ar tūristus saistošiem objektiem. No spēlēm brīvo laiku veltām apkaimes apskatei.

Turpinot cīņu par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, Baltijas lauksaimnieki otrdien rīkoja akciju – ugunskuru “Baltijas ceļu”, kuras laikā, simbolizējot vienotību, maģistrāles “Via Baltica” pievadceļos tika izvietoti teju 400 ugunskuru. Starp tiem apmēram divus desmitus aizdedza mūspuses lauksaimnieki.

Auces novada domes sēdē tika apstiprināts arī pašvaldības šī gada budžets, par ko sprieda 12 no 15 vietvaras deputātiem. Tāpat tika izskatīts lēmumprojekts par investīciju projektiem, kuru īstenošana pašvaldība varētu ņemt aizdevumus. To vidū bija arī vairāku iestāžu – divu bērnudārzu un Mūzikas un mākslas skolas ēku energoefektivitātes uzlabošana.

   Daudzu cilvēku sarunu temats aizvadītās nedēļas nogalē bija saistīts ar televīzijas šova “Koru kari 3” atlasi Dobelē, kas risinājās piektdienas pēcpusdienā Dobeles pilsētas kultūras namā. Pasākums pulcēja ap 60 potenciālo šova dalībnieku un ilga vairākas stundas, līdz televīzijas pārstāvji visus uzklausīja un izlēma, kuri būs tie 16 – astoņi jaunieši un astoņas dāmas -, kuri pārstāvēs Dobeles Violeto ceriņu kori šovā.

Plašāk lasiet laikrakstā! Foto var skatīt galerijā!

Sveču diena 2. februārī, domājot par svecēm mūsdienās, noteikti ir saistāma ar Dobeles vārdu, jo šeit atrodas viena no lielākajām sveču ražotnēm Latvijā. Veroties pagātnē, daudzi mūsu apkaimes ļaudis noteikti atceras sveču rūpnieciskās tapšanas pirmsākumus, jo šī gaismekļa radīšanā ir bijuši un ir iesaistīti daudzi mūsu novada cilvēki.

Dobeles Novadpētniecības muzejā ir vēstures dati, kas apkopoti saistībā ar sveču ražotņu izveidi. Tos pārcilājot, var rast ieskatu, kā tā veidojusies.

Pagājušajā nedēļā notika šī gada pirmā Tērvetes novada domes sēde, kuras darba kārtībā bija 11 jautājumu. Sēdē šoreiz nepiedalījās deputāti Inese Blūma un Aivars Valdiņš.

Trešdien notikušajā Auces novada domes sēdē cita starpā deputāti apstiprināja divus lēmumprojektus par nedzīvojamo telpu Īles un Ukru pagastā nomas līgumu slēgšanu ar uzņēmumu “Latvijas Pasts”. Tas nozīmē, ka turpmāk virkni pasta pakalpojumus šo pagastu iedzīvotāji saņems nevis divos ciematu veikalos, kā ierasts, bet gan Īles un Ukru klientu apkalpošanas punktu ēkās

Dobeles pirmsskolas izglītības iestāde “Spodrītis” ir viena no retajām, kurai ir iespēja svinēt ne tikai dzimšanas dienu, bet arī svētkus savam vārdiņam. 28. janvārī savu vārda dienu svin Spodris. Tātad - arī „Spodrītis”.

Laikā, kad pasaka Tērvetes dabas parkā dus saldā miegā un visi meža iemītnieki ar nepacietību gaida pavasara iestāšanos un lielās rosības atsākšanos, turpat netālu esošajā kokapstrādes darbnīcā švīkst zāģi, klaudz kalti un tērvetnieka NORMUNDA STENKEVICA rokās top arvien jaunas koka skulptūras. Lai iepazīstinātos ar prasmīgo meistaru, kura darbus tik daudzi iemīļojuši ne tikai Latvijā, bet tālu pāri mūsu valsts robežām, kādā pēcpusdienā “Zemgale” iegriezās viņa darbnīcā, kur tieši tobrīd no ozolkoka tapa rieksts, kas būs redzams, ejot pa Meža mātes taku.