Tepat durvju priekšā ir gada skaistākie un krāšņākie svētki – Līgo. Tiem uzpošas daba un cilvēki, apkopjot savas mājas apkārtni, izravējot dārzus un dobes, nopļaujot zāli, pušķojot un greznojot telpas ar krāšņiem ziediem un meijām. Varbūt tieši svētku tuvošanās ir iemesls vairāku Apguldes centra iedzīvotāju sašutumam par nenopļauto zālienu, kas lielā platībā rotā pašu ciemata centru.

Līdz septembrim Dobeles Novadpētniecības muzejā valdīs Dziesmu un deju svētku noskaņa, ko radījuši Dobeles novada visi kolektīvi, kas šogad piedalīsies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, jo tur ir izveidota izstāde “Lai skan! Lai rīb! Lai top!”, kas vēsta par šo kolektīvu darbību to pastāvēšanas laikā.

“Gan dancoja, gan dziedāja, / Gan visi taisa tā; / Gan auroja, gan svilpoja! / Ai, turlam, turlam tā!” tā izstādes atklāšanas pasākumā, kas pulcēja gan īpašos pasākuma viesus, gan izstādes veidotājus un “vaininiekus”, dziedāja Dobeles Novadpētniecības muzeja folkloras kopa “Leimaņi”.

- Izstāde akcentē un arī ieskandina šīs vasaras Dziesmu un deju svētkus, - sacīja Dobeles Novadpētniecības muzeja projektu vadītāja BAIBA ĻIPŅICKA. - Tas ir nozīmīgs notikums arī visā novadā. Muzejā vienkopus ir kolektīvi, kas pārstāvēs Dobeles novadu šajos svētkos.

Pieminot komunistiskā genocīda upurus, piektdien daudzviet notika atceres pasākumi. Dobelē sarīkojums notika piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas.

Pasākumu rīkoja Dobeles novada kultūras un sporta pārvalde, un tajā piedalījās arī novada pašvaldības amatpersonas. Uzrunu sacīja novada pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns un Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Oskars Laugalis.

1941. gada 14. jūnijs Latvijas vēsturē ir atstājis baisu notikumu liecību. Vairāk nekā 15 000 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju tika arestēti naktī no 13. uz 14. jūniju, deportējot ļaudis uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

Aizvadītajā piektdienā daudzi vēsturnieka un liela entuziasta NORMUNDA JĒRUMA atbalstītāji, domubiedri un vienkārši interesenti pulcējās uz tik ilgi gaidītās Tērvetes pils atklāšanas pasākumu.

Uzrunājot klātesošos, Normunds Jērums sacīja, ka ir noslēdzies viens posms, jo ir pabeigta pils priekšējā daļa, kurā ir iekārtota ekspozīcija par zemgaļiem un Tērveti. Tā augstākā pils daļa ir 14 metru, tās būvniecība bijusi vissarežgītākā. Celtniecības darbi galvenokārt veikti ar rokām, jo, izmēģinot dažādas celtniecības metodes, pierādījās, ka roku spēks ir visefektīvākais.

Normunds Jērums sacīja paldies Tērvetes novada pašvaldībai par uzticēšanos un atbalstu. Viņš pateicās arī Tērvetes jauniešiem, biedrībai “Latviešu karavīrs”, kas arī iesaistījās celtniecības darbos un ģimenei, kas atbalsta viņa idejas.

Sarunā “Zemgalei” Normunds Jērums atklāja, ka ideja par pils būvniecību bija jau pirms Vēstures muzeja izveides.

Pasaulē jau vairākus gadus ir zināma Vispasaules publiskā adīšanas diena, kuras angliskais nosaukums ir “Knitting in public” - adīšana publiskās vietās. Šī pasākuma mērķis ir publiski parādīt roku darba brīnumu un vienlaikus vienot rokdarbnieces. Dobelē šai dienai uzmanību centās pievērst Dobeles pilsētas kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” adītājas, rīkojot publiskās adīšanas nodarbību skvērā pie kultūras nama.

Pasaules adīšanas dienu 2005.gadā iedibināja kāda dāma, vārdā Daniela, un šī pasākuma galvenā ideja bija: pat ja jūs viena adāt parkā uz soliņa, tad īstenībā neesat viena, bet ir simtiem citu, kas to dara tajā pašā laikā.

Patiesībā adīšana ir jauks vaļasprieks, un ar to var nodarboties jebkurš. Tas ir labs atslodzes veids un ir veicams jebkad, ja tikai esi paņēmis līdzi visu nepieciešamo adīšanai.

Dobeles adītājām ārpus studijas gan neviens rokdarbnieks nepievienojās, vien piestāja interesenti, apbrīnojot viņu veikumu, ko studijas dalībnieces bija izvietojušas apskatei.

Šajā sezonā Ķestermeža estrādē ir notikuši jau divi lielāki pasākumi – Dobeles novada svētku laikā un aizvadītās nedēļas nogalē. Abu sarīkojumu mērķauditorija bija mūsu sabiedrības jaunākā gada gājuma ļaudis.

Pēc aizvadītajā nedēļā notikušā sarīkojuma „Zemgale” saņēma informāciju, ka pēc pasākuma vandaļi uzbrukuši sabiedriskajai tualetei, kas tur nesen ierīkota. Par notikušo plašāk pastāstīja SIA „Dobeles komunālie pakalpojumi” sētnieku nozares vadītāja ANITA SIRSONE.

Vakar Dobelē bija plānots uzsākt Zaļās ielas rekonstrukciju tās posmā no Tirgus laukuma līdz krustojumam ar Krasta ielu. Darbi ir sadalīti vairākos posmos, no kuriem pirmais ir “Tirgus laukums – Upes iela”. Būvdarbu laikā autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, no kuriem pirmie stājās spēkā jau trešdien.

No šī gada 1. janvāra cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kā arī bērniem no pieciem līdz 18 gadiem ar invaliditāti pašvaldībā ir pieejami asistenta pakalpojumi, kurus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Šī pakalpojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti veikt ārpusmājas aktivitātes – nokļūt vietā, kur viņi mācās, strādā vai saņem pakalpojumus.

Auces novadā strādā 15 asistentu un pakalpojumu saņem 17 cilvēku ar invaliditāti.

Dobeles novadā strādā 16 asistentu un pakalpojumu saņem 16 cilvēku ar invaliditāti.

Tērvetes novadā šobrīd nav ne asistentu, ne pakalpojuma saņēmēju.

Par Auces novada pieredzi “Zemgalei” stāsta pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Ivars Rozentāls.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Rīgā, Pārdaugavā, šīs nedēļas sākumā atklājis SIA “Dobeles dārzeņu saimniecība” piederošu nelegālu noliktavu – ražotni, kas nepiemērotās telpās, nehigiēniskos apstākļos nodarbojās ar svaigu dārzeņu uzglabāšanu, šķirošanu, fasēšanu. Lai arī minētais fasēšanas cehs atrodas galvaspilsētā, dārzeņus tam audzē Auru pagastā, un uzņēmuma pārstāvji “Zemgalei” norādīja, ka, lai arī tiešām ir pieļautas kļūdas, tomēr presē saceltā ažiotāža ir pārspīlēta.

“Zemgale” jau informēja, ka no 1. jūlija Dobeles novadā mainīta kārtība, kādā no iedzīvotājiem tiks iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lūdzot par to komentāru pašvaldībai, jautājām arī, kā virzās tiesvedība par “Dobeles komunālajiem pakalpojumiem” (DKP) piemēroto sodu, ko uzņēmums pārsūdzēja. Atbildes nesaņēmām. Toties daudz atsaucīgāki bija Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāvji, kuri informēja, ka DKP tai piemēroto 7000 latus lielo sodu par īstenoto negodīgo komercpraksi jau samaksājusi.