Kopš Dobeles novadā tika noteikta vienota maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas ik mēnesi jāmaksā par katru īpašumā deklarēto personu, kaislības par šo sistēmu nav rimušas, šķiet, ne mirkli. Nu šajā jomā plānotas būtiskas izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā mēneša. Iespējams, par tām būs gandarīti privātmāju iemītnieki, toties daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, iespējams, tās neies gan pie sirds.

   Vēlēšanu dienā “Zemgale” ielūkojās visos trijos Tērvetes novada vēlēšanu iecirkņos.
Laikrakstā uzzināsiet kādus materiālus apkopojusi Bukaišu iecirkņa priekšsēdētāja Lilita Krauze un kuram bukaišniekam bija 100. numurs. Izlasot avīzi, uzzināsiet, par ko balsoja Ruta Daniela no Augstkalnes, kā arī Teodors Sietiņš, Astrīda Gerharde un Dainis Kode no Tērvetes.

   Vēlēšanu rītā Dobelē valdīja ikdienišķa rosība – sētnieki bija devušies savās parastajās gaitās, tirgū ļaudis nodevās rūpēm par dārzā vēl brīvajām vietām, iepērkot stādus, gādāja par nedēļas nogales azaidu.
   -        Mani vēlēšanas neskar, - uz “Zemgales” vaicājumu par došanos uz vēlēšanu iecirkni atbildēja sētnieks NIKOLAJS, kurš strādāja uz Viestura ielas. - Neesmu Latvijas pilsonis. Bieži braucu uz Krieviju. Esmu šīs valsts pilsonis. Tur viesojos pie tuviniekiem. Lai nebūtu sarežģījumi ar dokumentu kārtošanu, izvēlējos palikt šīs valsts pilsonis. Zinu, ka šodien ir vēlēšanu diena, un redzu, ka uz iecirkni dodas pilsētas ļaudis.

Rīta pusē uz vēlēšanu iecirkni vēl nebija devies arī Auru pagasta pārvaldes vadītājs JĀNIS OZOLIŅŠ.
   -        Mans vēlēšanu iecirknis ir novada domes ēkā. Turp došos kopā ar sievu. Savu izvēli esmu izdarījis – balsošu par “Vienotības” saraksta ļaudīm. Arī pats esmu šajā partijā. Ja būtu vēlme balsot par citas partijas kandidātiem, pirmām kārtām mans pienākums būtu aiziet no “Vienotības”. Tas ir jautājums par sirdsapziņu.

Vēlēšanu diena rit savu gaitu. Interesantākais būs naktī, kad kļūs zināmi vēlēšanu rezultāti. Dobeles novadā lielas pārmaiņas neprognozēju. Nedomāju, ka tagad tās būtu vajadzīgas. Tā tas ir, ka solījumu pamatā ir jābūt finansēm.

Aureniece INĀRA ĢĪBIETE bija atbraukusi uz Dobeli un iegriezusies tirgū:
   -        Vēlēt vēl neesmu bijusi. Pa ceļam no autobusu pieturas uz mājām iegriezīšos iecirkni un nobalsošu. Vēl neesmu izlēmusi, par ko balsot. Neesmu saņēmusi nekādas ziņas no partijām ar aicinājumu balsot par to izvirzītajiem deputātu kandidātiem. Uz tikšanos neviens nav aicinājis, un pati neesmu īpaši interesējusies par izvirzītajiem kandidātiem. Televīziias pārraidēs bija skatāmas politiķu debates, bet kāpēc man būtu jāzina, ko sola partijas Rīgā, Ventspilī, Liepājā vai Valmierā. Tas šovs mani nesaistīja.

   Arī Auces novadā vēlētāju aktivitāte šoreiz nebija pārlieku liela. Gandrīz katrā pagastā, kur “Zemgale” uzrunāja cilvēkus, bija kāds, kurš godīgi sacīja: balsot neiešu. Tomēr, iespējams, visvairāk zemos rādītājus ietekmēja apstāklis, ka liela daļa novadā reģistrēto vēlētāju reāli šeit, uz vietas, nemaz nedzīvo, tik vien, kā deklarējuši savu dzīvesvietu.

   Sestdien notikušās pašvaldību vēlēšanas ieies vēsturē kā šajā gadsimtā vismazāk apmeklētās – savu izvēli par labu kādam politiskajam spēkam izdarīja vien 45,99% no Latvijā reģistrētajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Arī mūspuses novados ļaužu aktivitāte bijusi salīdzinoši maza. Visaktīvākie sestdien bijuši tērvetnieki, bet kūtrākie – Dobeles novada iedzīvotāji.

  
   Auces novadā, tāpat kā daudzviet Latvijā, šomēnes pilnā sparā rit pilsētas un ciematu apzaļumošanas darbi. Otrdien ainavu arhitekte GITA BRIĢE, ar ko novada pašvaldībai noslēgts līgums, kopā ar palīgiem strādāja daudzu aucenieku iemīļotā atpūtas vietā pašā Auces centrā – Aspazijas laukumā, ko tautā dēvē arī par skvēru vai parku.

    Novada svētku ieskaņā aizvadītajā piektdienā Dobeles Amatu mājā tika atklāta Tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” dalībnieces, audējas INTAS JANSONES izstāde “Dobeles novada tautas tērpa brunču kolekcija”, ko papildina Anetes Jansones “20. gadsimta Zemgales vainagu variācijas” fotogrāfijās.
Atklājot pasākumu, Dobeles pilsētas kultūras nama direktore Lelde Roze pauda gandarījumu par šo mūsu novadu raksturojošo tautastērpu izstādi, kā arī to, ka šis tērps tiek celts godā, lai apliecinātu savu latvisko identitāti. Ikviens tautastērps atspoguļo valkātāja piederību savai dzimtajai vietai. Pēdējos gados tas tiek vilkts ne tikai reizi piecos gados, piedaloties lielajos Dziesmu un deju svētkos, bet arī citos lielākos godos, piemēram, kāzās vai Līgo svētkos.
   -        Paldies par neatlaidību un pētniecisko darbību, kā arī par dalīšanos ar savām īstenas latviešu sievas zināšanām! - sacīja Lelde Roze.

   Aprīļa nogalē “Zemgale” vēstīja, ka Auru pagasta Ķirpēnu ciemata iedzīvotāji ir satraukušies par ūdenskrātuvi, kura vienā naktī pa Ālaves upes gultni aiztecēja uz jūru. Tika izteikts minējums, ka iedzīvotāju iecienītā atpūtas vieta nekad vairs neatgriezīsies.
  Bet nu, braucot cauri Ķirpēniem un paveroties ūdenskrātuves virzienā, pēdējos gados ierastā aina skatam ir atgriezusies – atkal vīd ūdens, ne tikai tik daudz, cik ikdienas tecējumā nesa Ālave, bet krietni augstākā līmenī. Kad “Zemgale” brauca lūkot, kas ir noticis un kā tas iespējams, dambja tuvumā rosījās tehnika un daži vīri.

  

   Iespējams, viena no gaidītākajām novada svētku aktivitātēm ir nu jau par tradīciju kļuvušais Nakts skrējiens, ko organizē Dobeles novada kultūras un sporta pārvalde sadarbībā ar biedrību “RSK Tandēms”. Ik gadu tas pulcē vairākus simtus skrējēju un ne mazums skatītāju un līdzjutēju.
Arī šogad, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem – drēgnumu un lietu - , interesentu netrūka. Skrējēju skaits bija pat lielāks nekā pērn – 399.

   Pagājušo ceturtdien Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrā notika Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadības tikšanās ar Zemgales uzņēmējiem, kuras laikā jau sesto gadu apbalvoja arī labākos reģiona darba devējus. Pēc apbalvošanas notika diskusijas  par problēmām, ar kurām šodien nākas saskarties uzņēmējiem.