Aizvadīto sestdienu ar priecīgu satraukumu gaidīja vairāki bērni, kuri posās uz bērnības svētkiem Bēnē. Lai gan pasākums sākotnēji bija iecerēts estrādē, lietus dēļ tas notika tautas nama telpās. Par to, kā radās ideja šādus svētkus organizēt, Bēnes tautas nama vadītāja INGRĪDA ROZENFELDE sacīja, ka iniciatīva par šādu svētku nepieciešamību nāca no iedzīvotājiem. Svētkos piedalījās 12 bērnu, turklāt ne visi no Auces novada. Astoņi bērni bija no Bēnes, viens - no Penkules - un trīs - no Dobeles.

Lai lietus dēļ nedaudz izjaukto svētku dēļ ģimenes nejustos sarūgtinātas, Ingrīda Rozenfelde uzmundrināja, ka acīmredzot šīs ģimenes ir laimīgas, jo ir svētītas. Vienīgā diena, kad vasarā līst lietus, ir tad, kad viņu bērniem ir svētki. Tā kā lietus simbolizē auglību un izdošanos, šie laika apstākļi jāuztver kā veiksmi nesoši. Tautas nama vadītāja atzina, ka dekorāciju pārkārtošana sagādāja darbu , tomēr svētki noritēja uz pozitīvas nots.

Viss sākās ar to, ka mums, nelielai kompānijai, gribējās aizbraukt kaut kur, kas ir ļoti tālu un neaizsniedzami. Tieši Ķīna šķita šī galamērķa vērta.

Sākumā tikai pasapņojām, kā būtu, ja būtu, skatījāmies video un arvien vairāk sajutām, ka gribam doties uz Ķīnu. Internetā meklējām aviobiļetes, atskārtām, ka šis prieks neizmaksā tik dārgi, kā tas sākumā šķita. Oktobra „Stockmann” trakajās dienās bija lielisks un izdevīgs piedāvājums biļetēm uz Pekinu. Nopirkām tās uz maija sākumu. Mēs bijām trīs, kuri plānoja doties „sisties pa Ķīnu”, - raksta autore, Andris Podvinskis un Juris Pozņaks. Trīs neprātīgie, kuri devās ceļā, ņemot līdzi tikai vienu mugursomu ar pašu nepieciešamāko, bez konkrēta katras dienas plāna, bez viesnīcu rezervācijām un bez jebkādas drošības garantijas izjūtas.

Pārtikas un degvielas cenas aizvien turpina pieaugt, arī rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, maksa par dzīvokļa īri un tamlīdzīgām lietām turpina sadārdzināties. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju meklē veidus, kā ietaupīt. Dobelē ir vismaz sešas ģimenes, kuras var saukt par lietpratējām taupības pasākumos. Kā ietaupīt enerģiju un maciņa sastāvu? Pieredzē dalās EVITA EVARDSONE.

   Aizvadītajā sestdienā Tērvetē pulcējās ļaudis, kuri vēlējās būt aculiecinieki kādai 1944. gadā notikušai kaujai Kurzemes apkaimē.
Pasākuma iniciators bija Tērvetes vēstures muzeja īpašnieks un biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs NORMUNDS JĒRUMS, kurš pastāstīja:
    - Tā kā biedrības reģistrācijas vieta ir Tērvetes pagasts, tad ik pa laikam šajā vietā tiek organizētas dažādas aktivitātes. Šogad ir jau trešā reize, kad mēs ļaudīm cenšamies parādīt 1944. gada kaujas fragmentu, kurā bija iesaistīti aptuveni 60 karavīru un vairākas kaujas tehniskās vienības – motocikls, divas vieglās automašīnas, arī lielgabals un, protams, vairāki mazāki mīnmetēji ar pirotehnikas specefektiem. Šoreiz bija aptuveni 500 skatītāju, kas ir daudz vairāk nekā pērn. Pirmajos divos gados šo mūsu nodarbi plašai auditorijai nereklamējām, vien tuvējā apkaimē.
Šī gada lielais apmeklētāju skaits rosina padomāt par to, ka turpmāk pasākums jāorganizē plašākā mērogā, iespējams, pat starptautiskā.

Gan kājāmgājēji, gan autobraucēji Dobelē nevar nepamanīt vērienīgos darbus Brīvības ielā. Droši vien daudzi nepacietīgi gaida to noslēgumu, bet, tā kā ielas rekonstrukcija ir tikai nesen sākta, līdz darbu noslēgumam paies labs laiks. Par ielas rekonstrukcijas gaitu “Zemgalei” pastāstīja būvdarbu veicējas SIA “STRABAG” būvdarbu vadītājs GUNDARS MENGOTS.
   - Mēs, būvnieki, darbus nosacīti esam sadalījuši vairākos posmos: Baznīcas iela – dzelzceļa pārbrauktuve, dzelzceļa pārbrauktuve – Spodrības iela, Spodrības iela – Lauku iela, Lauku iela – pilsētas robeža.
Esam uzsākuši darbu visgrūtākajā posmā no dzelzceļa līdz Spodrības ielai.

   Dobeles Lietuviešu kultūras biedrības pārstāvji tika uzaicināti piedalīties IX Vispasaules lietuviešu sporta spēlēs. Par šo notikumu “Zemgalei” plašāk pastāstīja biedrības pārstāve un sporta spēļu dalībniece ZONNE PRĀMALTE.

    - Dobelniecēm sākotnēji tas šķita nereāls un ar kultūras biedrības aktivitātēm nesaistāms notikums, jo kādas gan mēs sportistes, vairāk laika veltām dziesmām un citas jomas sabiedriskajām aktivitātēm.
Rūpīgāk papētot pasākuma nolikumu, atklājām, ka spēļu programmā varam atrast aktivitātes arī sev. Nūjošanā jeb ziemeļu staigāšanā varēja piedalīties bez vecuma ierobežojuma un noteikta dalībnieku skaita. Vēl aktuāla šķita dambrete, kur mūsu pārstāve Tatjana Arole var būt spēcīga pretiniece pat augstas raudzes dambretistiem. Tā, radušas pārliecību par savām spējām, devāmies uz sporta spēlēm. Bijām piecas - biedrības valdes priekšsēdētāja Lidija Eizengrauda, Daiva Lauce, Jūlija Kaniņa, Tatjana Arole un es. Tagad esam ļoti gandarītas un priecīgas par sasniegto un gūtajām emocijām.

   “Zemgale” turpina iepazīstināt ar Dobeles novada domes deputātiem, kas turpmākos četrus gadus rūpēsies par novada attīstību un mūsu labklājību.

Ar trim deputātiem, kas tika ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, iepazīstinājām, vakardienas numurā. Tagad – par vēl trim un par ievēlētajiem no citiem sarakstiem.

   Aizvakar pie Māras birzs, kas atrodas Īles pagasta teritorijā, tika atklāta nupat uzstādītā 20. gadsimtā zudušo mājvietu karte. Tajā atzīmēto mājvietu teritorija aptver Īles, Naudītes, Bikstu, Zebrenes un Annenieku pagasta daļas no Zebrus līdz Spārnu ezeram jeb vietas un mājas ap Zebrus ezeru, gar Upenieku un Īles – Dobeles ceļiem.

Zudušo mājvietu karte ir tapusi, pateicoties uzņēmuma “Baltic Breeders” finansiālam atbalstam un vairāku ieinteresētu ļaužu vēlmei dalīties atmiņās, informācijā un pārdzīvojumos. Savukārt stends tapa, pateicoties Artim Luguzam. Uz kartes redzamas arī atsevišķu māju fotogrāfijas. Tās ir lielo dzimtu mājas, kuras godos pulcināja ne mazums ļaužu.

   Šķiet, vēl ilgi būs dzirdamas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku atskaņas un ļaužu vaicājums cits citam – kā tad tev gāja svētkos. Arī dalībnieku izjūtas norims pamazām, un katrs pats pieņems lēmumu, vai gribēs pēc pieciem gadiem atkal posties un doties uz Rīgu, lai piedalītos šajā grandiozajā notikumā un mestos izmantot tā sagādātās iespējas. Atceroties šos svētkus, katram dalībniekam noteikti ir savs Dziesmu un savs Deju svētku stāsts.

Par mūspuses dziedātāju gūtajām emocijām svētkos “Zemgale” rakstīja 8. jūlijā numurā. Šoreiz savas izjūtas atklāj dejotāji un citi svētku dalībnieki.

   Pagājušajā nedēļā Vecaucē notika seminārs lauksaimniekiem, kurā galvenokārt tika runāts par ziemas rapša audzēšanas tehnoloģijām, slāpekļa mēslojuma nozīmi graudaugu ražībā un apspriests šobrīd aktuālais temats par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu turpmākos divus gadus aizliegt zemniekiem izmantot pesticīdus, kas tiek vainoti straujajā bišu populācijas sarukšanā.