27. augustā Krimūnu brīvdabas estrādē norisinājās Senioru dienai veltīts koncerts. Viesus ar savām dziesmām priecēja dziedātāja Anita Ozola. Koncerta laikā tika godināti Krimūnu pagasta aizvadītā gada apaļo gadu jubilāri, kuri bija sanākuši, lai kopīgi baudītu koncertu un satiktos ar varbūt sen neredzētiem kaimiņiem, paziņām un draugiem. Šajā reizē sumināja astoņus gaviļniekus. 

   26. augustā bijušās Naudītes pamatskolas aktu zālē vietējie iedzīvotāji tika aicināti uz sarunu ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski, priekšsēdētāja vietnieku Edgaru Laimiņu un izpilddirektora vietnieku Aldi Lerhu. Atnākušos uzklausīja arī Naudītes pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Karro. Sanākušajiem ļaudīm raižu netrūka – viņus satrauca gan dzeramā ūdens kvalitāte ciematā, gan neapdzīvoto mājokļu radītās likstas un apkaimes labiekārtotība.

   Ja iznāk doties Jelgavas virzienā, iespējams, būsiet pamanījuši netālu no Dobeles robežas ganoties vairākus zirgus. Jāteic, šie dzīvnieki vienmēr ir saistījuši cilvēku uzmanību, un kur nu vēl mūsdienās, kad aizvien lielāka vērība tiek pievērsta intensīvajai ražošanai, tāpēc pat govi uz lauka ieraudzīt – tas jau ir notikums. Bērzes pagasta “Pukstiņu” saimniece DACE DAŅĶE, tiekoties ar “Zemgali”, smejas – atbraucāt iepazīties ar manu “diagnozi”?

   Neperspektīvs ciems - tika uzspiests zīmogs Dzeguzēniem padomju laikos. Tātad iznīkstošs nomales ciemats bez nākotnes. Nav vērts tajā ne būvēt, ne arī ko labiekārtot.
Laiks ir skrējis, un daudzi tolaik perspektīvo sarakstā ierakstītie ciemi ir sarukuši līdz dažām vēl apdzīvotām mājām, bet Dzeguzēni turas itin braši.

   Kultūras nama vadītājs ir kā pamats, lai sarīkojumi būtu labi, apmeklēti un cilvēkiem saistoši. Svarīgi ir izprast iedzīvotāju vēlmes, intereses un iespēju iesaistīties. Ir labi zināms, ka iedzīvotājiem sava novada vai pagasta pasākumi vienmēr būs cieņā: tajos var satikt visus «savējos» un kopā baudīt kultūras dzīvi. Par to, kā darbs kūsā Tērvetes kultūras namā, sarunā ar «Zemgali» stāsta Tērvetes kultūras nama vadītāja MONTA BĒRZIŅA.

   Veterinārārsta profesija bijusi populāra un pieprasīta gan kopsaimniecību laikos, gan mūsdienās. Tiesa, tāpat kā daudziem citiem arodiem, arī par vetārstu var strādāt tikai cilvēks, kuram tas ir aicinājums. Lai arī lielākoties jaunie speciālisti savas darba gaitas saista ar mīļdzīvniekiem, tās tik un tā prasa daudz laika un enerģijas, fizisko izturību un arī emocionālo noturību... Biksteniece un praktizējoša veterinārārste IEVA KONDRĀTE skolas laikos par šo profesiju pat nesapņoja, tāpat kā par to, ka kļūs par lauksaimnieci. Dzīvot laukos gribējās, bet to, ka arī saimniekos dzimtajos “Laukpēteros” – tas gan nebija ienācis pat prātā. Bet liktenis viņas plānus sakārtoja pa savam prātam.

   Kamēr skolēni vēl steidz izbaudīt pēdējās garā vasaras brīvlaika dienas, pedagogiem un mācību iestāžu tehniskajam personālam jaunā mācību gada darba cēliens jau rit pilnā sparā. Pēc lielākiem vai mazākiem remontdarbiem tiek sakārtotas klašu un citas telpas, pabeigtas vēl pēdējās palikušās “astītes”. Arī Mežinieku pamatskola Jaunbērzē nav izņēmums.

   Latvijā Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pirmo reizi tika reģistrēts tālajā 2014. gada jūnijā trim beigtām mežacūkām, ko uzgāja netālu no robežas ar Baltkrieviju. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kur slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Kopš tā laika šī sērga no mūsu valsts nekur nav pazudusi un regulāri tajā vai citā Latvijas vietā tiek atklāta mežacūkām, kā arī, neraugoties uz visiem ieteiktajiem biodrošības pasākumiem, ik pa laikam diemžēl mēdz piemeklēt arī mājas cūku novietnes. Arī šovasar Latvijā reģistrēti vairāki šādi gadījumi.

   Vakar un šodien Dobelē uz ikgadējo jaunā mācību gada ieskaņas pasākumu pulcējas novada izglītības iestāžu vadības komandu pārstāvji, mācību jomu koordinatori, pedagogi, lai gan pārrunātu kārtējā spraigā darba cēliena aktualitātes, gan saņemtu spēcinošu pozitīvisma un jaunas pieredzes devu un veiksmes vēlējumus no profesionāļiem un novada domes un Izglītības pārvaldes vadības.

   18. augustā uz sarunu ar pašvaldības darbiniekiem tika aicināti Dobeles pagasta iedzīvotāji, kuriem bija iespēja uzdot savus jautājumus, izteikt ierosinājumus un saņemt atbildes. Iedzīvotāju interese nebija liela, pulcēšanās vietā uz sarunu bija ieradušies vien padsmit cilvēku. Kā atzina Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škorņika, iespējams, pie vainas bijis karstais laiks, jo informācija par tikšanos bijusi labi izplatīta un visiem zināma. Ļaudis interesēja daudzi temati, arī notiekošais Gauratā un Lejasstrazdu bērnunama nākotne.