Turpinot Bēnes 750. dzimšanas dienas svinību cikla pasākumus, aizvadīto sestdien ikviens tika aicināts uz ciemata tautas namu, lai noklausītos un izbaudītu koncertstāstu “Palikt un vīt ligzdu tālāk...”. Tas bija veidots ļoti interesantā formātā – gaviļnieci Bēni bija ieradušies to pagastu ļaudis un kolektīvi, ar kuriem Bēne robežojas jeb ar kuriem tai ir saskares punkti. Līdz ar to klātesošajiem sarīkojuma laikā bija arī iespēja kopīgi atcerēties dažādus interesantus vēsturiskus faktus, kas Bēnes vārdu saista ar konkrēto pagastu. Iespējams, dažiem tie bija vispārzināmi, dažiem – atklājums.

   Mēs esam pazīstamas ļoti sen: kopš laikiem, kad kopā dziedājām korī «Sidrabe» un Auces kolektīvā, tikāmies visdažādākajos kultūras un muzikālajos pasākumos. Kaut ko par viņu zināju: pozitīva, vienmēr smaidīga, atbalstoša, tomēr mazliet atturīga, klusa... Nu, izrādās, kaut ko arī neesmu zinājusi: gana uzņēmīga, lai piekristu visnotaļ radikālām pārmaiņām savā dzīvē. Proti, kopš šī mācību gada sākuma VIJA KURSIETE ir jaunveidotās Auces Mūzikas un mākslas skolas direktore. Kā tas nācās?

   Sestdien Lielaucē notika Sēņu diena, ko ar Dobeles novada pašvaldības finansiālu atbalstu rīkoja biedrība “Lielauces attīstībai”. Pasākums, kura vadīja viena no Latvijas vadošajām mikoloģēm, Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja un “Latvijas Lielās sēņu grāmatas” viena no divām autorēm INITA DĀNIELE, bija pulcējis gandrīz trīs desmitus interesentu ne vien no Lielauces, bet arī Auces, Dobeles un pat Rīgas, Ķekavas.

   Pagājušo sestdien ikviens Zebrenes iedzīvotājs varēja piedalīties Ražas svētkos. To pirmajā daļā sanākušie tika aicināti kopīgi pastrādāt, grābjot lapas, savukārt vēlāk – atpūsties, iesaistoties dažādās aktivitātēs un pat piedaloties nelielā loterijā.

   Iedzīvotāju tikšanās ar Dobeles novada domes pārstāvjiem turpinās. 12. oktobrī uz divām atsevišķām sarunām tika aicināti Bukaišu un Augstkalnes iedzīvotāji. Abu ciemu iemītnieki nekautrējās uzdot sev interesējošus jautājumus, kā arī iesaistījās diskusijā par vispārīgākiem tematiem.

Malda Šinta - dobelniece, bijusī Latvijas Tautas Frontes Dobeles nodaļas vadītāja. 

   - Kā klājas? Paldies par jautājumu! Dzīvojam kā vairums pensionāru, vairāk domājot par sevi un saviem tuviniekiem. Bet, sekojot laika garam līdzi, nesen ar vīru izslimojām arī kovidu, bet, paldies Dievam, tas bija vieglā formā. Papildinājām arī saslimušo statistiku, jo laboratorijā oficiāli apstiprināja saslimšanu.
   Ja ir māja un dārzs, tad ir jākustas un kaut kas jāpadara. Protams, strādāšana nesokas vairs kā jaunībā, tagad katram darbam ir jāieplāno ilgāks laiks, bet galā tiekam. Atbrauc arī palīgā kāds no bērniem vai mazbērniem, un palīgu ir daudz. Esam izaudzinājuši trīs meitas, viņām savukārt katrai ir trīs bērni. Divām meitām ir jau seši mazbērni, septītais vēl ir ceļā... Grūtākais ir atcerēties visu dzimšanas dienas un vārda dienas.

   Tūrisma firmu vai kolektīvu organizētās ekskursijas jaunie ļaudis un arī ģimenes parasti ignorē, priekšroku dodot saviem brīvajiem ceļojumiem. Aizbrauksim un tad redzēsim, ko un cik ilgi darīt! Ja ir vēlme ceļot tepat, netālu, viens no kolorītākajiem galamērķiem Latvijā varētu būt Alsunga jeb suitu novads.

   Turpinot aizsākto sapulču ciklu, kurās pašvaldības vadība tiekas ar novada pagasta iedzīvotājiem, otrdien tāda notika arī Annenieku pagastā, precīzāk Kaķenieku tautas namā. Uz to bija pulcējušies apmēram 20 cilvēku. Lielākoties sanākušos uztrauca ciematā esošie grausti, kā arī pirmsskolas izglītības iestādes liktenis. Indra Cehanoviča/Autores foto

   Annenieku pagasts var dižoties - tas ir vienīgais novadā, par kuru ir tik daudz laikmetu liecību, cilvēku un vietu stāstu sameklēts, apkopots un grāmatās aprakstīts. Un to visu par saviem līdzekļiem ir paveicis viens cilvēks - Annenieku pagasta iedzīvotāja Biruta Laijere.  Anita Banziņa/ Foto no Birutas Laijeres krājumiem

Turpinot atzīmēt Penkules 750 gadu jubileju, aizvadīto sestdien pagastā notika virkne pasākumu.

   Proti, atzīmējot reformācijas 500. gadi Latvijā un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 100. dzimšanas dienu, šogad dažādās Latvijas vietās tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika vairāk nekā pirms 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm. Šajā gadā jaunie zoli tiek stādīti gan visā Latvijā pie baznīcām un draudžu mājām, gan, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, parkos, līdzās skolām un citās publiskās vietās. Kā vēsta LELB, aktivitātes mērķis ir, lai “šie ozoli izplatās pa visu Latviju, kā izplatījās Dieva vārds caur Ernsta Glika tulkoto Bībeli”. Nu šāds kociņš zels arī līdzās Penkules dievnamam.