Aizvadītajā nedēļas nogalē Auces pilsēta svinēja savus svētkus. Kā jau tas ierasts līdz šim, arī šoreiz tie nosvinēti ar vērienu – tradicionālais gājiens, kas šoreiz norisinājās ar moto “Mosties” vien bija ko vērts! Par šo svētku organizēšanu lielākie lauri ir jāsaņem Auces pilsētas kultūras namam.

   Visiem vēl labi palikuši atmiņā pagājušajā ziemā Covid -19 ieviestie stingrie ierobežojumi, ko smagi izjuta daudzi tirdzniecības un ēdināšanas nozarēs strādājošie uzņēmumi. Diemžēl, bet daudziem šis periods izrādījās nepārvarams, īpaši mazajiem komersantiem. Tāpēc ir prieks par tiem, kuri prata šo sarežģīto laiku pārdzīvot, turpināt iesākto un vēl pat ļauties itin pārdrošiem piedzīvojumiem. Vismaz Jaunbērzē esošās kafejnīcas “Kaprīze” saimnieki no piedāvātajām nezināmajām pārvērtībām neatteicās un ne mirkli nav savu uzdrīkstēšanos nožēlojuši.

   


   Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā 21. jūlijā visi mākslas mīļotāji tika aicināti uz gleznotājas - dobelnieces ZITAS VĒVERES eļļas tehnikā radīto darbu izstādi. Ikviens interesents varēja tikties ar mākslinieci, uzdot sev interesējošus jautājumus un, protams, apskatīt darbus. Interesanti, ka Zitai gleznošana nav tikai vaļasprieks, viņai nav primāra krāsu, detaļu saspēle topošajā darbā. Dobelniecei tā ir saruna ar sevi un krāsām – katrā gleznā no jauna.

   Jau vairākus gadus Latvijā tiek atzīmētas dažādu iestāžu, svētku, tradīciju simtgades. Viss, protams, aizsākās 2018. gadā, kad visi kopā svinējām Latvijas 100. dzimšanas dienu. Arī šis gads nav izņēmums – apaļo gadsimta jubileju atzīmē, piemēram, Saeima, Latvijas Banka, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs. Starp gaviļniekiem ir vēl kāds mūsu nacionālais dārgums – Latvijas brūnās govs šķirne, ko tautā ierasts dēvēt vienkārši par ‘Latvijas brūno’ (LB).

   Sestdien “Mājas kafejnīcu dienu 2022” ietvaros viesi tika gaidīti arī Krimūnu parkā. Arī šeit stiprais lietus bija ieviesis savas korekcijas iecerētajā pasākumu plānā, Bokas jaunkundzes improvizēto kafejnīcu “pārceļot” no parka plašumiem zem brīvdabas estrādes jumta. “Zemgalei” gan šķita, ka tas kopējai atmosfērai nekādi netraucēja, jo krimūnnieki šajā dienā bija padomājuši ne vien par vēdera piepildīšanu, bet arī citām aktivitātēm.

   Jaunā mācību gada sākumā KARĪNA ZANDERSONE varēs atzīmēt 30. gadskārtu, kopš par savu darba vietu sauc Dobeles Mūzikas skolu. 25 gadi no šīs trīsdesmitgades aizvadīti ne tikai kā mūzikas pedagoģei, bet arī direktora vietniecei izglītības jomā. Bet tagad darbs turpināsies jaunā statusā – nu jau kā Dobeles Mūzikas skolas direktorei. Par šīm pārmaiņām, skolas izaugsmi un iecerēm – šajā sarunā.

   Lauksaimniekiem šis ir izaicinājumiem pilns gads, jo, šķiet, Dabas mātes untumi šogad nav prognozējumi. Piemēram, šīs nedēļas sākumā teju diennakti ilgās lietavas un stiprais vējš, kas vietumis pat mijās ar pamatīgu krusu, daudzviet, arī mūspusē, veldrē sagāzuši labības laukus, īpaši vasaras miežu sējumus. Speciālisti norāda, ka problēmas radušās arī kartupeļu audzētājiem, kuri sūdzas, ka mitruma pārbagātības dēļ sākuši pūt agrīnāko šķirņu kartupeļi.

Auru pagasta zemnieku saimniecības «Namdari R» saimnieks EMĪLS REINIS, kurš ir viens no mūspuses lielākajiem tupeņu audzētājiem, uzklausot «Zemgales» jautājumu, vai arī viņa saimniecībā laikapstākļi nav ieviesuši savas korekcijas ražas prognozēs, trīs reizes nospļaujas pār kreiso plecu un joko - pagaidām šķietot, ka ticis cauri vien ar «nelielu izbīli». Vakarrīt, kad «Zemgale» iegriezās saimniecībā, Emīls kopā ar strādniekiem darbojās ap kartupeļu kombainu, lai šovasar pirmo reizi ar to izbrauktu uz lauka.

   Ir ļaudis, kuri ziemas laikā tā vien nevar sagaidīt pavasari, lai varētu sākt rušināties savā piemājas dārziņā. Un, iespējams, netrūkst arī tādu, kuri šo “fanošanu” par paša izaudzēto gurķi vai kartupeli neizprot. Kādēļ staipīt lejkannas ar ūdeni, cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem, ja mūsdienās visu var nopirkt veikalā vai tirgū?

Bet ir teiciens: “Nekad nesaki nekad!”. Var gadīties, ka pat vislielākais skeptiķis kādu dienu sailgojas pēc sava kaktiņa, sava stūrīša zemes – tas mums, latviešiem “esot asinīs”. Kā rīkoties? Vai Dobeles novadā maz ir viegli atrast kādu brīvu zemes pleķīti? To “Zemgale” skaidroja, uz sarunu aicinot pašvaldības nekustamo īpašumu nodaļas vadītāju KASPARU ĻAKSU.

   

   RAISA ADAMAITE – Vītiņu tautas nama vadītāja:

   – Man klājas ļoti labi. Patiešām!

Kā es saku apkārtējiem – šogad mans zvaigznājs ir «iegājis» ļoti veiksmīgā virzībā, jo šķiet, ka «iet kā no rokas». Viss nostājies savās vietās – īstajās un pareizajās. Tāpat ļoti priecājos par saviem kolektīvu vadītājiem, kas ir ļoti forši un patīkami cilvēki.
   Arī ģimenes dzīvē viss ir lieliski. Pat jānospļaujas pār plecu, bet sūdzēties šobrīd viennozīmīgi nav par ko.

   Tērvetes brīvprātīgo ugundzēsēju sieviešu komanda Saldus tehnikuma rīkotajās sacensībās ieguvusi «GRAND PRIX» balvu. Balvas ieguvējas ir daiļās būtnes, kas savās ikdienas gaitās veic katra savus darba pienākumus – komandā ir gan vecmāte, gan māksliniece, gan dāma, kura strādā par metodiķi pirmsskolā. Ugunsdzēsības dienesta vadītājs MODRIS VAZDIĶIS «Zemgalei» pastāstīja par savu darba pieredzi. Par to, kas ir virtuālās realitātes simulators un kā tas darbojas, vairāk lasiet laikraksta «Zemgale».