Ar Olaines evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Skrodeļa vadītu dievkalpojumu aizvadītajā svētdienā Annenieku evaņģēliski luteriskajā baznīcā iesākās Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākums “Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”.

To atklājot, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģiona valsts inspektore Inta Aroniete uzsvēra, ka šo dienu pamatuzdevums ir pievērst uzmanību vērtīgiem veikumiem kultūras mantojuma saglabāšanā.

   Pagājušo ceturtdien Jaunpilī satiksmes ministrs Uldis Augulis un akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže apbalvoja konkursa “Sakopsim ceļus Latvijā” Kurzemes un Zemgales reģiona laureātus, tostarp arī divus mūspusē saimniekojošus uzņēmējus.

Konkurss “Sakopsim ceļus Latvijā” notika jau otro gadu. Tā ietvaros nominācijai “Par ieguldījumu valsts autoceļu kopšanā – 2011” tika izvirzīti tie valsts autoceļiem piegulošo zemju īpašnieki, kuri bez atlīdzības kopuši LVC reģionālo nodaļu pārziņā esoša valsts autoceļa zemes nodalījuma joslu un saņēmuši konkursa komisijas augstāko vērtējumu attiecīgajā reģionā.

   Aizvadītajā nedēļā notikušajā Dobeles tūrisma informācijas centra organizētajā kārtējā seminārā centra vadītāja ANITA BANZIŅA vispirms informēja par aizvadītās vasaras un šībrīža aktualitātēm.

Tūrisma sezonu novadā ietekmēja un joprojām ietekmē ielu, tilta un laukuma rekonstrukcijas darbi pilsētā: iebraucēji, it īpaši ārzemnieki, maldās pa Dobeli, meklējot ceļu gan uz Augļkopības institūta dārzu, gan Pokaiņiem, gan Tērveti, pat uz Dobeles pilsdrupām...

   Augusta nogalē no Francijas atgriezās Auces, Dobeles un Tērvetes novada bērni, kuri vasaras brīvlaiku pavadīja viesģimenēs.

Te sākās Sandras Zeseres garais stāsts par sazvanīšanos ar mājiniekiem – biedrības „Solla” pārstāvjiem, pašvaldībām, Latvijas vēstniecību Londonā, nemitīgas dežūras pie nokavēto reisu kases un kopā ar otru pavadoni - rūpes par bērniem, jo neviens nebija gatavojies lidostā uzkavēties vairākas dienas. Vajadzēja domāt, kā bērnus padzirdīt, paēdināt un izguldīt. Nakts aizritēja, kārtojot lietas, sazvanoties un mēģinot rast palīdzību.

   Sestdien Annas Brigaderes memoriālā muzeja “Sprīdīši” pagalmā, namā un visā tuvākajā apkaimē valdīja īpaša noskaņa, jo rakstnieces dzimšanas dienai veltītais pasākums pulcēja ne tikai plašu interesentu, bet arī mūsdienas latviešu literātu plejādi – to, kuru rakstītais vārds ir guvis atzinību un arī to, kuru vārds vēl tikai iezīmējas starp citiem. Pasākumā viesojās vairāk nekā desmit rakstnieku un dzejnieku – Māra Zālīte, Dace Rukšāne, Aivars Eipurs  un daudzi citi, starp viņiem arī mūsu novadniece Inese Zandere.  Sarunā ar “Zemgali”  uz jautājumu, kādas pēdas Annas Brigaderes literatūra, tās varoņi ir atstājuši personības veidošanā un apziņā, INESE ZANDERE atbildēja:...

Lasiet laikrakstā

Ar šādiem vārdiem “Zemgali” notikuma vietā – pie dzelzceļa stacijas ēkas Dobelē – sagaidīja sieviete, kura dzīvo šajā mājā.

Jāteic, skaistuma gan nekāda. Drīzāk tādi kā šermuļi pārskrēja, iedomājoties, kā situācija varēja izvērsties ļaunākajā gadījumā. To apliecināja arī notikuma aculieciniece:

- Tikko mans bērns bija aizgājis uz skolu. Atskanēja tādi triecieni, ka traks var palikt.

4. septembrī muzejā “Pikšas” notika Kārļa Ulmaņa 134. dzimšanas dienai veltīts sarīkojums.

Mazpulcēni bija sameklējuši arī Kārļa Ulmaņa reiz sacīto un vēlēja to saklausīt ne tikai šajā pasākumā, bet izteica cerību, ka vadoņa sacīto varētu sadzirdēt arī valstsvīri un sievas, un tas ir:

“Pats dari, pats izpildi, pats atbildi!”, “Trīs lietas ir dzīvē vajadzīgas. Pirmkārt – mugurkauls, otrkārt – mugurkauls, treškārt – mugurkauls”, “Ja taviem vārdiem neseko darbi, tad visa tava runāšana varēja izpalikt”, “Progresa lielceļš neiet līdzās vecu paradumu kājceliņiem”, “Lieli augot savā uzticībā Latvijai, paliksim uzticīgi savai dzimtajai pusei”.

Pēc katras izteiktās atziņas skanēja aplausi. Varēja dzirdēt ļaudis izsakām cits citam atziņu, ka pirmsvēlēšanu laikā ir rasti īstie vārdi, kurus vajadzētu dzirdēt un pārdomāt visiem politiķiem.

Klāt kārtējās dzejas dienas, un biedrības „Spārni” literāti atkal nāk pie lasītājiem. Tikai šoreiz, salīdzinot ar pagājušo gadu, uz nedaudz bēdīgākas notiņas, jo lasītājiem solītā „Almanaha 2011” nodrukāšanai atbalstu nesaņēmām ne no Dobeles, ne arī Auces pašvaldības. Ko lai dara, ja novadu kultūras dzīvē prioritāte tiek dota dejošanai, dziedāšanai un teātra spēlēšanai? Bet dzīves realitāte ir tāda, ka dziesmas, dejas un izrādes izskan un tiek aizmirstas, bet grāmata ir vērtība, kas paliek arī nākamajām paaudzēm.

Mūsu literāti visu gadu ir tik ražīgi strādājuši, ka bez šī „Zemgales” literārā pielikuma esam sarūpējuši arī biedrības periodisko avīzīti „Spārni 5”, kura ir pieejama Dobeles Centrālajā bibliotēkā pie Intas Tuzas. Prieks, ka mūsu rakstītāju pulks aug, nevis iet mazumā!

Liela daļa literātu jau vairākus gadus publicējas (izdevumus sedzot paši) Jelgavas latviešu biedrības izdevumā „Zemgales vācelīte”. Esam nākuši pie lasītājiem arī visa gada garumā, viesojoties pagastu bibliotēkās, Grāmatnieku muzejā “Ķipi” un citos pasākumos, ko darīsim arī turpmāk.

Auces vidusskolas amatu mācības skolotājs JĀŅA BENSONA, kurš pazīstams arī kā prasmīgs koktēlnieks, pēdējais un arī lielākais darbs – ozola “ciltskoks” kopā ar vēl sešu tēlnieku darinājumiem tiks uzstādīts Saules kaujas piemiņas vietā, ko veido Šauļos, Lietuvā.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Bērnu fonda pārstāvji tikās ar ģimenēm Dobelē un Aucē. Dobelē tās bija sešas, Aucē – četras saimes, kas saņēma vienreizēju stipendiju.