Pēdējā laikā aizvien vairāk ļaužu, vērojot, cik intensīvi notiek Latvijas mežu izciršana, pauž bažas par to nākotni. „Zemgale” piedāvā ieskatu Tukumā notikušajā diskusijā starp mežu administrējošo un apsaimniekojošo institūciju pārstāvjiem un „opozīciju” – dabas aizstāvjiem un žurnālistiem. Sacītais ļauj gūt priekšstatu, kāda ir šī brīža situācija nozarē Latvijā kopumā.

Uz galveno diskusijas jautājumu par to, vai pie šī brīža ciršanas apjomiem pēc kāda laika “Latvijā nebūs tuksnesis”, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks JĀNIS BIRĢELIS noteikti atbildēja: nē. Šādas “dabas parādības” mūsu valstī nebūšot ne pēc desmit, nedz 100 gadiem.

    Jau astoto reizi Vītiņu pagastā notika amatierteātru saiets “Spēlējam, dancojam”.

   Šoreiz tas bija pulcējis amatierteātrus no Brocēniem, Bauskas, Pūres, Dobeles, kā arī pašmāju – Auces novada - kolektīvus no Bēnes un Ukriem. Pirmo reizi šogad uz skatuves nekāpa mājinieki – Vītiņu pagasta amatierteātra “Mežrozīte” aktieri. Saieta organizētāja, Vītiņu tautas nama vadītāja RAISA ADAMAITE pastāstīja, ka izskaidrojums tam pavisam vienkāršs – šobrīd ir karstākais ražas novākšanas laiks un lielai daļai aktieru ir jābūt uz lauka. Šī paša iemesla dēļ neuzstājās arī Īles amatierteātris.

   Sestdien Dobelē nepamanīta nevarēja palikt lielā rosība Dobeles pilsdrupās, kur notika pirmie Senās pils svētki, kuros viesojās pilsdāmas un pilskungi no citām pilīm – Jelgavas, Rundāles, Ērberģes - un, protams, – namsaimniekus – Dobeles Novadpētniecības muzeja pilsdāmas. Pasākumu rīkoja novada kultūras un sporta pārvalde, bet galvenās tā “vaininieces” ir Dobeles Novadpētniecības muzeja darbinieces. Svētku īpašie viesi bija novada pašvaldības sadraudzības pilsētu Igaunijā, Lietuvā un Polijā pašvaldību pārstāvji.

Līdz ar Andreja Spridzāna vārdiem “Senās pils svētkus uzskatu par atklātiem!” nodārdēja lielgabala zalve, liekot satrūkties ne tikai svētku apmeklētājiem un dalībniekiem, bet noteikti arī tālākas apkaimes ļaudīm, un visas iecerētās aktivitātes varēja sākties.

Fotogalerija - Senās pils svētki Dobelē 2011

- Man gribētos, lai jaunbērzniekiem nav jākaunas par savu ciematu, lai iebraucējiem te patiktu un mēs varētu būt lepni par savu pagastu, - intervijā “Zemgalei” teic Jaunbērzes pagasta pārvaldes saimniecības daļas pārzine GUNA ĀBELE. Kā viņai šajā jomā veicas, lasiet laikrakstā.

Augusts tradicionāli ir ražas novākšanas laiks, tādēļ arī nav brīnums, ka 1987. gada „Komunāra” numuros šajā mēnesī ir publicēti materiāli par to, kā sokas Dobeles rajona kopsaimniecībām ar labības kulšanu, labāko kombainieru vārdi un pārskatāmas tabulas, kurās redzams, cik lielas platības jau novāktas un kāds bijis birums.

Vieni no augstākajiem rādītājiem tajā laikā ir kolhozam „Silaine” Augstkalnes pusē.. 27. augusta laikraksta numurā arīdzan stāstīts, ka par panākumiem, kas gūti lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā 1986. gadā, PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes galvenā komiteja piešķīrusi dažādas pakāpes apbalvojumus gan saimniecībai un tās priekšsēdētājam Kārlim Vilsonam, gan vairākiem tās speciālistiem. Uzteikto vidū ir arī toreizējais „Silaines” galvenais agronoms ANDRIS OLUPS – viņa veikums novērtēts ar bronzas medaļu un 50 rubļu naudas prēmiju. Kad „Zemgale” šo faktu viņam atgādina, Andra kungs izbrīnīti pārjautā: vai jūs neko nejaucat? Tiešām neatceros!

Abiem vīriem, kuri šajā nedēļā bija sastopami, kājām mērojam ceļu no Liepājas uz Rīgu, līdzi vedot uz paštaisītiem ratiņiem novietotu īstu zārku, par sevi nākas dzirdēt diametrāli pretējas atsauksmes. Tomēr tas nekavēja Daini Ozoliņu un Edgaru Rozentālu turpināt savu protesta akciju, kas vērsta pret iedzīvotājiem, kuri emigrē no valsts.

“Zemgalei” protestētājus izdevās sastapt vakarrīt, līdzās kafejnīcai “Četri vēji”, kas atrodas šosejas Rīga- Liepāja un ceļa Dobele – Lestene krustojumā. Pareizāk sakot, ceļmalas koku paēnā līdzās zārkam tobrīd atpūtās tikai viens no viņiem - Dainis. Viņš skaidroja: Edgaru kādi labvēļi aizveduši uz Dobeli, lai nopirktu zāles noberztajām kājām. Tās garajā ceļā savainotas tiktāl, ka puisim ir grūti staigāt.

Pagājušo piektdien Dobeles novada domē notika preses konference par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētā un novadā īstenotajiem vai plānotajiem infrastruktūras projektiem. Uz “Zemgales”, kā arī iedzīvotāju jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs ANDREJS SPRIDZĀNS, izpilddirektora vietnieks GUNĀRS KURLOVIČS, komunālās nodaļas vadītājs DAINIS SIRSONIS un komunālinženiere LŪCIJA OZOLA.

Mēdz sacīt, ka ikvienam no mums ir savs sargeņģelis, bet dažiem pat rodas iespēja ar viņu iepazīties. Tāda izdevība radās arī četrus gadus vecajai auceniecei Keitai, kura tikai laimīgas sagadīšanās dēļ necieta, kad, nakti pamodusies, nolēma doties meklēt māmiņu, izkāpjot pa otrā stāva logu.

   Pirms kāda laika “Zemgale” saņēma kādas satrauktas dobelnieces zvanu. ZINAĪDA SMOKRO, kura dzīvo Kr. Barona ielā 12, aicināja kādu ierasties un palūkot, kā dažu “pārcentīgu” ļaužu dēļ iedzīvotājiem atlauztas pagrabu durvju slēdzenes, ko, iespējams, jau paguvuši izmantot arī garnadži. Viņu satrauca arī notiekošā ēkas renovācija, par ko “neviens neko nezina”. Redakcijai gan izdevās noskaidrot, ka par nama siltināšanu un citiem darbiem parakstījušies 25 dzīvokļu īpašnieki, kā arī to atbalstījusi pašvaldība, kurai ēkā pieder četri dzīvokļi. Tātad “par” bijusi vairāk nekā puse no 45 mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem.

   Trīs dienas aizvadītajā nedēļā Auces pilsētas un novada ļaužu ikdienas gaitām bija citāds ritms – daudziem tas bija pakārtots 16. novada svētku un Gunāra Ordelovska pūtēju orķestru festivāla norisēm. Nakts koncerts, viesu kolektīvu uzstāšanās pagastos un Auces centrā, tirdziņš, pagastu “izrādīšanās”, lielkoncerti, “Dižvīru” un citas sportiskas aktivitātes šajās dienās pulcēja milzum daudz interesentu.