Pagājušajā nedēļā Rīgā notika reģionālo mediju tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kura informēja par nozares aktualitātēm un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Lielākā vērība tika pievērsta nule kā atvērtajai zemes kreditēšanas programmai un nākamajam gadam izcīnītajiem valsts tiešmaksājumiem.

Kad “Zemgale” ieradās Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles novada komitejā, bija jau pēcpusdiena. Izpilddirektore SARMĪTE LUCAUA un organizācijas brīvprātīgie - gan jaunieši, gan vecāka gada gājuma kundzes - šķita mazliet saguruši, jo bija pavadīta kārtējā spraigā darba diena, kad pēc palīdzības bija griezies diezgan liels skaits cilvēku. Bija izdalīts ap pārsimt pārtikas paku, kā arī apavi, apģērbi.

Saruna ar Sarmīti Lucau atklāja, ka

Sāp sirds par attieksmi

- Vairākās dežūrās, kad dalām pārtikas pakas, nākas saskarties ar iedzīvotāju negatīvu attieksmi. Tiekam nepamatoti apvainoti, ka šajās pakās trūkstot piena, savukārt tās auzas lai paši ēdam.

30. maijā notika kārtējā Auces novada domes sēde, kurā sākotnēji bija plānots izskatīt 31 darba kārtības jautājumu, bet, atbalstot pašvaldības vadītāja Ginta Kaminska ierosinājumu, deputāti bez iebildēm akceptēja vēl divu lēmumprojektu izskatīšanu. Šajā sēde amatā beidzot tika apstiprināta arī Auces novada Kultūras centra direktore.

Dobeles novada svētku ietvaros 2. jūnijā visas dienas garumā notika daudzas sporta aktivitātes – Latvijas Republikas čempionāts armrestlingā, bērnu un jauniešu baseina triatlona sacensības, foto orientēšanās un nakts skrējiens “Vasaras vakarā”.

Dobeles novada svētku pasākumu ciklā piektdiena – 1. jūnijs – bija atvēlēta bērnu un jauniešu aktivitātēm, bet vakars - arī garīgās mūzikas koncertam Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, un tā bija iekrāsota zaļajā krāsā.

Jau pulksten 12 sākās izglītības iestāžu interešu izglītības pulciņu mācību gada noslēguma pasākums „Visu gadu pūru krāju, nu varēju dižoties" Tirgus laukumā un arī sporta aktivitātes Baznīcas ielā. Tomēr labi saplānotajām norisēm korekcijas ieviesa laika apstākļi, jo piepildījās jau iepriekš dzirdētie “draudi” par lietu, kas mitēsies tikai naktī.

Ar operetes mūzikas koncertu svētdien Latvijas Valsts Augļkopības institūta ceriņu dārzā noslēdzā Dobeles novada svētku pasākumu cikls. Koncerts ceriņu dārzā, kas apkaimes ļaudis un viesus no tuvākām un tālākām vietām iepriecināja un pulcēja 11. reizi, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem kultūras pasākumiem visas Latvijas gada kultūras pasākumu kalendārā.

Nedēļas nogales lietavas un aukstums, draudot izjaukt pilnvērtīgu mūzikas un dārza burvību, darīja bažīgus gan pasākuma rīkotājus, gan apmeklētājus. 11 gadus ilgā pieredze sarīkojuma organizēšanā noteikti ir norūdījusi institūta ļaudis un radījusi arī klausītāju uzticību – ap koncerta sākuma laiku Dobeles ielas pildījās ar auto straumi, kas plūda ceriņu dārza virzienā.

Un skatītāju pilnajā dārzā skanēja mūzika, ko uz Dobelei “atvilināja” ceriņu smarža, ziedu skaistums un institūta darbinieku viesmīlība.

Ar krāšņu gājienu, kurā piedalījās pats Rabarberu karalis, pa Dobeles ielām sestdien jeb Sarkanajā dienā savu kulmināciju sasniedza Dobeles novada svētki. Šajā dienā tika paziņoti arī rabarbera ēdienu recepšu konkursa uzvarētāji, bet ikviens svētku dalībnieks varēja nogaršot saldo rabarberu klimpu zupu, ar ko cienāja pazīstamais pavārs Elmārs Tannis.

Dobeles Diabēta biedrība 19. un 20. maijā saviem biedriem, draugiem un atbalstītājiem rīkoja ekskursiju uz Augštaitiju, kas ir lielākais no pieciem Lietuvas kultūrvēsturiskajiem objektiem.

   Pirms simts gadiem – 1912. gada 25. maijā - Reņģes stacijā dzima rakstniece IRMA GREBZDE (1912 - 2000). Viņa skolojusies Aucē, ģimene dzīvoja toreiz Auces pagasta “Kalnu Dzirkantos”.

Ekspedīcijas ceļš vijās pāri pakalniem ar mērķi sasniegt Karaļavotus, bet no tiem tālāk - ceļš uz Auci. Tur vijies arī Irmas Grebzdes ceļš uz skolu Aucē. Pa to savu meitu zirga pajūgā vedis Irmas tēvs, bet nu izstaigāja jaunā paaudze, kura rakstnieci iepazīst, lasot viņas darbus.

Otrdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika pasniegta gāzes uzņēmuma „ITERA Latvia”, Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda un LZA Gada balva.