Pasaulē lielākais un slavenākais ultramaratons ik gadu notiek Dienvidāfrikā. Tā nosaukums ir “The Spirit of Comrades” (“Comrades”). Distances garums ir 90 kilometru. Maratonā ik gadu piedalās visas pasaules ultramaratonistu elites sportisti un šogad tam bija pieteikušies 19300 skrējēju, - “Zemgalei” pastāstīja dobelnieks, kurš nu jau vairākus gadus ikdienu vada Anglijā, kurš arī piedalījās maratonā “Comrades” pārstāvot Latviju - VIESTURS DUDE.

    - Sacensības Dienvidāfrikā ir arī vienas no tām, kur var izcīnīt naudas balvu. Ir ierasts, ka komercsacensības notiek klasiskajos maratonos, bet ultramaratoni nenotiek bieži. Tādēļ maratons Dienvidāfrikā ir populārs, pulcē visas pasaules labākos skrējējus.

Šīs sacensības ik gadu notiek jūnija pirmajā svētdienā kopš 1921. gada. Šajā laika posmā tajās nebija piedalījušies skrējēji no Latvijas.

Otrdien Dobeles novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) organizēja tūrisma informatīvo dienu, uz kuru šoreiz bija aicināti reģionālo masu mediju pārstāvji. Žurnālistiem bija iespēja aplūkot šobrīd Baltijā lielāko aku un uzzināt, kā iedzīvotāju “radošums” ietekmējis tās darbību, panašķēties ar apkaimē saldākajiem ķiršiem un iepazīt Latvijas “X failus”.

Redakcijai pagājušajā nedēļā piezvanīja Dobeles novada grāmatnieku muzeja “Ķipi” saimniece AIJA ŠTOSA un pauda sašutumu par Tērvetes novada pašvaldības rīcību, atsakot piešķirt līdzekļus zāles pļāvēja iegādei.

“Zemgale” devās uz “Ķipiem”, lai uzklausītu Aijas Štosas stāstījumu par radušos situāciju.:

    - Garāmbraucot uz Grāmatu svētkiem Penkulē, ievedu iesniegumu, lai piešķir līdzekļus zāles pļāvējam. Tad Edvīns Upītis pats pie manis atbrauca, pirmoreiz pa visiem gadiem, un, neatceros, ko īsti viņš teica, bet sacīja, ka nevar to pļāvēju nopirkt, solīja arī atsūtīt „simtlatniekus”, kas nopļautu zāli. Domes priekšsēdētājs ierosināja, lai rakstu projektu, ka man var palīdzēt novada projektu vadītājs Juris Mūrnieks. Es pati esmu rakstījusi daudz projektu, man palīdzību nevajag.

   Tā par Auces bērnu invalīdu biedrības “Māriņa” bērniem teic biedrības vadītāja MĀRA HINCENBERGA. Tuvojas darba dienas beigas, kad tiekamies ar Māru un viņas čaklo palīdzi REGĪNU BULVĀNI, kura arī lielajā “Māriņas” ģimenē ir kļuvusi savējā. Rotaļu telpā spēlējas bērni, ik pa laikam kāds paver durvis, lai pirms došanās mājup pateiktu “uz redzēšanos!”

Māra Hincenberga stāsta:

   - Ik dienas šeit apgrozās ap 30 bērnu. Telpas nav lielas, bet vietas pietiek visiem, jo cits atnāk, cits aiziet. Nav tā, ka visi būtu vienlaicīgi. Reizēm atved līdzi kādu savu brāli, māsu vai draugu. Skolas laikā nāca līdzi klasesbiedri. Mēs neiebilstam, jo bērniem ir jādraudzējas. Tad viņu ciemiņi redz, kā mēs darbojamies, kādi ir biedrības bērni. Tagad vasarā viņi nāk spēlēties. Vecāki ir darbā, mājās vieniem garlaicīgi. Šeit ir spēles, dators, televizors, draugi. Kopā viņi aiziet līdz bērnu laukumam. Dzīvojam kā vienā lielā ģimenē.

   Vasara ir laiks, kad aizvien biežāk medijos izskan informācija par kārtējo bērnu, kurš cietis ceļu satiksmes negadījumā, guvis smagas traumas, eksperimentējot ar viņam nezināmas izcelsmes vielu, priekšmetu, vai ir pazudis bez vēsts. Šādi gadījumi notiek ne tikai lielās pilsētas, bet arī mazpilsētās un lauku rajonos.

Par pašreizējo situāciju Dobeles novadā “Zemgali” informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa kārtības policijas vecākā inspektore nepilngadīgo noziedzības novēršanas jomā INA ROMANOVA.

   Daudziem dobelniekiem, izdzirdot vārdu salikumu „sadzīves pakalpojumu kombināts”, noteikti ataust atmiņā padomju laiki, kad tika domāts par iedzīvotāju labklājību, gādājot, lai viņi var saņemt frizieru, drēbnieku, kurpnieku, adītāju, sniegtos pakalpojumus. Zinām, ka pēc neatkarības atjaunošanas daudzu norišu darbības principi mainījās – arī frizētavu. Ļaudīm, kuri tur strādāja, vajadzēja domāt, ko un kā pasākt. Tādēļ 1992. gada 3. jūlijā tika reģistrēts individuālais uzņēmums „Ruņģes firma Efekts” - tagad individuālais komersants „Ruņģes firma Efekts” (“Efekts”). Šodien uzņēmums atzīmē 20. dzimšanas dienu un tā īpašniece un arī friziere - modelētāja GUNTA RUŅĢE, tiekoties ar „Zemgali”, stāsta kā reiz strādāts un kā mainījusies darba specifika.

   Piektdien Dobelē viesojās veselības ministre Ingrīda Circene. Vizītes laikā viņa apmeklēja Dobeles un apkārtnes slimnīcu, kur piedalījās par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem renovēto telpu atklāšanā. Pasākumā piedalījās slimnīcas personāls, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, projektā iesaistītie sadarbības partneri, viesi un mēdiju pārstāvji.

Īstenojot ERAF līdzfinansēto slimnīcas attīstības projektu, tika veikti rekonstrukcijas darbi operāciju blokā, dzemdību operāciju zālē, ķirurģijas, traumatoloģijas un ginekoloģijas nodaļās, kas izvietotas gandrīz visā piektajā stāvā. Kopējās projekta izmaksas ir 705 tūkstoši latu, no tā ERAF līdzfinansējums ir 599 tūkstoši latu, bet pašu finansējums – 106 tūkstoši latu.

Attēlā: Lelde Pintāne stāsta un rāda operāciju zāles aprīkojumu. Ierīces atbilst ne tikai augstākajiem tehniskajiem rādītājiem, bet tās ir arī estētiski patīkamas. Piemēram, gaismas ķermenī ir iestrādātas dažādu krāsu lampas, kas ieslēgtas rada vajadzīgo apgaismojumu operācijas laikā.

Šobrīd lielākās un mazākās platībās steidz nogatavoties vienas no vasaras visgardākajām ogām – zemenes. “Zemgales” uzrunātie zemeņu audzētāji un tirgotāji atzina, ka šogad ogām ir salīdzinoša laba raža, kaut gan par ideālu to tomēr nevar nosaukt.

Pagājušās nedēļas nogalē Dobeli pāršalca skumja vēsts, ka pa devītā stāva logu izkritis sešus gadus vecs puisītis un no kritienā gūtajām traumām slimnīcā miris. Kā jau bija minēts laikraksta 26. jūnija numurā, kopā ar zēnu tajā brīdī atradās viņa 12 gadus vecā māsa. Vecāki mājās nav bijuši. Policija vēsta, ka ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas “Noziegumi pret personas veselību”.

“Zemgale” vērsās pie Dobeles novada Sociālā dienesta vadītājas BEATAS LIMANĀNES, lai noskaidrotu, kas šobrīd notiek ar notikuma aculiecinieci, māsu, kā arī ar pārējiem ģimenes locekļiem. Viņa skaidro:

- Tā kā šis ir ļoti sensitīvs gadījums, man nav tiesību nekādu detalizētu informāciju izpaust. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst būt bez vecāku vai nepilngadīgas personas uzraudzības. Es negribu runāt par sodāmību, jo tas neietilpst mūsu kompetencē. Sociālā dienesta uzdevums ir sniegt pirmo palīdzību bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām.

Maija nogalē Dobeles Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Solis” kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu „Akači” no Krimūnām devās ceļā uz Vāciju, kur bija aicināti piedalīties Tautas tērpu un deju festivālā Altenburgā.