Tās ir trīs lietas, kas deva spēku izdzīvot ļaudīm, kuri kļuva par komunistiskā genocīda upuriem. To Komunistiskā genocīdu upuru piemiņas pasākumā Dobelē, kas risinājās upuru piemiņas vietā pie Dobeles dzelzceļa stacijas, akcentēja prāvests OSKARS LAUGALIS.

- Bez ticības, cerības, mīlestības nav iedomājams, ka cilvēki varētu pārlaist tik grūtus laikus, kuru liecības šodien varam dzirdēt no notikumos iesaistītajiem. Mēs pieminam tos, kuri spēja atgriezties, kuri cauri okupācijas laikam ir saglabājuši ticību Latvijai un mūsu kultūrai. Mēs pateicamies Dievam, ka pēc visiem šiem gadiem varam runāt savā valodā, varam būt brīvi savā ticības izpausmē, ka mūsu vidū ir tie liecinieki, kuri piedzīvojuši baigos notikumus. Stāstiet par to nākamajām paaudzēm un sakiet, kas ir tas spēks, kas palīdzēja pārdzīvot tik šausmīgus notikumus!

Atceres pasākumā Dobelē piedalījās ļaudis, kuru dzīve ir saistīta ar traģiskajiem notikumiem – deportāciju uz plašo Krievzemi - , Dobeles novada pašvaldības pārstāvji un domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. Sarīkojumu ar muzikālu sniegumu dažādoja Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes koris Ingas Lūses vadībā, pasākumu vadīja novada kultūras un sporta pārvaldes kultūras jomas vadītāja Aija Eidinta. Uzrunu sacīja Andrejs Spridzāns, atmiņās kavējās 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuris Aivars Vārna.

Aureniekiem un tiem, kuri bieži mēro ceļu cauri Auru ciemata centram, noteikti ne vienu vien reizi pārdomas raisījusi lielā peļķe apdzīvotās vietas centrā. Tā liek piebremzēt auto un gājējam prātot, kā aiziet garām ar sausām kājām. Šajās dienās var novērot, ka problēma tiek risināta un apkaimē čakli gan ar tehniku, gan lāpstu darbojas vīri.

Uz salidojumu “Mazs cinītis gāž lielu vezumu” 6. jūnijā Tērvetē tika aicinātas 60 biedrību, kuras Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda (LKIF) un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības ietvaros guvušas atbalstu, lai īstenotu savus projektus.

LKIF sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Uzulēna pastāstīja, ka Tērvetē no dažādiem Latvijas novadiem pulcējās 105 cilvēki, kuri pārstāvēja 29 biedrības. Šāds atbalstu guvušo organizāciju salidojums notika pirmo reizi. Katru gadu mecenāti devās uz novadiem, lai iepazītos ar biedrību paveikto. Šoreiz tika īstenota ideja par visu biedrību kopīgu pasākumu, lai piedāvātu iespēju satikties, dalīties pieredzē, izveidot jaunus kontaktus.

Iespējams, daudziem dobelniekiem neizpratni rada jaunās strūklakas Tirgus laukumā – te tās strādā, te atkal ne. Dienā, kad strūklakas tika atklātas, visai ierasts skats bija cilvēku, it sevišķi bērnu, pārpildītā laukuma centrālā strūklaka jeb “Aka”. Tajā vislielāko interesi bija piesaistījis spainis. Kāds to raustīja un mēģināja apgāzt, cits pa visām varītēm vēlējās tajā iekāpt. Vai šo cilvēku rīcība ir ietekmējusi strūklaku darbību vai kā citādi radījusi postījumus?

Protestējot pret valsts dotāciju apjomu samazināšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) otrdien rīkoja protesta akciju. Tās laikā gan starppilsētu, gan reģionālo pārvadātāju satiksmes autobusus un mikroautobusus rotāja melnas sēru lentas. Tādas plīvoja arī pie “Dobeles autobus parka” (DAP) transportlīdzekļiem.

Vēstot par sporta aktualitātēm šaušanā, bieži ir izskanējis jaunās sportistes AGATES RAŠMANES, kura citkārt ir Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkne, vārds.

- Ar šaušanu sāku nodarboties pirms četriem gadiem, kad mācījos 5. klasē, - tiekoties ar “Zemgali”, uz jautājumu, kad tika uzsāktas sporta gaitas šaušanā, atbildēja Laura Rašmane.

Uz šautuvi mani atveda brālis, lai parādītu, kā viņam rit treniņi. Arī es gribēju pamēģināt un sāku trenēties, bet sākotnēji man tas ne īpaši patika. Nesaistīja ierocis. Vēl pēc gada sāku trenēties pie Viļņa Celmiņa un mainīju ieroci – šāvu ar pistoli. Iepatikās gan ierocis, gan darbs ar treneri.

Tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors MĀRIS BALODIS kā galveno šī brīža aktualitāti akcentēja straujo trihinilozes izplatību Daugavpils novadā. Šogad Latvijā reģistrēts jau 31 saslimušais.

Piektdien Bēnē ar svētku koncertu un zaļumballi tika svinīgi atklāta jaunuzceltā brīvdabas estrāde. Kopējās projekta “Estrādes būvniecība un tautas nama tualešu vienkāršota rekonstrukcija Bēnes pagastā” izmaksas bija Ls 197231,74. Lielākā daļa no finansējuma bija Eiropas fondu līdzekļi. Pasākums bija pulcējis ļoti kuplu skatītāju pulku.

Dobeles novada izglītības pārvaldes bērnu vasaras nometņu projektu konkursa izvērtēšanas komisijas sēdes protokols, kas izlasāms arī novada pašvaldības interneta mājaslapā, par līdzfinansējuma piešķiršanu 2012. gada vasaras nometņu rīkošanā vēsta, ka atbalstu guvušas sešas ieceres. Par konkursa rezultātiem plašāk pastāstīja izglītības pārvaldes vadītāja vietniece MARUTA VAĻKO.

“Zemgale” viesojās arī Dobeles Bērnu un jauniešu centra “Zaļajā nometnē”, kas savu darbu uzsāka šonedēļ un kurā ir iesaistījušies ap 15 bērnu. Tā ir dienas nometne un darbu sāk tūlīt pēc deviņiem no rīta, bet noslēdzas pēcpusdienā. Ik rītu visi pulcējas Bērnu un jauniešu centrā, kopā ar skolotājiem pārrunā aizvadītās dienas iespaidus un dodas uz nodarbībām.

Vakar tās ritēja centra ādas apstrādes darbnīcā skolotājas LIENES IRMEJAS vadībā.

Uz “Zemgales” jautājumu, kur tad ir tas “zaļums”, ja diena tiek vadīta darbnīcā, atbildi zina visi: - Cepurēs! - un žigli steidz uzlikt zaļo cepuri, kas katram nolikta līdzās uz galda, kur top dažādi darbiņi.

31. maija rītā daudzus automašīnu īpašniekus, kuri savu transportlīdzekli bija novietojuši lielākajās Dobeles autostāvvietās, uzrunāja policijas darbinieki. Šoreiz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora virsleitnanta Renāra Petrusa un kārtībnieka kaprāļa Eduarda Sardarjana nolūks bija atgādināt automašīnu īpašniekiem, ka transportlīdzekļos nedrīkst atstāt vērtīgas mantas, lai neiekārdinātu zagļus.