Maijs allaž ir bijis rosīgs gada mēnesis, ko apliecina vairākas atzīmējamas un vēstures notikumu atceres dienas. Dažas no tām jau esam aizvadījuši.

1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, kā arī diena, kad atzīmējam mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šajā dienā par Eiropas Savienības pilntiesīgām dalībvalstīm kļuva vēl astoņas valstis – Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Polija, Slovēnija un Ungārija.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi. Savukārt 1940. gada 17. jūnijā notikušo PSRS armijas ienākšanu Latvijā deklarācija pasludināja par starptautisku noziegumu, kas vardarbīgi pārtrauca Latvijas valsts eksistenci. Ar šo lēmumu Augstākā padome atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti un noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu. Par to tika informētas toreizējās PSRS un citu pasaules valstu un tautu vadības.

Lielajā Talkā tradicionāli iesaistās arī mācību iestāžu audzēkņi, galvenokārt sakopjot savas izglītības iestādes apkārtni. Tiesa, skolēni parasti talkot dodas nevis sestdienā, kad norit šis Vislatvijas vides sakopšanas pasākums, bet jau iepriekšējās dienās. Piemēram, Bērzupes speciālās internātpamatskolas audzēkņi kopā ar pedagogiem strādāja pagājušo piektdien.

Ierasts, ka Lielajā Talkā vietvaru izraudzītajās talkošanas vietās visbiežāk iesaistās skolēni un pašvaldības administrāciju, iestāžu darbinieki, arī kuplāks vai mazāks pulks aktīvāko iedzīvotāju. Savukārt Bēnē šogad bērnu rotaļu laukuma labiekārtošanā iesaistījās ciematā strādājošā uzņēmuma “Zemgales enerģijas parks” darbinieki.

Pulkstenis vēl nav astoņi, kad “Zemgale” sestdien dodas ceļā, lai ielūkotos dažās no mūspuses novadu talkošanas vietām. Šoreiz meteorologi nav pievīluši - pie debesīm spoži spīd saule, kas ļauj cerēt, ka strādātāju pulks šodien varētu būt īpaši kupls. Ja jau pērn netrūka entuziastu, kuriem čakli darboties netraucēja pat brīžiem spēcīgais lietus, vai tad varētu būt citādi? Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāteic, ka dažas vietas patiešām neliek vilties, bet dažviet talkotājus nudien var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.

Amatierkolektīviem viens no sezonā paveiktā darba kvalitātes rādītājiem ir skatēs gūties punkti. Aprīlī skates bija koriem un deju kolektīviem, un tās norisa neilgi pirms Lieldienām. Žūrijas vērtējuma izrakstu “Zemgale” saņēma no Dobeles novada kultūras un sporta pārvaldes kultūras nozares vadītājas Aijas Eidintas.

* Vasaras notikums – Pasaules koru olimpiāde

Dobeles apriņķa koru skatē piedalījās seši kori, un to sniegumu vērtēja diriģenti Jānis Zirnis, Māra Marnauza un Dace Reinika.

* Dejotprasmi vērtēja Aucē

Deju kolektīvu skate notika Auces novada Kultūras centrā, un tajā piedalījās 16 kolektīvu - gan vidējās paaudzes (VPDK), gan jauniešu (JDK) un viens senioru (SDK).

Vakar Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā Karjeras dienā pulcējās tuvākās apkaimes izglītības iestāžu vecāko klašu skolēni, lai uzzinātu plašāk par izglītības iespējām Dobeles novadā, kā arī tiktos ar augstskolu un dažādu profesiju pārstāvjiem gan auditorijā, gan darba vietās.

Latvijas Samariešu apvienības Jelgavas nodaļa pagājušās nedēļas trešdienā Elejā prezentēja automašīnu, kas ir aprīkota cilvēku aprūpes valadzībām. Šādas automašīnas ir pasaules līmeņa novitāte, un līdz šim nevienā valstī vēl šāda ideja nav tikusi īstenota. Šobrīd mūsu valstī ir uzbūvētas sešas šādas automašīnas, kas strādā piecos novados, no kuriem viens ir Jelgavas novads.

Šāds mūsdienīgs, mobils un operatīvs aprūpes veids nodrošina iespēju ļaudīm sirmā vecumā turpināt ierasto dzīvi savās mājās, nepārceļoties uz kādu aprūpes institūciju.

31. maijā ar svētku dievkalpojumu un daudziem viesiem savu 400. jubileju atzīmēs viens no vecākajiem mūsu apkaimes dievnamiem – Kalnamuižas evaņģēliski luteriskā baznīca Tērvetē. Tāpēc šajā reizē “Zemgale” uz sarunu aicināja šī dievnama mācītāju GUNTARU LŪSĪTI, kurš kalpo arī Annenieku, Mežmuižas un Zaļenieku draudzē. Viņš ir vidējais piecu brāļu ģimenē, dzimis un audzis Bukaišos.

Mūsu saruna ir vairāk par pašu Guntaru Lūsīti un viņa ceļu pie Dieva.

Krimūnas ir viens no mūsu apkaimes pagastiem, kur ļaudis priecē daudzveidīgie vides elementi - gan pašu gatavoti, gan dabas dāvāti, kā tas pērn notika ar lielo Krimūnu dižakmeni. Nu tas, lepni izslējies, stāv pagasta centrā, lai garāmbraucēji pie tā var piestāt, apmīļot un nofotografēt. Savukārt savdabīgas, krāsainas slotas pagasta centrā šobrīd ļaudis rosina Lielajai talkai.

Ko pagasta pārvaldes vadītāja ANITA RIEKSTIŅA stāsta par paveikto un plānoto, lasiet ceturtdienas laikrakstā.

Dobeles pagasta Aizstrautnieku bibliotēka ir viena no tām, kas iesaistījusies projektā “Stāstu bibliotēkas”.

„Stāstu bibliotēkas” ir Latvijas bibliotēku tīkls, kas izveidots 2010. gadā kā turpinājums 2009. gadā veiksmīgi īstenotam projektam „Stāstu laiks bibliotēkās”. Tīkla ietvaros organizētās aktivitātes vērstas uz bibliotēku radošo attīstību un sadarbību, prasmēm sadarboties ar vietējo kopienu, nodrošinot savstarpēju komunikāciju un paaudžu saikņu stiprināšanu, kā arī bibliotēkas lomas izcelšanu informācijas apzināšanā, saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā.

Dalībai UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīklā „Stāstu bibliotēkas” uzņemtas 33 bibliotēkas no visas Latvijas. Šī gada darbībā 18 bibliotēku pievienojušās tīklam pirmo reizi, un starp tām ir arī Dobeles Centrālā bibliotēka un tās paspārnē darbojošās novada pagastu bibliotēkas, piemēram, vēl arī Penkulē, Bērzē.