Otrdiena, 2024. gada 26. novembris
Vārda diena : Konrāds, Sebastians, Sebastijans

Dobeles muzejos izstādes, filmas, jaunas idejas

05.06.2014 Baiba Pole teksts/foto



Muzeju nakts sarīkojumā Dobeles Novadpētniecības muzejā liela interese bija par tā darbinieku izveidoto filmu par Dobeles un apkaimes vēsturi. Tajā apkopoti kadri no padomju laika kinožurnāliem. Par filmas tapšanu “Zemgalei” pastāstīja Dobeles Novadpētniecības muzeja vēsturnieks ARNIS STRAZDIŅŠ.

Filmā apkopoti kadri par Dobeli no 1948. gada līdz pat padomju laiku Latvijā beigām. Kinožurnālu materiāli iegūti Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

 

* “Uguns. Vīri” un “Lietas. Koks”

* 24 augi un ķirši

 

{longHTML}

Cauri četriem gadu simtiem

05.06.2014 Edītes Bēvaldes teksts un foto



Ja lūgtu nosaukt vecāko celtni Tērvetes apkaimē, nez vai momentā daudzi attaptos, ka tā varētu būt Kalnamuižas baznīca. Šo jautājumu dievnama 400 gadu jubilejas dievkalpojumā, kas notika aizvadītajā sestdienā, klātesošajiem uzdeva Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Jā, šis dievnams, kas, kokos ieskauts un lepni izslējies, stāv pakalnītē Tērvetes vēsturiskajā centrā, ir piedzīvojis četrus gadsimtus, dažādas varas un dažādus ļaudis. No 1960. līdz 1988. gadam tas bija slēgts, jo ēka bija izpostīta, tukša un pamesta. Taču tagad, pateicoties apkaimes ļaužu degsmei, baznīca atkal no jauna ir atdzimusi, un nezinātājs nebūt nepateiks, ka tāds šis dievnams ir tikai pēdējos gadu desmitos.

 

{longHTML}

Meklē iespējas, kā atjaunot tehnisko parku

04.06.2014 Indras Cehanovičas teksts/foto



No 10. marta Dobeles novada pašvaldības kapitālsabiedrību SIA“DOBELES AUTOBUSU PARKS” (DAP) vada ALDIS RUTKIS. “Zemgale” lūdza viņu pastāstīt, kāpēc piekritis šim amatam un kādas ir lielākās problēmas, kas jārisina uzņēmumā.

 

{longHTML}

Iedejoja un iedziedāja vasarā

04.06.2014 Baiba Pole teksts/ foto



Ar vērienīgu dziesmu un deju koncertu “Vasariņai vārti vaļā” 30. maijā Dobeles novada izglītības iestāžu audzēkņi, dziedot un dejojot kopā ar viesiem no Auces, Tērvetes un arī tālākiem novadiem, noslēdza mācību gadu un uzsāka vasaras brīvlaiku.

 

{longHTML}

Bikstos izbaudīja saldos 16

04.06.2014 Indras Cehanovičas teksts/foto



Pagājušo sestdien savu 16. dzimšanas dienu atzīmēja Bikstu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Bikstenieki”. Gaviļnieki kopā ar draugiem – deju kolektīviem no Tērvetes, Dobeles, Auces, Brocēnu novada, kā arī citiem Bikstu pagast tautas nama dziedošajiem un dejojošajiem kolektīviem bija sarūpējuši skatītājiem vērienīgu koncertprogrammu “Saldie 16”.

 

{longHTML}

Vēlas paplašināt pašvaldību funkcijas

02.06.2014 Indras Cehanovičas teksts/foto




   Pagājušo ceturtdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš Dobelē tikās ar piecu plānošanas reģionu pārstāvjiem, lai diskutētu par plānošanas reģionu funkcijām un to stiprināšanu, pārrunātu tajos īstenotos projektus un uzņēmējdarbības sekmēšanu reģionos.

{longHTML}

Bēnes vidusskola dāvanā saņem skolas himnu

02.06.2014 Indras Cehanovičas teksts/foto




   Sestdien Bēnes vidusskola atzīmēja savu 135 gadu dzimšanas dienu. Šajā dienā izglītības iestādē notika skolas absolventu un bijušo darbinieku un pedagogu salidojums “Ar Bēnes skolu sirdī un dvēselē”, kas pulcēja apmēram 400 dalībnieku.

{longHTML}

Visus kopā sauca atmiņas

02.06.2014 Edītes Bēvaldes teksts un foto



   Sestdien par godu 60 gadu jubilejai Augstkalnes vidusskola bija saposta svētkiem, jo skolas kolektīvs gaidīja ierodamies ciemos gan skolas absolventus, gan bijušos darbiniekus. Skolēni un pedagogi sniedza svētku koncertu.

Atklājot pasākumu, vidusskolas direktors AIVARS VALDIŅŠ sveica klātesošos un pauda gandarījumu, ka uz salidojumu ir ieradušies tik daudz viesu. Iepriekšējā tikšanās reize bija nedaudz vairāk nekā pirms pieciem gadiem, un tajā piedalījās teju vai visi skolas absolventi, tāpēc nebija šaubu, ka šāda tikšanās ir atkal vajadzīga.

{longHTML}

Nu ir “āķis lūpā” - turpmāk ik pavasari uz čempionātu!

29.05.2014 Baiba Pole teksts Foto no Jura Derevjanko albuma

   Ar Pasaules čempionāta pēdējo spēli ir noslēdzies ikgadējais pavasara Lielais hokeja trakums, kad daudzi šī sporta veida cienītāji seko līdzi Latvijas valstsvienības cīņām arēnā un, protams, arī čempionāta finālam. Šogad spēles risinājās mūsu kaimiņvalstī – Baltkrievijā. Daudzi izmantoja iespēju, ka ieceļošanai šajā valstī ir vajadzīga tikai biļete uz kādu no mačiem, un devās skatīt hokeju un arī izmantot izdevību apskatīt Baltkrieviju.
Par čempionāta rīkotājvalsti Baltkrievija tika izvēlēta 2009. gadā Šveices galvaspilsētā Bernē, kad tur notika Pasaules čempionāts hokejā. Uz šo iespēju bez Baltkrievijas kandidēja vēl trīs valstis - Ungārija, Ukraina un Latvija. Gala balsojumā Baltkrievija uzvarēja ar 75 balsīm, kamēr Ungārija saņēma 24 balsis, savukārt Ukraina un Latvija - katra pa trim.
Čempionāta šī gada spēles notika divās vietās - lielā halle bija “Minskas Arēna” ar 15000 skatītāju vietu, kas atklāta 2010. gadā un ir mājvieta Kontinentālās hokeja līgas komandai - Minskas “Dinamo”. Mazā halle bija "Čižovka Arēna" ar 8000 skatītāju vietu. Tā atrodas 18 kilometrus no lielās halles, otrā Minskas malā.
Nu pasaules čempionāts hokejā Minskā ir noslēdzies. Medaļas sadalītas – zelts Krievijai, sudrabs Somijai un bronza Zviedrijai,. Bet līdz tam bija daudz kaislību, un par tām gādāja arī Latvijas valsts hokeja izlase, kuras cīņas klātienē vēroja liels skaits līdzjutēju no Latvijas. Īpaši to var sacīt par pirmajām cīņām. Daudzi izmantoja iespēju vērot arī tālākās spēles, kas iepriekš nebija paredzamas.
   Uz pirmajām cīņām doties jau laikus gatavojās arī daudzi mūsu apkaimes hokeja fani, arī apguldnieks JURIS DEREVJANKO un viņa draugi, novadnieki Oskars Olševskis, Uldis, Jansons un Roberts Tarvids un vēl viens paziņa no Rīgas, ar kuriem kopā viņš spēlē futbolu.

{longHTML}

Dzintra un viņas divarpus zirgi

29.05.2014 Indras Cehanovičas teksts/foto



  



   Š
ķiet,
pēdējā laikā reti kurš pasākums Bēnes pagastā iztiek bez apmeklētāju vizināšanas zirga pajūgā. Šādu iespēju interesentiem piedāvā divas vietējās iedzīvotājas, kurām gan bērīši nav iztikas avots, bet sirdslieta. Tie, kuri reiz saslimst ar zirgiem, no šīs kaites neizārstējas nekad, smejas viena no viņām, Kaijumāju iedzīvotāja DZINTRA ŽUKOVSKA.

{longHTML}