Dobeles Invalīdu biedrības telpās līdz 24. aprīlim ir apskatāma izstāde “Mans vaļasprieks”.

Tajā aplūkojami biedrības biedru, kā arī citu Dobeles un Tērvetes novada ļaužu ar invaliditāti un pensionāru darinājumi.

Latvijas pilsētu ielās arvien biežāk ir sastopami apdulluši jaunieši. Valstī samilzusi ir problēma par tā dēvēto “legālo narkotiku” izplatību. Nereti jauno psihoaktīvo vielu jeb “spaisa” lietotāji pēc kārtējās devas nonāk slimnīcā, kur par viņu dzīvību cīnās mediķi. Atkarības purvā iestieg aizvien vairāk sabiedrības. Turklāt šī problēma skar ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās dzīvojošos. Lai noskaidrotu, cik aktuāla jauno psihotropo vielu problēma ir mūspusē un kas tiek veikts, lai to izskaustu, “Zemgale” uz sarunu aicināja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa priekšnieku KASPARU REKSCU.

Apmeklējot vēsturiskas vietas un celtnes, ļaudis nereti atzīst, ka tajās valda īpaša gaisotne, jūtama senatnes elpa. Arī Tērvetes vēsturiskajā centrā vecā “Pagasta ēka” savā mūžā, kas aizsācies, iespējams, jau 18. gadsimta beigās, ir pieredzējusi visādus laikus un dažādus ļaudis. Ja vien sienas spētu runāt, tās paustu ne vienu vien interesantu atgadījumu. Vēl pirms pieciem gadiem šī senatnīgā ēka stāvēja ceļa malā pelēcīga, neizskatīga, bet tieši tās senatnīgums un īpašā aura bija tas, kas tolaik rosināja IVETU UN MADARU SONDORUS iegādāties māju savā īpašumā, lai piešķirtu tai jaunu veidolu.

Ja zaķi olas mēdzot dēt tikai Lieldienu laikā un tādēļ, lai iepriecinātu cilvēkbērnus, citiem dzīvniekiem tā ir demogrāfiskās jomas gādība. Tā ir arī rāpuļiem. Mūsu apkaimē to saime ir apguldnieku Toņu ģimenē, kas izveidojusi eksotisko dzīvnieku un orhideju dārzu. Pašlaik tur bruņurupuči ir siltā vietā nolikuši pa kādai olai. Droši vien ne jau tādēļ, ka tuvojas Lieldienas un vajadzētu palīdzēt zaķim, bet gan citu rūpju vadīti.

Savu pieradinātos dzīvniekus saimnieki pazīst un zina stāstīt par viņu paradumiem.

- Mums ir trīs veidu bruņurupuči – Amerikas sarkanausainais, kas Eiropā ir agresīva invazīvā suga, Vidusāzijas stepju un Latvijā sastopamais Eiropas purva, - stāsta EGONS TONE. - Olas dēj divu pirmo sugu pārstāves, bet purva bruņurupuča mātīte vēl ir par jaunu.

Maziem bērniem, it sevišķi jau laukos dzīvojošiem, Lieldienu rītā ir svarīgi piecelties agri, lai paspētu pagalmā salasīt Lieldienu zaķa paslēptās olas. Penkulnieces STASES RAGUĻIČAS sētā to noteikti būs sevišķi daudz, jo par olām gādā ap 150 mājputnu kuplā saime.

Ja Lieldienās kādam gribas būt iespaidīgākās olas īpašniekam, vislabāk noderēs Āfrikas strausa ola. Viena no šo eksotisko putnu audzētavām atrodas tepat, Dobeles novada pievārtē, Glūdas pagasta “Mazzariņos”, kur saimnieko ŽANNA un DAINIS LAUGAĻI.

Pēdējos gados Latvijā aizvien skaļāk runā par pakāpenisku lauku novecošanu – jaunākās paaudzes ļaudis dod priekšroku dzīvei pilsētā vai vispār aizceļo no valsts. Tādēļ ir prieks noraudzīties uz jauniešiem, kuri ne tikai ieguvuši labu izglītību, atgriežas dzimtajā mazpilsētā, bet praktiski no nulles uzdrošinās uzsākt savu biznesu, pievēršoties lauksaimniecībai. Aucenieks ĢIRTS ANTE ir viens no viņiem.

Ai bagāti Lieldiensvētki

Lieli olu gribētāji.

Droši vien vairums no mums uz jautājumu, ar ko viņiem pirmām kārtām asociējas Lieldienas, nevilcinoties atbildētu – ar šūpošanos un olu krāsošanu. Ja par šūpošanos viss vēl daudz maz skaidrs un nepārprotams – vienalga, lielākas vai mazākas šūpoles, tajās kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā mošķi nekostu, tad par otru tradicionālo svētku atribūtu varētu vēl padiskutēt.

Esam pieraduši, ka šajos svētkos krāsotas un dekorētas tiek vistu olas, bet, palasot latviešu tautas ticējumus, vairumā no tiem nemaz nav norādīts, ka olu kaujām būtu jāizmanto tieši tās. Šoreiz “Zemgale” Lieldienu priekšvakarā nolēma palūkot, kādas parastas un ne tik ikdienišķas olas atrodamas mūspuses saimniecībās.

9. aprīlī Dobeles Sporta centrā, lai plašākai sabiedrībai vēstītu par savu darbību, aktualitātēm un motosportu, uz prezentācijas pasākumu aicināja motoklubs “MX4 Dobele” un tā vadītājs MĀRIS SNIĶERS.

Uzmanību piesaistīja sportistu jaunā tehnika, baneri ar atbalstītāju nosaukumiem un iespēja tikties ar sportistiem, treneriem, tehnisko personālu.

- Kluba rašanās pirmsākumi ir saistāmi ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, - uzrunājot visus, sacīja Māris Sniķers. - Tad ar motosportu Dobelē bija saistīti Jānis Jakubaņecs, Aivars Ermanis, Aivars Ābuls, Ivo Sāvičs un citi, kuri toreiz prātoja, ka mūsu apkaimē ir vajadzīga viena kārtīga moto trase.

Radās iespēja, ko papildināja vēlme, un tika izveidota trase “Ceļa Ēzeļi”.

Pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) kopā ar citiem ziņojumiem vecākiem ir lasāma arī informācija par ēdieniem, kas tiks vai tiek celti galdā. Nesen plašākai sabiedrībai kādā televīzijas sižetā tika atklāti statistikas dati, kas liecināja, ka ne vienmēr mazuļi saņem to, kas noteikts dažādos nosacījumos, kas būtu jāievēro, gādājot par to, kas tiek celts galdā pirmsskolas izglītības iestādē. Lai uzzinātu, kā tas ir Dobeles novada bērnudārzos, “Zemgale” uz sarunu aicināja novada izglītības pārvaldes pirmsskolas un speciālās izglītības metodiķi MĀRU SILOVU. Lai skaidrojums būtu plašāks un izzinošāks, viņa lūdza pievienoties arī PII “Spodrītis” māsu ASTRU KRETULNIECI, speciālās PII “Valodiņa” māsu ANNU TAUTKU un Dobeles kristīgās pamatskolas māsu, kā arī ēdināšanas uzņēmuma “Mazputniņš” vadītāja RUDĪTI GRĪNBERGU.