Aizvadīto ceturtdien “Latvijas valsts mežu” (LVM) dabas parkā Tērvetē notika Zemgales tūrisma konference “Zemgale – iespējas un izaicinājumi Baltijas tirgū”, kas bija pulcējusi vairāk nekā 100 dalībnieku – ar nozari saistītos speciālistus, pašvaldības pārstāvjus un uzņēmējus no visa reģiona. Pasākuma rīkotāja – Zemgales Tūrisma asociācija - šoreiz konferencē bija akcentējusi sadarbības iespējas, kas veicinātu Igaunijas un Lietuvas tūrisma tirgu apguvi. Tas ir likumsakarīgi, jo statistikas dati liecina, ka Zemgalē lielākā tūristu plūsma ir tieši no minētajām kaimiņvalstīm. Plašāk par konferenci lasiet otrdienas "Zemgalē".

   Virsrakstā minētie ir tikai pāris no daudzajiem labajiem vārdiem, ko par sevi, atzīmējot profesijas 99. Gadadienu, piektdien svinīgajā sarīkojumā, kas notika Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā (DAVV), uzklausīja mūspuses Valsts un pašvaldības policijas darbinieki. Par šo sarīkojumu un Valsts policijas Gada balvas saņēmēju nominācijā “Komandas dvēsele” lasiet 12. decembra “Zemgalē”.

   Tieši pirms gada 18. novembrī Augstkalnē durvis vēra aptieka. Tas notika, pateicoties uzņēmīgai farmaceitei IVETAI LUDVIGAI, kura izlēma no galvaspilsētas pārcelties uz dzīvi laukos un uzsākt savu uzņēmējdarbību.

Esot Augstkalnē, „Zemgale” iegriezās aptiekā, lai pajautātu zāļu tirgotavas saimniecei, kā aizritējis pirmais gads jaunā vietā. Vairāk lasiet piektdienas “Zemgalē”.

   Kopš 1993. gada pasaulē 3. decembri atzīmē kā Starptautisko invalīdu dienu. Šī iemesla dēļ aizvakar kopā pulcējās Dobeles novada iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām. Pasākums norisinājās Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas telpās.

Šī diena katru gadu kopā pulcē dažādu paaudžu cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Un tā kā šādas kopā sanākšanas nav biežs notikums, vēl jo īpašāks tas kļūst tāpēc, ka notiek Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad cilvēki izjūt ģimeniskumu, draudzību un svētkus. Pasākuma vadītājas un koncerta programmas izpildītājas bija māsas Legzdiņas, taču visiem lielākos pārsteigumus sarūpēja iluzionists Voldemārs Veiss, kurš ar saviem dažādajiem un aizraujošajiem trikiem aizrāva ikvienu klātesošo.

   Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) un tā struktūrvienība ”Uzņēmējdarbības centrs” aizvadīto piektdien otro reizi organizēja krietnāko reģiona uzņēmēju apbalvošanu, kas norisinājās Rundāles pilī. Vairāk lasiet ceturtdienas "Zemgalē".

   Pagājušo sestdien Bukaišu senioru deju kolektīvs (SDK) “Vārpa” Tērvetes kultūras namā kopā pulcēja dažādu paaudžu dejotājus no Skrundas, Lielauces, Tērvetes, Jēkabniekiem un Bēnes. Ciemos ieradušies bija arī lietuviešu dziedātāji kapella “Višnelis” no Žagares.

SDK “Vārpa” ir viens no retajiem kolektīviem, kurš dibināts pēc pašu dejotāju vēlmes. Vadītāja un līdzfinansējums tika atrasti pēc dejotāju iniciatīvas. Sākumā bija seši pastāvīgi pāri, kuri regulāri apmeklēja mēģinājumus. Lai nokomplektētu pilnu deju kolektīvu, trūkstošais sastāvs meklēts starp paziņām. Tā kā Bukaiši atrodas Lietuvas pierobežā ,vietējie iedzīvotāji labi saprotas ne vien ar latviešiem, bet arī ar mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Tā “Vārpā” nonācis kolektīva vecākais dejotājs, kurš ne vien savos 76 gados aktīvi apmeklē mēģinājumus, bet arī dzied Žagares kapellā “Višnelis”.

Koncerta rīkotāja Līga Kozlovska un tā līdzautore Liāna Kozlovska, sacīja lielu paldies visiem "Vārpas" dejotājiem par pašaizliedzīgu mēģinājumu apmeklējumu un centīgu darbu tajos. Un īpašu paldies kolektīvs teica Tērvetes novada pašvaldībai par atbalstu, jo tieši ar tās gādību sestdienas koncertā "Vārpa" bija jaunos, skaistos tautastērpos.

   Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā otrdien notika Dobeles novada darbā ar jaunatni forums “PieDalies ideju laboratorijā!” Tā mērķis ir veicināt sadarbību starp Dobeles novada jauniešiem, jaunatnes nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes darbā iesaistītajiem speciālistiem, pašvaldības amatpersonām, domes deputātiem.

Forumu rīkoja biedrība “Dobeles jauniešu dome”, realizējot projektu “PieDalies ideju laboratorijā!”, sadarbībā ar Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centru (DJIVC). Jauniešu ieceri projektu konkursā atbalstīja Dobeles novada pašvaldība.

Pasākumā piedalījās novada izglītības iestāžu skolēnu pašpārvaldes, jaunatnes nevalstisko organizāciju pārstāvji, jaunatnes darbā iesaistītie speciālisti, kā arī novada domes deputāti – Guntis Safranovičš, Inita Neimane, kura ir arī DJIVC jaunatnes lietu speciāliste, Edgars Gaigalis, Edīte Kaufmane, Ivars Cimermanis, Baiba Lucaua Makalistere, Sarmīte Dude. Forumu atklāja un tā beigu daļā piedalījās arī domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. Piedalījās arī Dobeles novada jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pārstāvji.

   Šodien mūsu valstī savas profesijas svētkus atzīmē policijas darbinieki. Mūspusē par likumības nodrošināšanu un ievērošanu gādā daudzi profesionāli un krietni policijas darbinieki. Starp viņiem ir arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšniece MUDĪTE SLOKA, kura valsts svētkos tika apbalvota ar Iekšlietu ministrijas Sudraba Goda zīmi par godprātīgu un profesionālu dienesta pienākumu izpildi un sakarā ar Latvijas Republikas Proklamēšanas 99. gadadienu.

   Pagājušo piektdien Tērvetes pagasta Klūnu ciematā atkal no jauna iemirdzējās Ziemassvētku egle. Jau vairāku gadu garumā Klūnu iedzīvotājiem eglīte nav bijusi, un viņi paši teic - kur tie laiki, kad Klūnās bijusi aktīva un ļoti darbīga dzīve.

Apkaime pa ceļam uz šo ciematu ir mazapdzīvota. Ceļš ved cauri mežam, un vienīgā norāde, kas liecina par apdzīvotu vietu ir - “Gaisma - 2”. Tērvetē šo ciemu daudzi zina kā Klūnas, taču padomju laikā šeit atradies un lielākajai daļai joprojām atmiņās dzīvo kolhozs “Gaisma”. Savulaik tur bijusi ļoti aktīva darbība. Dzīvojuši aptuveni 250 iedzīvotāju, un visiem pieticis gan darba vietu, gan bija pieejami daudz izklaides iespēju, arī veikali, ēdnīca un sabiedriskais transports. Pašreiz tur mitinās aptuveni 30 cilvēku, lielākā daļa no tiem pensionāri, kuri dzīvojuši šeit arī “zelta laikos”. Šobrīd viņiem uz vietas no tā visa vairāk nav nekā. Palikušas tikai atmiņas un stāsti.

Uz egles rotāšanu vietējie iedzīvotāji ierodas laikus. Desmit minūtes pirms pasākuma saradies paliels cilvēku pulks. Daži iznesuši savus Ziemassvētku rotājumus, citi likuši lietā izdomu un eglītes rotājumus veidojuši paši. Ar katru rotājumu egles zari pildās ar iedzīvotāju prieku, ieguldīto darbu un rūpēm.