Auces Invalīdu biedrībā 1. martā bija iecerēts atsākt klūdziņu pīšanas kursus. Arī „Zemgale” devās palūkoties, kā tad auceniekiem veiksies. Turklāt aizvadītā otrdiena bija šomēnes pirmā, kad, kā plānots, notiek biedrības valdes sanāksme. Gan „Zemgali”, gan savas biedrības biedrus sagaidīja biedrības vadītājs Jānis Pērkons un Jānis Riekstiņš, kurš atbild par kultūras pasākumu rīkošanu.

   Līdz 25. martam Dobeles Novadpētniecības muzejā ir skatāma izstāde “Aug buciņš – aug radziņi”, kurā skatāmi Latvijas dabas dzīvnieki un putni – dzīvnieku un putnu izbāžņi, medību trofejas un grāmatas par šo tematu. Eksponāti muzejā nonākuši no privātkolekcijām, Latvijas Dabas muzeja un uzziņu literatūra no Dobeles Centrālās bibliotēkas. Izstādi atvēra piektdien un tā pulcēja arī ekspozīcijas gādātājus – meža nozares darbinieku un tos, kuru vaļasprieks ir medības, kā arī citus interesentus. 

   1. marts bija pirmā diena, kad Bites bibliotēkas apmeklētāju skaitu papildināja tie ļaudis, kuri vēlējās elektroniski aizpildīt tautas skaitīšanas anketu. “Zemgales” apmeklējuma brīdī to jau bija paspējusi izdarīt Bites bibliotēkas vadītāja Emircijana Nikolajeva arī tālab, lai tad, kad nāks citi interesenti, viņa kvalitatīvi varētu ikvienam palīdzēt. Pirmajā un, domājams, arī citās dienās tas viņai nebūs jādara vienai, jo bibliotēkā bija arī tautas skaitītāja Dace Balode, kuras darba ikdiena – cilvēku apmeklējumi mājās – sāksies tikai no 17. marta.

   Katrā ģimenē ir sava ikdiena un svētki, savas vieglās un arī rūpju pilnās dienas. Ļoti smags laiks pienāk tad, kad nākas kādu no tuviniekiem aprūpēt, jo, kādas kaites vai traumas pieveikts, viņš ir kļuvis par gulošu slimnieku. Ir grūti gan pašam vājniekam, gan viņa piederīgajiem, sevišķi pašā pirmajā laikā, kad moka gan psiholoģiska, gan gluži praktiska neziņa un nemācēšana, ko darīt, kā pareizi rīkoties, kur gūt gan materiālu, gan morālu atbalstu. Cilvēkiem pietrūkst arī juridisko zināšanu, kā pareizi jārīkojas, lai varētu saņemt pienākošos pabalstus. 

   17. februārī notikušajā novada domes kārtējā sēdē bez īpašām iebildēm, apspriešanas un analīzes, jo tā jau bija notikusi komiteju sēdēs, deputāti apstiprināja Tērvetes novada 2011. gada budžetu. To raksturot „Zemgale” lūdza novada domes priekšsēdētāju EDVĪNU UPĪTI.
   - Lai varētu plānot gadā veicamo, vispirms analizējām, no kā veidosies mūsu ieņēmumi. To lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir mazāks par apmēram 100000 latiem. Toties lielāka summa ir, ko saņemam no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda; pērn no tā saņēmām ap 220000 latu, šogad – 270000. Tātad kopējais zaudējums ir ap 50000 latu. 

  

   Auces vārda dienas svinībās savai pilsētai dāvanu pasniedzēji allaž izdomā ko jaunu, neparastu.Šoreiz par vērtīgāko tiek uzskatīta kultūrizglītības biedrības “Ausma” velte – izstāžu zāles atklāšana 4. martā pulksten 17, kad tajā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas studijas “Auce”, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu audzēkņu darbu izstāde, kas būs atvērta arī 5. un 6. martā no pulksten 10 līdz 12.Par projektu, ko īstenoja biedrība, stāsta tās priekšsēdētāja ZAIGA VISMANE.
   - Ideja par projektu dzima kopš biedrības dibināšanas pirms pieciem gadiem. Latviešu kultūras izpausmēs ļoti liela loma ir rokdarbiem, kas man pašai nav vienaldzīgi. Tos popularizēt un atbalstīt rokdarbniekus bija kultūrizglītības biedrības dibināšanas mērķis.

   Gatavošanās lielajam skijoringam Penkulē aizsākās jau tūlīt pēc gadu mijas, bet motocikli rūcināti un slēpes piestiprinātas – tikai pēc mēneša  - svētdien, 27. februārī. Tad notika Latvijas skijoringa čempionāta posms, kas pulcēja ne tikai daudz sportistu, bet arī skatītāju un, kā sacīja Latvijas Motosporta federācijas Enduro komisijas loceklis, penkulnieks un čempionāta posma rīkotājs AIVARS ERMANIS, piesaistīja daudz pasākuma atbalstītāju.

   Nav statistikas datu, kas liecinātu, cik bieži mums nācies saskarties ar zagļiem, negodīgiem cilvēkiem un citām nebūšanām, kas nav atkarīgas no mums, bet gan citiem cilvēkiem. Daudzreiz par mācību, kā izsargāties no nepatīkamām situācijām, noder citu atklātā pieredze un atziņas. Turiet aizslēgtas nama durvis, izejot kaut uz īsu brīdi, neatstājiet dzīvokļa atslēgas zem paklāja, aizbraucot uz ilgāku laiku, palūdziet kaimiņam, lai pavēro, kas notiek jūsu namā! Ir  vēl citas nianses un biežāk dzirdēti padomi. “Zemgale” šonedēļ jautāja, kāda ir jūsu pieredze šajā jomā.

   Mūsu rajons nav izņēmums: kopš popularitāti ieguvusī Arktikas skarbajiem apstākļiem radīto suņu
– Aļaskas malamuta, samojeda un Sibīrijas haskija – šķirnes, šos dzīvniekus par saviem mīluļiem jau izvēlējušies vairāki laukos dzīvojošie.
Ārēji līdzīgie suņi tiek raksturoti atšķirīgi. Samojedi – kā mīlīgākie, malamuti – kā gudrākie, haskiji – kā sportiskākie. Žurnāla “Astes” šī gada pirmajā numurā, iepazīstinot ar haskiju, teikts: “... radīts tik skaists, lai cilvēkus kaitinātu. Lai viņi to iekārotu, bet nespētu pār viņu valdīt. Tas ir Sibīrijas haskijs – viens no mūsdienu kino kulta suņiem.”

   Sanāciet, sanāciet, nenokavējiet svarīgāko notikumu, kas šodien jūs pārsteigs! - tā vilināja kāda stenda iekārtotāji starptautiskajā tūrisma gadatirgū “Balttour”.
Nevarētu teikt, ka tūlīt turp plūda interesentu masas, kaut aicinājums šķita intriģējošs. Tie, kuri bija piestājuši, lai izpētītu latgaliešu kā aizvien bagātīgo, turklāt rokām taustāmo, acīm skatāmo un garšās izbaudāmo piedāvājumu, nekustēja prom ne soli. Piemēram, Krāslavas novada stendā īstu podnieka ripu grieza meistars, kura rokās valkanais māls dažos mirkļos pārvērtās līdz nepazīšanai – šķita, trūkst vien glazūras, tad varētu vāzi likt goda vietā.