Tūlīt, tūlīt beigsies novembris, un ziemas sākums vairs nebūs aiz kalniem. Paši kaislīgākie zemledus makšķernieki, sagaidījuši pirmos salu, steigs nodoties ziemas makšķerēšanas priekiem – žibulēšanai, aizmirstot par visu uz pasaules.

Tērvetes novada Bukaišu pagasta zemnieku saimniecība “Straumes” pagaidām ir vienīgā Latvijā, kas izraudzīta par projekta “Baltijas jūras ekoloģiski atjaunojošā lauksaimniecība un sabiedrība” (BERAS) dalībnieci. Saimniecības īpašniece GUNTRA ENGELSONE gan uzsver, ka piekritusi šajā aktivitātē iesaistīties ne tik daudz solīto ieguvumu, bet savas pārliecības dēļ.

Otrdien tika apturēta “Latvijas Krājbankas” darbība. Šajā dienā bija slēgtas visas kredītiestādes filiāles, kā arī nedarbojās bankomāti. No vakardienas privātie klienti bankomātos, bet no šodienas - arī bankas filiālēs var izņemt 50 latus dienā. Par šo summu var arī iepirkties, izmantojot kredītiestādes karti.

Atzīmējot valsts proklamēšanas gadadienu, arī Bikstu pagastā piektdien notika svinīgs sarīkojums, kura laikā tika pasniegtas veltes gan sakoptākās sētas konkursa laureātiem, gan arī sacīts paldies ļaudīm, kuri gan ar padomu, gan darbu un tehniku atbalstījuši dažādas pagasta norises.

Trīs dienas aizvadītās nedēļas otrajā pusē risinājās Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadienai veltīti pasākumi Auces novadā – gan Ukros, Vītiņos, Lielaucē, Īlē un Bēnē, gan novada kultūras centrā Aucē, kur 18. novembra pēcpusdienā uz svētku sarīkojumu un koncertu pulcējās aucenieki, pašvaldības vadība un viesi. Pasākuma laikā arī pasniedza novada apbalvojumus, bet pēc tā uzteiktie ļaudis un viesi tika cienāti ar šampanieti.

Valsts 93. dzimšanas dienai veltīts sarīkojums Dobelē notika 17. novembrī pilsētas kultūras namā. Tas pulcēja amatpersonas, novada domes deputātus un daudz interesentu. Sarīkojuma laikā tika pasniegti novada pašvaldības apbalvojumi, uzrunu sacīja domes priekšsēdētājs ANDREJS SPRIDZĀNS, koncertu sniedza deju kolektīvi, skanēja koru priekšnesums un viesmākslinieku sniegums.

Šajā dienās “Zemgale” uzklausīja ārzemēs dzīvojošu dobelnieku pārdomas, kas radušās, ilgstoši dzīvojot svešumā un visu šo laiku domājot par mājām, Latviju, Dzimteni.

“IMPRO” ceļojumu biroja organizētā deviņu dienu – no 18. līdz 26. septembrim - ekskursijā “Ķīnas zīda pieskāriens” šajā lielvalstī pabija arī Dobeles novada tūrisma informācijas centra vadītāja ANITA BANZIŅA. “Zemgale” lūdza viņu pastāstīt par izjūtām, ko radīja redzētais un izbaudītais, apmeklējot Pekinu, Ķīnas mūri, Šanhaju, Ķīnas Venēciju Sudžo, par Austrumu Venēciju dēvēto Luzhi, Nefrīta Budas templi un vēl daudz ko.

Latvijas Radio 1 trešdien uz salidojumu aicināja raidījumu cikla “Viensētu stāsti” varoņus. Starp tiem ir arī “Kalēju” māju saimnieki no Bērzes pagasta un “Purviņu” ļaudis no Zebrenes pagasta Dobeles novadā, “Ķipu” un “Pļavenieku” saimnieki no Tērvetes novada un “Strēļu” saime no Auces novada Vītiņiem (salidojumā gan visi minētie nepiedalījās). Kopumā raidījuma tapšanas laikā radio darbinieki viesojās vairāk nekā 30 viensētās.

Pasākumu vadīja žurnāliste un raidījuma “Viensētu stāsti” veidotāja DAINA ZALAMANE un DZINTRIS KOLĀTS, kurš ir šī projekta idejas autors.

Auces novada pašvaldības augstāko apbalvojumu – Goda diplomu - šogad valsts svētkos pasniegs trijiem iedzīvotājiem. Par nozīmīgu ieguldījumu novada tautsaimniecības attīstībā rīt to saņems arī SIA „Bēnes PB” valdes priekšsēdētājs GRIGORIJS SIDORČIKS, kurš uzņēmumu vada jau vairāk nekā 20 gadu. Pa šo laiku “Bēnes PB”, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību, graudu pārstrādi un maizes, konditorejas izstrādājumu ražošanu ir ievērojami paplašinājusi savu darbību. Šobrīd SIA ir 36 veikali, uzņēmums strādā 25 pagastos sešos novados, nodarbinot vairāk nekā 160 cilvēkus.

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vadītājs GUNĀRS ULMANIS ir pirmais cilvēks Dobeles novadā, kurš šodien, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā, saņems tikko nodibināto novada augstāko apbalvojumu - “Goda zīmi”. Tā piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” izveidošanā, patriotisma, dzimtas vienotības un garīgo vērtību stiprināšanā.

- Kad rakstīsiet par šo novērtējumu, lieciet virsrakstu “Un tomēr mēs esam!”, - sarunas ar “Zemgali” sākumā bilst Gunārs Ulmanis. - Muzeja esamība ir paradokss – allaž līdzās ir izjūta, ka tas nav bijis vajadzīgs, un allaž ir nācies dzirdēt, ka trūkst finansējuma, bet muzejs spēj turēties un attīstīties.