Uz kurieni šodien vedīs bērnus?
Ir pagājis mēnesis kopš ugunsnelaimes Vītiņu pagasta “Bungās”, kad ģimene, kurā aug desmit bērnu, palika bez mājām. Nelaimē cieta desmitgadīgs zēns, kurš tobrīd ar trīs jaunākajiem bērniem bija mājās. Viņu nogādāja slimnīcā, bet māti kopā ar astoņiem bērniem ievietoja ģimenes krīzes centrā Dobelē. Tā kā tur uzturēties var vienu mēnesi, “Zemgale” interesējās, kas pašlaik notiek ar Balandīšu ģimeni, vai tai ir jaunais mājoklis, kur atgriezties savā pagastā. Turklāt bija nācies dzirdēt runas, ka vecākiem ir liegtas bērnu aprūpes tiesības un mazgadīgie ģimenes locekļi ceturtdien, tātad šodien, mājup nedosies, bet gan tiks nogādāti ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Dobeles zinātnieki par redzēto Ķīnā, ASV un Vācijā
Katrai augļaugu grupai reizi četros gados tiek rīkotas lielas starptautiskas konferences, kas notiek dažādās valstīs. Šogad šādos simpozijos, kas bija veltīti zemenēm un plūmēm un norisinājās attiecīgi Ķīnā un ASV, piedalījās arī Latvijas Valsts Augļkopības institūta (LVAI) zinātnieki.
10 vērtīgu padomu uzkrājumu veidošanai
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā tikai katrai otrajai ģimenei ir finanšu uzkrājumi. Turklāt statistika rāda, ka pēdējā gada laikā mājsaimniecības biežāk izvēlējušās nevis krāt, bet tērēt. Tā kā uzkrājumu veidošana ir ikvienas ģimenes finanšu veselības pamatā, atzīmējot Pasaules uzkrājumu dienu, kas kopš 1924. gada katru gadu tiek atzīmēta 31. oktobrī, “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts iesaka desmit noderīgus padomus uzkrājumu veidošanai.
Latvija – Horvātija. Sportiskais “ deserts” Dobelē
Savā otrajā 2014. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas handbolisti ar 23:30 (12:19) Dobelē pārpildītu tribīņu priekšā atzina titulētās Horvātijas pārākumu. Maču Dobeles Sporta centrā klātienē vēroja arī “Zemgale”.
Latvijas izlasē startēja arī dobelnieks Ģirts Lilienfelds un tērvetnieks Ingars Dude, kuri citkārt pārstāv klubu Vācijā, kā arī aucenieks Oskars Arājs, kurš ikdienā spēlē Dobeli pārstāvošā vienībā “Tenax”.
Ģirta Lilienfelda un Oskara Arāja sacīto par spēli kā arī cīņas parakstu lasiet laikrakstā
Svecītes liesmiņa omulībai un sirdsmieram
Ar īpašu akciju oktobra pēdējā dienā, kad daudzviet ļaudis Helovīna - Visu svēto dienas - priekšvakarā, īpaši šim notikumam iegādājās sveces, pie uzņēmuma “Baltic Candles Ltd.” biroja ēkas notika sveču tirdzniecība. Visapkārt bija tematikai atbilstoši rotājumi un valdīja svētku noskaņa.
“Zemgalei” ir zināms, ka, pašvaldībai sadarbojoties ar uzņēmumiem “Baltic Candles Ltd.” un “Tenax”, Dobeles novadā gada nogalē atkal būs “Sniegavīru saiets”. Šoreiz būs iespēja iegādāties arī Sniegavīra suvenīru, kas tapis “Baltic Candles Ltd.” ražotnē.
Varam izriest krūti pretim “okupantam” Helovīnam
Arvien uzmācīgāk oktobra nogalē mūsu kultūras telpā ienāk no svešatnes atnesti svētki, kas nes Helovīna vārdu. “Saldumus! Ja ne – izjokošu!” tā teic maskās ģērbtie, klauvējot pie namdurvīm, bet reti kurš zina sacīt, kas ir šis Helovīns, kurš mudinājis uzvilkt raganas, vampīra vai kādas citas tēlainās pasaules pārstāvja masku. Toties daudzi no mums zina, ka laiks maskām mūsu senčiem it labi iederējās Mārtiņvakarā. “Zemgale” sadarbībā ar Dobeles Novadpētniecības muzeja folkloras kopu “Leimaņi”, vēloties pievērst lielāku uzmanību mūsu tautas tradīcijām, akcentē mūsu pašu svinamo un svētījamo laiku rudenī, ko arvien uzstājīgāk nomāc svešzemju ienācēji.
* Lēni un bijīgi uz sētu veļi vāk
* Klāt Mārtiņi!
“Dietu dietu, saimeniece, Mārtenīša vakarā, / Lai telītes dietu veda, par vasaru tīrumā!”
Jā, ko nu mums tagad domāt par telītēm! Tagad Eiropas Savienības regulas un kvotas! Bet mašīna? Tai tak jāripo! Datoram - raiti kā kumeliņam jātek, lai darbs sokas. Un kādai lepnīgi cēlai gurķu dobei vasarā dārzā jādižojas. Tad nu arī tagad nenāktu par ļaunu un būtu īsti laikā izgriezt danci ar saimnieci tā, lai grīda rīb un kāposti apaļi aug!!
“Melderim jāsvētī Mārtiņa vakars, jo tad dzirnavas atpūšas. Akmeņiem jābūt paceltiem, lai svētība var dzirnavās ieiet.”
Vairāk lasiet laikrakstā “Zemgale”
Atkal par ūdensprojektu
Lai arī „Zemgale” pirms pāris nedēļām jau rakstīja par Dobelē īstenotā ūdenssaimniecības projekta gaitu, iedzīvotājiem par to joprojām vēl daudz neskaidrību. Lielākoties tās saistītas ar neziņu, kāds ir vismaz aptuvenais darbu grafiks. “Zemgale” noskaidroja, ka Pārupes iedzīvotāji uz brīdi, iespējams, varēs uzelpot jau nākamnedēļ, bet Zaļās ielas apkaimes iemītniekiem vēl labu laiku neērtības jāpiecieš.
Airu laivā pa straumi lejup
Statistikas dati droši vien vēstītu, ka lielākā daļa ļaužu, dodoties kādā ceļojumā vai nelielā izbraukumā, pārsvarā to dara ar savu personīgo auto vai autobusu. Bet ir ļaudis, kuri izvēlas pārvietoties ar laivu un brīvo laiku velta ceļošanai pa upi. Kādas ir izjūtas un kāpēc izraudzīts šāds atpūtas veids, pastāstīja dobelniece RUDĪTE RIEKSTIŅA, kura kopā ar draugiem vairākus gadus jau no agra pavasara līdz vēlam rudenim mēdz likt laivu auto bagāžniekā ar nodomu laist laivu ūdenī un doties lejup pa straumi kādā no Latvijas upēm.
- Ceļojumam parasti nelielā kompānijā, kurā vidēji ir desmit līdz 20 cilvēku. Pirmais izbraukums notika pirms apmēram desmit gadiem, kad manu ģimeni līdzi uzaicināja kolēģe ar vīru, kurš ir kaislīgs makšķernieks. Bijām aizņēmušies laivas un devāmies uz Irbes upi. Tā nebija, ka laivā sēdāmies pirmo reizi, bet var sacīt, ka tad dabūjām “āķi lūpā”. Drīz vien izbraukumi notika arvien biežāk.
Jautājumi radās tikai vienam
Auces novada domes kārtējā sēde notika 24. oktobrī. Tajā tika izskatīti 23 sākotnējā darba kārtībā iekļautie jautājumi, kā arī viens papildus iekļautais. Sēde ritēja lielā vienprātībā, līdz pienāca kārta lēmumprojektam par sociālās mājas “Lielauce” nolikuma apstiprināšanai, kaut arī par to izsmeļoši ziņoja pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Ivars Rozentāls (attēlā).
Prezidents: statistika aplama, eiro mums vajag
Otrdien reģionālo mediju pārstāvjiem bija iespēja tikties ar Valsts prezidentu ANDRI BĒRZIŅU un iepazīt viņa pagaidu rezidenci – Melngalvju namu. Tikšanās laikā žurnālisti uzzināja, kāpēc valsts augstāko amatpersonu nesatrauc dati par to, ka Latvijā zem nabadzības līmeņa dzīvo 40% iedzīvotāju, kādēļ, viņaprāt, mūsu valsts jau septiņus gadus ir eirozonas dalībniece un daudz citu interesantu atziņu.