Pagājušo piektdien Aucē tika oficiāli atklātas vairāk nekā divu kilometru garumā rekonstruētās Raiņa un Vītiņu iela. Rekonstrukcija notika, pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumam. Kopējās projekta izmaksas bija 1778406 latu.

Ar šiem vārdiem no komponistes Selgas Mences melodijas, ko savā 40 gadu jubilejas koncertā dziedāja Dobeles pilsētas sieviešu koris “Vizma” un tā diriģente Vizma Zandersone, var raksturot visu pasākumu, kurā gaviļnieces pulcēja savus draugus, sadarbības partnerus, pašvaldības amatpersonas, interesentus, bijušās dziedātājas. Pēc sarīkojuma daudzi tā apmeklētāji cits citam sacīja, ka tas bija pozitīvu emociju pilns pasākums un vēl ilgu laiku dos enerģijas un jauku domu lādiņu ikdienas gaitām.

Koris “Vizma” koncertā skandēja dziedātāju iemīļotākās melodijas, kas tika noskaidrotas balsojumā, tādēļ pasākumam bija dots nosaukums “Mīļdziesmiņas”. To vadīja Bikstu kultūras nama vīru ansambļa “Optimisti” dziedātājs Mārtiņš Biete, kurš lieliski iejutās dzejnieka Aleksandra Čaka tēlā un pasākumam radīja romantisku gaisotni.

Ceturtdien Dobeles novada domē tika noskaidrots, kurš no izstrādātajiem Bērzes kreisā krasta labiekārtošanas projektiem visvairāk paticis novada iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka uzvarētājs ieguva ļoti pārliecinošu balsu vairākumu.

Ziedi Latvijas brīvības cīnītājiem piemiņas vietās, iespēja aplūkot un izzināt vairāk par militāro tehniku un dienas noslēgumā lāpu gājiens no pilsētas centra uz pieminekli Dobeles atbrīvotājiem – šādi pasākumi piepildīja Lāčplēša dienu Dobelē.

Gaismas gājiens jau vairākus gadus ir viens no akcentiem novembra svētku laikā. Šogad bija lemts to rīkot Lāčplēsa dienā, un pasākums pulcēja krietni daudz dažāda vecuma cilvēku.

Svecīte vai lāpa, vai arī kāds cits gaismas ķermenis bija gandrīz katra gājēja rokā. Gājiena priekšgalā - Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un Dobelē bāzētā Zemessardzes 51. kājnieku bataljona vienība, pašvaldības darbinieki. Muzikālu uzmundrinājumu radīja pūtēju orķestris “Dobele”. No Tirgus laukuma gājiens pa Baznīcas ielu devās uz Brīvības ielu un tad pie pieminekļa, kur uzrunu sacīja Andrejs Spridzāns, Zemessardzes bataljona komandieris Ansis Strazdiņš un Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Oskars Laugalis, dziedāja Ivo Fomins.

Gatavojoties sarīkojumam, bija padomāts par īpašu izgaismojumu Dobeles evaņģēliski luteriskajam dievnamam, kā arī pilsdrupās.

Pēcpusdienā zemessargu tehniku un ieročus vēsturiskajā Tirgus laukumā varēja aplūkot ikviens interesents. Kuplākais to pulks bija ģimenes ar bērniem.

   Otrdien Lielauces pilī notika Auces, Dobeles un Tērvetes novada tūrismu speciālistu un gidu tikšanās, kuras laikā pārrunāja šīs tūrisma sezonas aktualitātes un tendences. Aplēses liecina, ka, piemēram, Tērvetē šogad jau pabijuši teju 80000 cilvēku, bet Pētera Upīša dārzu aplūkojuši teju 30000 interesentu.

Pagājušajā nedēļā Dobelē, metālapstrādes uzņēmumā “East Metal”, profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem notika praktiskās apmācības darba aizsardzībā. Ražotnē 1997. gadā izveidoja Dānijas uzņēmēji, šobrīd nodarbināti galvenokārt 300 cilvēku, galvenokārt vietējie iedzīvotāji.

   Līdz 24. novembrim Dobeles Novadpētniecības muzejā ir skatāma izstāde, kas veltīta rakstnieces un gleznotājas Hildas Vīkas 115. dzimšanas dienai.

   Otrdien muzejā viesojās mākslinieces darbu glabātāja Ingrīda Frickausa, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova un literatūrzinātniece Vera Vāvere, lai piedalītos pasākumā, kas veltīts Hildas Vīkas piemiņai un atcerei. Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņi runāja fragmentus no rakstnieces darbiem, muzeja folkloras kopa “Leimaņi” ieskandināja Mārtiņus - laiku, kad māksliniecei ir dzimšanas diena.

Hilda Vīka ir dzimusi 1897. gada 5. novembrī Rīgā, bet dzīves gaitas viņu atveda uz Dobeli, kur māksliniece dzīvoja no 1930. līdz 1960. gadam. Ķestermeža malā brālis Valdis Vīks uzcēla māsai māju ar darbnīcu - “Valdoņus”. Tā zina stāstīt muzeja krājumu glabātāja Iveta Gudiņa. Astoņdesmitajos gados dobelniekiem bija iecere saglabāt Hildas Vīkas piemiņu “Valdoņos”, kas kultūrvēsturiski ir nozīmīgi arī kā Viktora Eglīša pēdējā darba un dzīvesvieta. Bet tas nebija lemts. Nams gāja bojā ugunsgrēkā, un tikai zinātāji vairs prot parādīt vietu, kur tas reiz bijis. No 1988. gada Dobelē ir Hildas Vīkas iela.

Plašāk lasiet laikrakstā.

   Trešdienas vakarā, kad raksts “Uz kurieni šodien vedīs bērnus?” par ugunsgrēkā cietušās Balandīšu ģimenes likteni jau bija nodrukāts, ar “Zemgali” sazinājās mamma Zigrīda, lai pavēstītu, ka ģimenes krīzes centra sociālā darbiniece viņu ir informējusi par to, ka divi jaunākie ģimenes bērni tiks vesti uz Rīgu un pārējie - uz Lejasstrazdiem. Kur paliks pati, sieviete nezināja, vien piebilda, ka pa nakti izdomās.

Vakarrīt jau pulksten 8.30 Zigrīdai Balandītei ģimenes krīzes centrā Dobelē tika pateikts, ka ir jāsavāc mantas un jādodas prom. Atvadīties no bērniem no Vītiņiem bija atbraucis tēvs ar pilngadīgo dēlu. Tikšanās laiks bija neilgs, pēc tam vecākiem bija jādodas prom. Šķiršanās bija smaga un ļoti emocionāla.

Šajā mācību gadā darbu Gardenes pamatskolā uzsāka programmas “Iespējamā misija” skolotāja ASTRA OZOLIŅA, kuras dzimtā puse ir Ogre. Jaunais posms viņas dzīvē sācies ne tikai ar angļu valodas stundām pamatskolā, bet arī ar misiju būt 8. klases audzinātājai. Mācību gadā ir aizritējuši jau vairāki mēneši un aizvadīts arī rudens brīvlaiks. Ko par savu izvēli būt “Iespējamā misijā” nu teic skolotāja - “Zemgales” sarunā ar Astru Ozoliņu.

Penkules pagastā jau par tradīciju rudenī ir kļuvis pasākums, kas pulcē kopā pagasta ļaudis, lai suminātu čaklākos un neatlaidīgākos, kuri cītīgi kopj sava nama apkaimi, lai viņi pabūtu kopā saviesīgā vakarā.

Jau 15 gadus pagastā notiek konkurss “Sakoptākā sēta”, un arī šajā vasarā tā rīkotāji viesojās daudzās pagasta sētās, lai izvērtētu un paskatītos, kā saimniekiem veicas. Cik dažādi ir pagasta ļaudis, tik daudzveidīga bija vērtēšanas komisija, un rezultātus apkopoja vairākās nominācijās, kā arī akcentēja namus katrā no pagasta ciematiem un centra ielās.

Aizvadītās sestdienas pasākumā šo namu saimnieki vai pārstāvji tika aicināti saņemt veltes un dzirdēt tikai viņiem veltītos aplausus.