Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šogad jau 17. gadu rīkoja konkursu “Eksporta un inovāciju balva”. Tā mērķis ir ir godināt Latvijas uzņēmējus, kuri sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, inovāciju ieviešanā, viedās specializācijas veicināšanā, kā arī radījuši eksportspējīgus jaunus tūrisma produktus. Konkursa laureāti tika paziņoti aizvadītajā nedēļā. Viņu vidū bija arī mūspuses uzņēmums.

Indra Cehanoviča/Publicitātes foto

   Dobeles novada Tūrisma informācijas centra (TIC) darbinieki aizvadītajā nedēļā apmeklēja Tērvetes puses tūrisma objektus, lai ar to saimniekiem pārrunātu gan nozares aktualitātes, gan objektu saimnieku ieceres un problēmas.
Tā kā divu mēnešu laikā tika apmeklēti visu triju mūspuses bijušo novadu tūrisma objekti, “Zemgale” interesējās, kāds bija šī brauciena mērķis un kādas atziņas tika gūtas.

Indra Cehanoviča/Autores foto

   Uz meitas savulaik uzdoto jautājumu: «Mamm, kāpēc tu to visu dari?» viņa atbildējusi pavisam vienkārši: «Tāpēc, ka man tas patīk. Darīt – tā ir mana būtība.» Un tādu – vienmēr gatavu darīt, iesaistīties, izdomāt, rīkot un atbalstīt – viņu jau vairākus gadu desmitus («Šausmas, cik daudz!» - viņa,  sev raksturīgās atklātās emocijās smiedama, šajā vietā iesauksies) pazīst lielākā daļa, ja ne visi aucenieki un ar kultūras darbu saistīti cilvēki tuvākā un tālākā apkaimē. Caur un cauri kultūras cilvēks – INĀRA RUMBA (attēlā).

Sarmīte Rone/ Foto no Ināras Rumbas personīgā arhīva

   Nedēļas sākumā DAVV atvēlētajā aktu zālē uz kārtējo sapulci un gada atskaites apkopojumu pulcējās Dobeles pilsētas pensionāru biedrības pārstāvji. Svētku noskaņās tika sveikti jaunie biedrības biedri un čaklākie darītāji. Ar skanīgām balsīm klātesošos priecēja ansamblis «Sudraba vītols».

Alise Kruglauža/ Autores foto

   Pa Dobeles - Bauskas šoseju braucot, Ķirpēniem parasti paskrienam garām. Ātrums gan ir jāsamazina, jo zīme brīdina, ka esam iebraukuši apdzīvotā vietā, taču no ciemata izdodas saskatīt tik vien kā daudzdzīvokļu māju aiz mazdārziņu dobēm. Tikai, nogriežoties no šosejas un iebraucot ciematā dziļāk, var ieraudzīt, kāds tas īsti ir.

   Dobeles novada dome 27. oktobrī notikušajā domes sēdē apstiprināja grozījumus nolikumā par vidi degradējošu būvju komisijas nolikumu. Tādējādi var sacīt, ka beidzot ir pielikts punkts novada teritorijā esošo graustu sakārtošanas juridiskajai pusei, un ir atlicis reālais darbs – objektu, ko var klasificēt kā vidi degradējošus, apsekošana, komisijas atzinums un tālākās darbības – darbs ar nekustamo īpašumu saimniekiem, risinājumu meklējumi un, ja sadarbība neveidojas, - paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošana. “Zemgale” interesējās, kā šajā jomā darbs ir veicies līdz šim.

   
   «Pārlapojot latviešu populārās mūzikas lappuses, secināju, ka nu jau gandrīz pilnīgi ir aizmirsts ansambļa «Varavīksne» vārds,» savu radiostāstu par vokāli instrumentālo ansambli ir sākusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Iespējams, tas būs iekļauts arī viņas grāmatā par latviešu estrādes mūzikas vēsturi. Vismaz Imants Melnis viņai ir stāstījis gan savas atmiņas, gan arī aizsūtījis vecās fotogrāfijas.

   Rudīte Dude (attēlā) - Augstkalnes pamatskolas skolotāja

   - Vislielākais prieks man ir par to, ka mūsu Leišmalē viss notiek - dzīvojam, strādājam un gatavojamies svētkiem. Eglītes tiek rotātas, tehnika strādā un bagātīgi sasnigušais sniegs tiek šķūrēts. Priecē, ka mums ir jauna, enerģiska pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Latiša, kura ar savu komandu pacietīgi un neatlaidīgi cīnās (patiešām jāsaka - cīnās) un izcīna, lai Augstkalne nekļūtu par aizmirstu nomali.

   Arī Dobeles Valsts ģimnāzijas saime iesaistījusies palīdzības sniegšanā ukraiņu tautai bargajos kara apstākļos, šajā nolūkā organizējot Ziemassvētku labdarības akciju ģimenēm Ukrainā «Ar mīlestību sirdī».

 “Zemgale” jau rakstīja, ka, lai paaugstinātu Valsts policijas (VP) “efektivitāti un kapacitāti, nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvu drošības pakalpojumu”, VP turpina darbu pie jau uzsāktajām strukturālajām pārmaiņām. Līdz ar to no 1. decembra jaunā modelī darbu turpina VP Zemgales reģiona pārvalde. Tas nozīmē, ka līdz šim iedzīvotājiem ierasto sešu reģionā esošo iecirkņu vietā tie nu ir apvienoti trijos – Rietumzemgales (tajā apvienoti Dobeles un Tukuma iecirkņi), Austrumzemgales (Jēkabpils un Aizkraukles iecirkņi) un Dienvidzemgales (iepriekšējie Jelgavas un Bauskas iecirkņi). Lai noskaidrotu, kā īstenotā reforma skars mūspuses iedzīvotājus, “Zemgale” aicināja uz sarunu jauniecelto VP Rietumzemgales iecirkņa priekšnieku RAIMONDU KARLSONU.