- Vai kāds no jums zina, kas ir Jūlijs Students? - pēkšņi iejautājās Matiass Jansons, vēlā rudenī izrādot mums, nelielai Zemgales ceļotāju grupiņai, tēlnieku Jansonu dzimtas mājas «Siļķes» Cēsu pievārtē. - Esmu veidojis viņam piemiņas zīmi Dobeles kapos.

   Saprotams, ka dzīvot mūsdienās, neradot nekādus atkritumus, praktiski nav iespējams. Pasaulē radītais atkritumu apjoms gadu no gada pieaug. Tieši tādēļ daudzviet rodas arvien jaunas iniciatīvas, kā ar šo problēmu cīnīties. Bites bibliotēkā februāris ir «zaļais» mēnesis, kurā ikviens var smelties idejas par to, kā saudzēt apkārtējo vidi.

   Auto stāvlaukumu pie Dobeles Mūzikas skolas ceturtdienas vakarā bija pilnībā aizpildījuši dzeltenīgi mikroautobusi, kuri bija atveduši Akmenes rajona Mākslu skolas audzēkņus un pedagogus.

Aira Rašmane - gandrīz dobelniece, aktīva sieviete.

   Tumšo ziemas laiku, kas daudziem tā nepatīk, gandrīz nemanu, jo man katra diena ir aizpildīta. Te draudzenei vārda diena, te ansambļa mēģinājums. Katru nedēļu kaut ko darām arī dienas centra «Stariņš» rokdarbu pulciņā - adām, šujam vai tamborējam. Uz Ziemassvētkiem taisījām apsveikuma kastītes - ļoti skaistas. Joprojām bez dārza man ir arī  diezgan plaša barojamo saime - vistiņas un trusīši, suns un divi kaķi.  Daudz laika neatliek bēdāties, man ir ko darīt.

   Pēc aizvadītiem diviem turnīriem ar septiņām  kārtām katrā ir  noslēdzies Dobeles šaha kluba rīkotais starptautiskais  Dobeles sveču šaha turnīrs.

   «Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa stāsts» - tāds ir nosaukums Dobeles novada muzeja veidotajai filmai, kuras pirmizrāde otrdien notika Dobeles Pils telpās.

   Aizvadīto piektdien Dobelē, Brīvības ielā 15, ko tautā mēdz dēvēt arī par Ceriņu namu, 1. stāvā tika atklāts Dobeles novada pašvaldības policijas Koordinācijas centrs.

   Mākslinieces Aļonas Pisarevas gleznu izstādes «12 Mēneši» un «Mājas gariņu pasaulē» ir apskatāma Lejasstrazdu bibliotēkā no 1. februāra līdz 30. martam. Tāpat no 16. februāra līdz marta beigām būs apskatāma mākslinieces radošo darbu izstāde ar nosaukumu «Mastihīna ceļojums».

   MAIJA BUJAKA 32 gadus strādājusi pastā, taču ierasto rutīnas darbu nu ir nomainījusi pret otu un molbertu. Aizraušanās ne tikai pievērš mākslas baudītāju skatienus - tā gleznotājai palīdzējusi neieslīgt skumjās pēc tuvu cilvēku zaudējuma. Maijas Bujakas gleznas varēja aplūkot izstādē Zebrenē pirms jaunā gada, un tagad visi 13 darbu ir skatāmi arī Lielaucē.

Valdis Freimanis, bijušais dobelnieks, tagad ņujorkietis

– Daugavas Vanagu namā esmu tāds kā saimnieks un tur arī dzīvoju. Daudzi gadi jau šajā vietā pagājuši, esmu iedzīvojies un jāsaka - labi jūtos, lai arī Bronksa nav labākais Ņujorkas rajons. Te dzīvo daudz iebraucēju un melno. Dažreiz, kad saku, ka «vanagi» atrodas Bronksā, man uzreiz pretī - vai, tad es labāk nemaz nebraucu! Tur tie noziedznieki... Nav tik traki. Te ir pietiekami droši, nekas tāds briesmīgs nav noticis. Netīrība gan lielāka, jo šejienes cilvēki pieraduši visu mest uz zemes. Apēdīs šokolādi - papīrīti nometīs. Nu, cūcīgi...