Pirms pāris nedēļām Tērvetē tūrisma jomas un kultūrvēstures pārzinātāji tikā projekta “Kulta identitāte” noslēguma konferencē, lai diskutētu par Latvijas un kaimiņvalstu unikālajām dabas un nemateriālā kultūras mantojuma bagātībām, kas varētu šo Baltijas jūras reģiona daļu padarīt pievilcīgu tūrismam. Viena no šādām vērtībām ir teikām apvītās senās dabas svētvietas, kuru mūspusē netrūkst.

Piektdien trīspadsmito gadu pēc kārtas Aizstrautnieku bibliotēkā notika erudīcijas konkurss 2. līdz 9. klases skolēniem „Aizstrautnieku lielais gudrinieks”.

Konkursu rīko Aizstrautnieku bibliotēkas vadītāja – šo rindu autore - sadarbībā ar Dobeles pagasta atbalsta centru ģimenēm ar bērniem un tā vadītāju Tatjanu Noreiķi.

Sacensības vienlaikus noritēja divām dalībnieku grupām - jaunāko un vecāko klašu audzēkņiem. Par Aizstrautnieku lielā gudrinieka titulu šogad kopumā cīnījās trīspadsmit dalībnieku – seši jaunāko un septiņi vecāko klašu skolēni.

Trešdien notikušajā Auces novada domes sēde strādāja 13 no 15 deputātiem, kuri izskatīja 25 lēmumprojektus. Starp tiem bija arī novada bāriņtiesas priekšsēdētājas ievēlēšana un vairāku iepriekš pieņemtu lēmumu atcelšana, kas nozīmē, ka vietvarai nāksies atteikties no nodoma kapitāli renovēt vairāku iestāžu ēkas.

Šķiet, tas būs visprecīzākais teiciens, raksturojot aizvadīto sestdienu un svētdienu, jo “Ceļu Ēzeļu” trasē notika motokluba “MX4 Dobele” organizētās sacensības motokrosā solo klasēm un moto free style šovs, bet vēl pirms tām visi šī sporta veida cienītāji varēja baudīt pasākumu motokrosa noskaņās, kas sestdien norisinājās pašā Dobeles centrā – Tirgus laukumā.

Uzsākot darbu jaunajai domei, par tradīciju kļuvis ikmēneša pašvaldības izpilddirektora Māra Berlanda ziņojums deputātiem par aktualitātēm novadā. “Zemgalē” uzzināsiet, kad plānota sākt Annas Brigaderes pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas “Sprīdītis” pirmās kārtas rekonstrukcija, kādas vēl pārmaiņas tuvākajā laikā gaidāmas Kroņauces ciematā un ko agrofirmas “Tērvete” vadība sola darīt, lai novērstu nepatīkamās lopu kompleksa radītās smakas.

Tērvetes novada lappusē uzzināsiet arī augusta sēdē skatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti ir apkopojuši visbiežāk uzdotos jautājumus par mācību līdzekļu iegādi un sagatavojuši atbildes.

Kādus mācību līdzekļus finansē valsts?

Vai valsts pienākums ir iegādāties arī darba burtnīcas visos mācību priekšmetos?

Kaut gan darba burtnīcas finansē valsts, skola tik un tā tās ir iekļāvusi sarakstā pie nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.

Ja skola nav iedevusi sarakstu, kas jāpērk bērnam, sākoties jaunajam mācību gadam, kas tieši man ir jāpērk?

Kam jāiegādājas parastās rūtiņu līniju burtnīcas, kura bērns lietos gan skolā, gan mājas?

Skola jau maijā izsniedza sarakstu ar mācību līdzekļiem, kas jāiegādājas vecākiem. Ko darīt – pirkt vai nē? Vai man atdos iztērētos līdzekļus, ja esmu jau iegādājies darba burtnīcu?

Vai darba burtnīcas, beidzoties mācību gadam, bērnam būs jāatdod skolai atpakaļ?

Draugu bērni mācās citā Latvijas novadā un viņiem skola nodrošina daudz labākus mācību līdzekļus, un pat slēpes. Kāpēc radīta šāda nevienlīdzīga situācija?

Vai skolas ir tiesīgas pieprasīt vecākiem ziedojumus, motivējot – jums šogad nav jāpērk darba burtnīcas?

Skolas ir neziņā, kad tām ieskaitīs papildu finansējumu. Vai tas nozīmē, ka ir apdraudēts mācību process?

Lai arī Vītiņu pagastā “Zemgalei” pēdējo gadu laikā nācies būt itin bieži, pēc maldīšanās pa Bēnes apkaimes lauku brauktuvēm šoreiz, dodoties ceļā, sirdsmieram līdzi tiek paņemta karte. Un labi, ka tā, jo dažādu lauku ceļu un celiņu Putru un Galātu apkaimē tiešām netrūkst. Šoreiz neliels ieskats šīs puses ļaužu ikdienā.

1989. gada 23. augusts. Tas ir laiks, kas daudziem atsauc atmiņā akciju “Baltijas ceļš”, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova – Rībentropa pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.

Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs, un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē Pērnavā 1989. gada 15. jūlijā, bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā Cēsīs.

Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.

1988. gada 8. oktobrī Latvijā tika izveidota un dibināta Latvijas Tautas fronte, kurai nodaļa izveidojās arī Dobelē. Šogad, atzīmējot organizācijas dibināšanas 25. gadskārtu, Dobeles Novadpētniecības muzejā top izstāde, kas veltīta šim notikumam un organizācijas darbībai. Par to “Zemgalei” pastāstīja muzeja vēsturniece un izstādes veidotāja AIJA ŠTĀLE.

Mēneša sākumā grupa Tērvetes novada esošo un topošo mājražotāju devās pieredzes apmaiņā uz Igauniju, lai smeltos idejas un iedvesmu no ziemeļu kaimiņiem. Braucienu organizēja Tērvetes novada lauku attīstības konsultante Monta Mantrova sadarbībā ar pašvaldību, kas nodrošināja ar transportu. Līdzi devās arī “Zemgale”.

Par redzēto un dzirdēto kaimiņvalstī lasiet “Zemgalē”.

Ikviens no mums kaut reizi ir domājis par to, kā izskatās vietās, uz kurām ikdienas ceļi neved. Divdesmit Dobeles novada jauniešu, ziņkārības mākti, devās Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra organizētā piecu dienu garā velobraucienā „Apceļo Dobeles novadu!”, lai iepazītos ar dažādām vietām novadā un to iedzīvotājiem. Braucienu finansiāli atbalstīja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija.