No šmakovceņas līdz suitu sklandraušiem
Aizvadītās nedēļas nogalē jau 18. reizi Rīgā notika starptautiskā pārtikas izstāde “Riga Food 2013”, kurā šoreiz piedalījās 664 uzņēmumi no 35 valstīm, kas prezentēja savus jaunākos produktus un pakalpojumus. Īpaši kupli pārstāvēti bija pašmāju uzņēmumi, ne tikai individuāli, bet arī Latvijas kopstendā. Pirmo gadu bija izveidoti arī četru reģionu kopstendi.
Krimūnās izveidota Godinājuma vieta
Augusta pēdējā dienā Krimūnu pagasta iedzīvotāji pulcējās, lai atzīmētu nozīmīgu notikumu – Godinājuma vietas atklāšanu.
Īpašie rudzi augs Ķerkliņu ezera krastā
Pagājušo ceturtdien Zvārdes pagasta zemnieku saimniecības “Andulaiši” zemē gūla īpaši rudzi no Vācijas, kas izauguši bijušā Berlīnes mūra vietā. Nākamajā rudenī no tiem ievākto ražu nogādās Berlīnē, kur samals, lai izceptu simbolisku Miera maizi, tādējādi atzīmējot minētā mūra un dzelzs priekškara krišanas 25. gadskārtu.
Dobelē nu ir plašāks rotaļu laukums
Spītējot lietum un nemīlīgajiem laika apstākļiem, Dobeles novada Sociālo pakalpojumu centrā pirmdien valdīja svētku atmosfēra. Gan centra darbinieki, gan klienti un viesi pulcējās jaunajā, paplašinātajā rotaļu laukumā, kura atklāšanas lenti pārgrieza Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš.
Vairāk lasiet “Zemgalē”.
Dzeja mazā puisīša muzejā
Par bērnu Dzejas dienu Raiņa dzimtajā Tadenavā, dzīvību muzejos un dzejoļiem bērnu dzīvē stāsta dzejniece INESE ZANDERE, kurai “Zemgale” jautāja:
- Septembris un Dzejas dienas nu jau ilgu laiku ir cieši saistīti. Septembrī arī Jūsu dzimšanas diena. Pirms pieciem gadiem lasījāt dzeju Gaismas pils būvlaukumā. Ko esat iecerējusi šogad?
Zebrenes ceļmalu raibumi
Ja esiet autobraucējs, kuram pa brauktuvi Tukums – Auce – Lietuvas robeža jāmēro ceļš, piemēram, no Auces uz Bikstiem, nemaz nemanīsiet, ka esat izbraucis cauri Zebrenes pagastam, jo tā centrs atrodas mazliet nomaļus no ceļa. Tik vien, kā varēsiet vērot ceļmalā esošās nedaudzās lauku viensētas, dažās no kurām šoreiz nolēma iegriezties arī ”Zemgale”.
Bēnē gan ieguvumi, gan vilšanās
Rezumējot šogad paveikto Bēnes pagastā, var sacīt, ka šis bijis divējāds gads: ir izdevies īstenot diezgan daudz lielāku un mazāku ieceru, tomēr tajā pašā laikā vairākus ļoti vērienīgus un finansiāli apjomīgus projektus nācies atlikt uz nenoteiktu laiku.
Kroņauces bērniem nu ir savs rotaļlaukums
Aizvadītajā piektdienā Kroņaucē tika atklāts bērnu rotaļu laukums. Tas izveidots, pateicoties “Leader” programmas finansējumam un Tērvetes novada pašvaldības līdzfinansējumam desmit procentu apmērā.
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja DACE REINIKA, uzrunājot klātesošos, sacīja:
- Daudzus gadus staigāju šai vietai garām, skatoties uz vecajām konstrukcijām, un tad, kad redzēju iespēju ieceri par bērnu laukumu īstenot, uzrunāju biedrības “Tērvetnieki” un nu arī Tērvetes pagasta pārvaldes vadītāju Daci Vāceri, sakot, ka ir jāraksta projekts.
Tā ir liela laime, ka tas ir īstenots, un es priecājos līdzi bērniem.
Dobelē atkal rosījās amatu meistari
Aizvadītās nedēļas nogalē Dobelē norisinājās jau trešais Starptautiskais amatnieku plenērs. Divas dienas Amatu mājā un tās apkaimē rosījās seno amatu pratēji un interesenti.
Plenēra atklāšanā dalībniekus sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa un biedrības “Dobeles rajona lauku partnerība” koordinatore Dace Vilmane.
Pēc svinīgajām uzrunām un amatnieku sveikšanas Dobeles pilsētas kultūras nama direktore Lelde Roze aicināja vērt lielos Dobeles Amatu mājas vārtus, lai atklātu Tautas lietišķās mākslas studijas “Bēne” dalībnieces Ritas Razdovskas darbu izstādi “Baltais mirklis laika straumē”. Pati meistare bija lakoniska un sacīja, ka par viņu runā viņas darbi.
Neredzamais uzbrucējs – C hepatīts
Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, nevienu nepārsteidz tas, ka “saķeram” kādu vīrusu, kurš kņudina kaklu vai izraisa šķavas. Taču starp mums klejo arī vīrusi, par kuru klātesamību nemaz nenojaušam, kamēr ar tiem nesaskaramies. Viens no tiem – C hepatīts.
Ar šo vīrusu arvien vairāk saslimst jauni, darbspējīgi cilvēki, kuri nereti ir spiesti doties prom no mājām, pamest savas ģimenes, lai brauktu uz kādu citu valsti ārstēties. Citviet šīs slimības upuri saņem 100% apmērā apmaksātu ārstēšanos, kamēr Latvijā 25% jāmaksā pašiem. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti daudzi slimnieki, kuri ir spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nespēj to atļauties.