Jaunā gada pirmajās dienas sarunās, radio un televīzijas dažādos raidījumos visbiežāk saklausāmais temats ir saistīts ar eiro. Esam piedzīvojuši vēsturisku brīdi, kad Latvijā mijās valstī lietojamā valūta. Vēl tikai dažas dienas – līdz 14. janvārim – lats būs oficiāls maksāšanas līdzeklis valstī, tad tikai – eiro.

Kāds ir sacījis, ka latvieši no iepriekšējām paaudzēm ir mantojuši nostalģisko izjūtu pēc lata, tāpēc daudzi arī tagad veidoja latu kolekciju un to saglabās nākamām paaudzēm. Par garlaicību, krājot latus, noteikti nevarēja žēloties, jo ik palaikam klajā nāca jaunas un interesanta dizaina monētas, kas neļāva atslābt kolekcionāru modrībai. Ne vienmēr jaunā dizaina lati “ļāvās” viegli nokļūt krājēja rokās, īpaši to, kuri kolekciju izdomāja veidot, kad pirmie dizaina lati jau bija “gājuši tautās”.

Atskatoties vēsturē, Latvijas Bankas informācija vēsta, ka Latvijas Banka dažādo Latvijas naudas dizainu ar viena lata monētām, iekaļot tajās Latvijai raksturīgas zīmes, tēlus un notikumus. Šo monētu tirāža bija ierobežota no 250 tūkstošiem līdz 1 miljonam eksemplāru un netika papildināta. Droši vien arī tādēļ dažas no īpašā dizaina monētām ir jau kļuvušas par retumu.

Latu klajā nākšanas vēsture ir gana interesanta. Tādēļ arī “Zemgale” pāršķirstīja to tapšanas lappuses.

Pērnā gada nogalē aplūkot Dobeles novada pašvaldības rīkotajam konkursam “Ziemas sakta 2013” pieteiktos objektus devās konkursa vērtēšanas komisija, kuras priekšsēdētājs ir pašvaldības būvvaldes vadītājs Jānis Kukša.

Gadumija pati par sevi ļaudīs rada izjūtas par to, ka nākamais gads būs labāks, citādāks, veiksmīgāks. Nenoliedzami, satraukumu par nezināmo pērnā gada nogalē jutām visā valstī, jo mūsu tik ierasto latu nu ir nomainījusi valūta, ko lieto jau 18 Eiropas valstīs. Daudzi to steidza iegādāties, tiklīdz bija pieejami sākuma komplekti, taču ir ļaudis, kuri pirmoreiz ar jauno naudu saskaras, to izņemot no bankomāta vai saņemot atlikumu par pirkumu, taču ir arī tādi, kuru sirds skumjās smeldz par atvadām no lata.

Ceturtdien “Zemgale” ielūkojās Auces puses uzņēmumos un Bikstos, lai uzzinātu, kāda ir pirmā pieredze, saskaroties ar jauno valūtu. Dodoties Auces virzienā, bija redzams, ka vairākas tirgotavas todien bija slēgtas.

Decembrī Dobeles novada pašvaldības vadība svinīgā pasākumā tikās ar novada aktīvākajiem uzņēmējiem, lai viņus informētu par aizvadītajā gadā paveikto, kā arī pārrunātu ieceres, ko plānots realizēt šogad vai tuvāko gadu laikā.

Vairāk par pasākuma norisi lasiet “Zemgalē”.

No pavasara līdz rudenim Dobeles kultūras biedrība sadarbībā ar novada pašvaldību īstenoja projektu “Koncertflīģeļa iegāde”. Tie ļaudis, kuri ikdienā vairāk saistīti ar kultūras norisēm, īpaši muzikālajā jomā, jau ilgāku laiku zināja, cik aktuāls ir kvalitatīvas klaviermūzikas skanējums pilsētas kultūras namā. Nu problēma ir atrisināta, un 23. decembra koncertā “Ziemassvētkus gaidot” jauno koncertflīģeli ieskandināja pianists un komponists Kārlis Lācis kopā ar dziedātāju Aiju Vītoliņu. Koncertā piedalījās arī sieviešu koris “Vizma”, jauktais koris “Sidrabe” un Dobeles kristīgo konfesiju pārstāvji.

Projekts par flīģeļa iegādi tika īstenots programmas ELFLA pasākumā "Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā". Kopumā izlietoja Ls 14624,01 no tiem Ls 5624,01 bija pašvaldības finansējums.

Šis gads bijis viens no veiksmīgākajiem Auces vidusskolā. Tā atzina Auces vidusskolas direktore INDRA ŠPELA, uzrunājot visus klātesošos Ziemassvētku pasākumā, kas mācību iestādē notika 19. decembrī. Tajā uzteica labākos skolēnus, no kuriem trīs vidusskolnieces saņēma īpašas veltes – planšetdatorus. Tādu pasniedza arī vienam Bēnes vidusskolas audzēknim.

“Zemgalei” sadaļā “Mazliet privāti” bija iespēja iztaujāt Ziemassvētku vecīti.

- Kā ir iznācis tā, ka kļuvāt par Ziemassvētku vecīti?

- Manās rokās nejauši nonāca Ziemassvētku vecīša tērps. Es to pielaikoju un nu jau vairāk nekā 30 gadus esmu galvenā Ziemassvētku vecīša, kurš mīt Lapzemē, palīgs. Ir taču saprotams, ka viņš viens nevar būt ciemos pie visiem bērniem, tādēļ viņam palīdz daudzi Ziemassvētku vecīši un rūķi. Sākumā biju māceklis.

Pa šo laiku Ziemassvētku vecīša tērpa mode ir mainījusies, bet misija ir nemainīga. Man vienmēr ir jābūt labā fiziskā formā, jo bērni negribēs tikties ar vecu, sačākstējusi tēvoci, kurš izskatās pēc Ziemassvētku vecīša. Es nedrīkstu izrādīt, ka vispār man ir jau 300 gadu. Man ir jāiet rotaļās, jādzied un jādejo, un jāuzklausa daudzu runātie dzejoļi vai dziedātās dziesmas.

- Vai esat māņticīgs?

- Kāds ir jūsu vaļasprieks?

- Kas jums palīdz uzturēt enerģiju?

- Par ko mēdzat domāt vakaros pirms gulētiešanas?

- Trīs produkti, kam vienmēr ir jābūt jūsu ledusskapī.

- Kas jūs visvairāk var sakaitināt?

- Neprātīgākais, ko savā dzīvē esat izdarījis?

- Ja būtu iespēja satikties ar kādu slavenību, kura tā būtu?

- Jūsu iecienītākais teiciens.

Atbildes uz jautājumiem lasiet “Zemgalē”!

Pašvaldību vēlējumi, pati mazākā baznīca valstī, egles, piparkūkas un dāvanas.

Prīliņu ģimene no Augstkalnes pagasta šogad bija to nedaudzo Latvijas kuplo ģimeņu pulkā, kuras kopā ar valsts prezidentu Andri Bērziņu un viņa kundzi Daci Seisumu 5. decembra vakarā pie Melngalvju nama, Rīgā iededza svētku egli.

Šajā pasākumu kuplā saime no Augstkalnes piedalījās, jo Tērvetes novada pašvaldība, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības lūgumam nominēt kādu no novada ģimenēm, novērtēja Prīliņu ģimenes un tieši mammas Valdas Prīliņas ieguldījumu pagasta un novada attīstībā un pieteica viņus.

Kā pašvaldība vērtē kuplo saimi un kādi ir ģimenes iespaidi pēc pasākuma Rīga, lasiet “Zemgalē”.

Aizvadītās nedēļas nogalē, 13. un 14. decembrī, Rīgā norisinājās Latvijas Jaunatnes čempionāts jaunākajā vecuma grupā ložu šaušanā. Tajā par medaļām cīnījās 84 1999. - 2001. gadā dzimušie jaunie sportisti. Panākumus guva arī mūspuses censoņi.