Kārļu dienā – 28. janvārī - šogad 16. reizi Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā tika pasniegtas “Draudzīgā aicinājuma” fonda balvas, kuru saņēma arī mūspuses ļaudis – Dobeles Valsts ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā un skolotāja KRISTĪNE PAKULE un “Zemgales” žurnāliste BAIBA POLE.

Dažādas Latvijas dabas draugu un pētnieku biedrības paziņojušas beidzot ir nosaukušas visus šī gada simbolus – dzīvās radības, sēni, augus un dabas veidojumu.

Vēl pirms kāda laika par detektīvu bīstamo un piedzīvojumiem pilno darbu varējām lasīt tikai ārzemju kriminālromānos un redzēt detektīvfilmās. Mūsdienās detektīva pakalpojumi ir pieejami arī Latvijā. Mūspusē noskaidrot patiesību palīdzēs detektīvs ALEKSEJS SJOMKĀNS.

Pagājušo sestdien Auces novada Kultūras centrs atzīmēja savu 60 gadu dzimšanas dienu. Jauku koncertu bija sarūpējuši iestādes amatiermākslas kolektīvi, uz skatuves kāpa arī aucenieki, kuru vārds nu zināms visā Latvijā un pat ārpus tās. Izskanēja daudzas apsveikuma runas un vairāki ļaudis saņēma Auces novada pašvaldības Pateicības rakstus.

Eiropas Parlaments (EP) atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēžu, tajā skaitā budžeta sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. Parlamenta komiteju sēdes notiek Briselē. Parlamenta Ģenerālsekretariāts un tā struktūrvienības atrodas Luksemburgā. Parlaments ir vienīgā vēlētā ES institūcija.

Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi Parlamenta vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. 2009. gada Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēti 736 deputāti. Tomēr saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos 2009. - 2014. gada sasaukuma ietvaros deputātu skaits palielināts līdz 766 deputātiem. Pašlaik Latviju Parlamentā pārstāv deviņi deputāti.
Tiekoties Strasbūrā ar dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, “Zemgale” jautāja, cik atbildīgam ir jābūt Latvijas vēlētājam, piedaloties vai, kā liecina statistika, nepiedaloties Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās.

Uz jautājumu atbild Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Arturs Krišjānis Kariņš un Roberts Zīle.

Dobeles novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas decembra sēdē tika runāts par Dobeles novada izglītības iestāžu tīkla iespējamo reorganizāciju un lemts, ka tās projekts jāizstrādā līdz februāra komitejas sēdei. Par komitejā runāto un lemto “Zemgale” plašāk rakstīja 27. decembra numurā.

Aizvakar “Zemgale” uzrunāja Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieku GUNTI SAFRANOVIČU, kura pārraudzībā ir arī novada izglītības joma, lūdzot pastāstīt, kā virzās reorganizācijas projekta izstrāde.

Penkules pamatskolas 6. klases skolnieks MĀRTIŅŠ DOMBROVSKIS ir ne tikai čakls mācībās, par ko liecina viņa vidējā atzīme 9,21, kā arī apmeklējot profesionālās ievirzes izglītības iestādes, papildinot zināšanas un prasmes sportā un mūzikā, bet ir arī 53. Penkules mazpulka dalībnieks.

Aizvadītajā gadā Mārtiņš iesaistījās projektā, kas bija saistīts ar trušu audzēšanu, guva lieliskus panākumus un nu teic, ka šo nodarbi ir nolēmis turpināt. Tiekoties ar “Zemgali”, Mārtiņš Dombrovskis pastāstīja, kā aizsākās interese par trušu audzēšanu un kāpēc nu ir vēlme to turpināt.

- Projekts “Mazpulcēnu – trušmīļu skola” sākās pērn pavasarī sadarbībā ar Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociāciju. Man piedāvāja iesaistīties šajā projektā. Tas mani ieinteresēja.

Pagājušajā sestdienā galvaspilsētā norisinājās vairāki pasākumi, kas atklāja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu. Centrālais notikums bija Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde. Šajā vēsturiskajā pasākumā piedalījās arī Krimūnu pamatskolas 4., 5. un 6. klases skolēni ar savām audzinātājām, kā arī daži jaunieši no vecākajām klasēm.

Neskatoties uz auksto laiku sestdienas rītā, 18 bērnu ar lielu interesi, nepacietību un vēlmi redzēt pēc iespējas vairāk devās ceļā uz Rīgu. Mums bija ieplānoti vairāki pasākumi.

Bēnē, Stacijas ielas 8. namā, pirmdien tika atklāta izstāde “Trīs satikšanās”, kurā apskatāmi trīs autoru dažādā tehnikā veidoti darbi – adījumi, pērļojumi un gleznas.

Izstādes idejas autores ir Bēnes pensionāru klubiņa “Atvasara” vadītāja Lidija Stavro un Bikstu pensionāru biedrības vadītāja Ingrīda Krama, un tieši tādēļ izstādē apskatāmo darbu autori pārstāv tik plašu ģeogrāfiju – Bikstus, Dobeli un Bēni. Gleznas atvedis bikstenieks Ivars Krauze, pērļojumus – dobelniece Velta Štāle, adījumus un tamborējumus – bēneniece Anna Abdullajeva.

Atceroties teju ceturtdaļgadsimtu senos barikāžu notikumus 1991. gada janvārī Rīgā, pirmdienas vakarā daudzviet Latvijā tika aizdegti atmiņu ugunskuri. Arī Dobelē, Tirgus laukumā, ugunskura liesmas ne tikai patīkami sildīja uz pasākumu sanākušos ļaudis, bet vedināja pārdomām un atmiņām par tālaika notikumiem un pārdzīvojumiem.

Savukārt Tērvetes novada ļaudis tikās ar kinorežisoru Ivaru Selecki, skatījās filmas un klausījās barikāžu dalībnieku atmiņu stāstus.