Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Naudītes pagasta bibliotekāre Olga Kursiša grāmatu krātuves lasītājus un citus interesentus aicināja pulcēties uz tematisku nodarbību “No hercogienes dārza līdz tējas tasei”. Pasākumu vadīja Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore Dace Blūma, iepazīstinot sanākušās dāmas ar dažādām zāļu tējām.

    Pieminot komunistiskā genocīda upurus un 1941. un 1949. gada notikumus, kad izsūtījumā bija jādodas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, sestdien daudzviet notika atceres pasākumi.

28. marta “Zemgalē” lasiet, kā piemiņas brīdis noritēja Dobelē, Anneniekos, Auros un Augstkalnē, kā arī par 1919. gada kaujas atceri Jaunbērzes pagasta Bataros.

    Piektdien „Zemgales” redakcijā tikās konkursa „Esi Eiropas Parlamenta eksperts” uzvarētāji un tā rīkotājs - Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Tika noskaidrots, kuri no konkursa dalībniekiem saņems galveno balvu – iespēju viesoties pie Krišjāņa Kariņa Eiropas Parlamentā Briselē.

Lasiet 28. marta “Zemgalē”, kam uzsmaidīja veiksme!

    Trešdien notika Dobeles novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas, ko vada deputāts Viesturs Reinfelds, sēde, kuras darba kārtībā sākotnēji bija izskatāms viens jautājums, bet, vēlāk papildus iekļauti vēl trīs jautājumi. Viens no tiem – par nekustamā īpašuma “Apguldes skola”, Apguldē, Naudītes pagastā, nodošanu valstij. Ziņotājs šajā jautājumā bija Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks.

Sanāksmē piedalījās arī Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās skolas (DAVV), kuras mācību korpusi šobrīd atrodas īpašumā “Apguldes skola”, direktors Romāns Griškevičs, kā arī novada izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko.

Plašāk lasiet laikrakstā!

    1949. gada 25. marts Latvijas vēsturē ierakstīts ar melnu tinti - notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.
Deportēja aptuveni 44000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.
Atceroties 1949. gada 25. martu un godinot Komunistiskā genocīda upuru piemiņu, daudzviet Latvijā rīt notiks piemiņas pasākumi.

    Dobeles novada domes deputāti aizvakar strādāja vairākās komiteju sēdēs. Sociālās komitejas darba kārtībā bija plānots divi jautājumi. Šoreiz “Zemgale” iepazīstina ar pārskatu par bāriņtiesas darbu aizvadītajā gadā. Pārskatu par Dobeles novada sociālā dienesta dzīvokļa pabalstu publicēsim kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.

    Aizvadītajā sestdienā Tērvetes novada kultūras nams dūca. Dūkšana bija kā bišu stropā. Tātad dzīvība. Ar ikvienu vietu, kur tāda dzīvība jūtama, var lepoties, jo tajā apkaimē rit darbīga dzīve. Mēs Tērvetes novadā to esam piepildījuši ar to, kas dara mūs apmierinātus, priecīgus un arī laimīgus.

    Pagājušo sestdien Auces novada Kultūras centrā jau otro reizi norisinājās Auces vārda dienas kausa izcīņa. Šoreiz tajā piedalījās pieci vidējās paaudzes deju kolektīvi.

    Ginta un Dins Sirsniņi par penkulniekiem sevi sauc nesen un dzīvi šajā pusē vēl tikai iepazīst, jo lielākā daļa laika aizrit Rīgā, kur rit darba gaitas. Nesen viņu ģimene – vecāki un bērni ar saviem bērniem – atgriezās no ceļojuma. Šoreiz ceļš veda uz Maroku. Par gūtajiem iespaidiem pastāstīja meita ZANE SIRSNIŅA KUKAINE, jau sākumā bilstot, ka saime ik gadu visa kopā dodas izbraukumā ziemā. Galamērķis ir kāda siltāka vieta, kur var baudīt sauli, jūru un vasaru.

- Tiesa gan – galamērķī bija ziema, bet tā to izjūt vietējie. Mums šķita, ka ir laba vasara, jo gaisa temperatūra virs 20 grādiem un dažkārt pat virs 30 mums, ziemeļniekiem, ļauj justies kā vasarā. Ceļojumā dodamies tikai ģimenes lokā. Kopumā esam 10. Aplēsām, ka brauciens kopumā izmaksāja ap 350 līdz 400 eiro vienam cilvēkam. Izmantojam katrs tikai rokas bagāžu, un ar to pietiek.

* Ieraugot blondu bērnu, policisti atmaigst

* Vecpilsētā kā labirintā

* Nami ar maziem logiem

* Tīrību vērtē citādāk

* Tējas meistardarbnīca

    Dobeles novada pašvaldība, gatavojoties Latvijas simtgadei, ir izveidojusi darba grupu “Vide un attīstība”, ko vada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks.

Februārī notika darba grupas sanāksme, kurā tika apspriests jautājums par Latvijas simtgades laukuma, ko iecerēts izveidot pie novada domes, vizuālo koncepciju.
Kā vēsta sanāksmes protokols, darba grupā strādā dzejniece un mūsu novadniece Inese Zandere, novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Laila Šereiko, būvvaldes vadītājs un arhitekts Jānis Kukša un Auru pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš.

INESE ZANDERE iepazīstināja ar savas idejas priekšlikumu laukuma konceptuālajam risinājumam – ūdens (Zemgales upju) plūdums, kas savijas vienotā sievietes bizē.
Izstāstīšu savu ideju ļoti neformālā veidā. Kad pirmoreiz sarunājāmies par šo tematu ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju, viņš savu domu par mākslas objektu ietērpa divos konkrētos tēlos: sieviete un ūdens. Man atliek tikai piekrist, jo izrādījās, ka tieši ar sievieti un ūdeni esmu jau sen tekstos un priekšstatos asociējusi Zemgales vēstures stāstu, kas aizved uz Latvijas valsti.
Plašāk lasiet laikrakstā!