Tuvojoties 1. septembrim, aizvien biežāk ļaužu sarunās izskan, ka vasara būs beigusies. Tas ir laiks, kad pildās pagraba plaukti, domājam par ziemas krājumiem un arī tas laiks, kad varam pagatavot kaut ko tieši šim periodam raksturīgu, neapstrīdama ir patiesība, ka augļi un dārzeņi visgardākie ir tieši tajā brīdī, kad ir to ienākšanās laiks.

“Zemgale” ir sagatavojusi dažus ieteikumus jūsu maltītei un ziemas krājumiem.

Svētceļnieku kustība pasaulē un Eiropā ir zināma gadu simtiem, sevišķi populāra Eiropā tā ir pēdējos gadus desmitos. Mūspuses ļaudis zina, ka svētceļotāju grupas sastapt parasti var laikā, kad ļaudis dodas uz Aglonu. Tomēr nedēļas sākumā Tērvetes novadā iegriežas svētceļotāja SŪZANA LEGG no Jaunzēlandes, kura šajā reizē ieplānojusi apceļot visas trīs Baltijas valstis. Aicināta uz sarunu, kas norisinājās Bukaišos, kur viņu bija aizvedusi domes priekšsēdētāja Dace Reinika, ceļotāja sacīja, ka parasti intervijas atsakot, jo nevēlas publicitāti. Tomēr šajā reizē viņa sarunai piekrita.

Ja ir vēlme kļūt stipram kā lācim vai iedegušam kā morim, ir vērts apsvērt iespēju doties ar plostu pa Daugavas lokiem, jo stāstos par plostnieku vēsturi ir sacīts: “Plostniekiem jāprot ne vien ar skaļām dziesmām birdināt ievu ziedus Daugavā, vai izdzert divus litrus alus vienā paņēmienā, bet arī cilāt smago plosta airi jeb drigalku un izturēt pavasara aukstās naktis plānajā būdā uz plosta. No smagā aira cilāšanas viņš kļūst stiprs kā lācis, no vēja un saules – tumšs kā moris.” Mūsdienās viss ir mazliet citādāk, vienīgi neiztikt bez drigalkas, vēja un saules.

Dažu stundu vai divu dienu izbraukumu ar plostu var sarīkot, plānojot pabūt starp Krāslavu un Daugavpili un apskatīt Daugavas lokus, kas ir dabas parkā. Tas izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir astoņi lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz četrus līdz sešus kilometrus, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi.

Dodoties ar plostu pa Daugavu, protams, jāņem vērā laika apstākļi. Tas ir galvenais faktors, kas “diktēs” noteikumus, cik ilgā laikā būs iespējams pieveikt plānoto attālumu.

Sakārtota un skaista vide mums visapkārt pamazām ir kļuvusi par tik pašsaprotamu, ka mūs vairāk spēj izbrīnīt nenopļauta pļava nekā regulāri nopļauts mauriņš. Kā kopumā izskatās mūsu apkaimes ciematu centros, lielākoties noteic kāds konkrēts cilvēks, kuram ir uzticēti sētnieka vai apzaļumotāja pienākumi. Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciematā sētniece ir IRINA ZAKREVSKA.

Gandrīz astoņu hektāru lielajā platībā, kur ir ap 30 daudzdzīvokļu namu, nevar nepamanīt visdažādākos vides akcentus. Tie lielākoties ir Irinas Zakrevskas pašas veidoti – gan puķu dobes un statīvi, gan dekoratīvas akas, iekārtotas atpūtas vietas ar soliņiem, volejbola laukums un daudz kas cits.

“Labākais no labākā” - tā par sevi teic Dārzkopības institūta ļaudis, runājot par savu darba vietu. Piektdien institūcijas 60 gadu jubilejas pasākumā, kas pucēja institūta dažādu nozaru darbiniekus un viesus, šie vārdi tika sacīti it bieži.

Lai arī Dārzkopības institūtskā pastāvīga institūcija – ar nosaukumu “Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija“ (DDSIS) tika izveidota 1995. gadā, atdalot to ar 35 hektārus lielu dārzu no Dobeles Augļkopības izmēģinājumu saimniecības, tā pirmsākumi ir senāki un nu svinama 60. jubileja.

2006. gadā DDSIS tika reorganizēts par Latvijas valsts augļkopības institūtu un 2016. gadā par Dārzkopības institūtu. Šobrīd tas atrodas Latvijas Lauksaimniecības (LLU) pārziņā. Līdz šai dienai iestādes nosaukums vairākkārt ir mainījies, bet allaž tam līdzās ir bijis selekcionāra Pētera Upīša vārds, ko Dobeles ļaudis zinājuši pieminēt saistībā gan ar Ceriņu dārzu, ar kuru tik ļoti lepojas, gan selekcionāra piemiņas muzeju, gan visu citu pārējo, ar ko nu saistīts Dārzkopības institūts.

Tāpēc ir tik pašsaprotami, ka jubilejas sarīkojums notika institūta Ceriņu dārzā, ka tajā tika daudzināti ļaudis, kuri strādā institūta visos darbības virzienos.

Ierasts, ka vasarā visā Latvijā bērniem ir iespēja piedalīties dažādās nometnēs. Arī Zebrenes sieviešu biedrība “Dīva” jau otro gadu pēc kārtas mēneša sākumā organizēja nometni bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Lai šādu pasākumu sarīkotu, biedrība piedalījās Dobeles novada Izglītības pārvaldes rīkotajā projektu konkursā, kā rezultātā tika iegūts daļējs finansējums nometnes noorganizēšanai, otru daļu sedza vecāku iemaksātās dalības maksas. Atbalstu sniedza arī uzņēmums “Dobeles dzirnavnieks”.

Tērvetes dabas parka pastāvīgajiem apmeklētājiem jau ierasts, ka pastaigas laikā koka skulptūrām, pasakām un stāstiem bagātajā mežā var sastapt atraktīvus tēlus. Šovasar līdzās princesei Zeltītei, Sīkstuļu pārim, sila Raganiņai un Rūķu saimei aktīvi darbojies Latvijā populārākais cīnītājs par tīriem mežiem - Cūkmens. Censonis izglītojis parka apmeklētājus par tīru vidi un tās lielākajiem labumiem – skābekli un koksni. Šo vasaru Cūkmens noslēdzis īpašā veidā – koka Cūkmena skulpūras atklāšanas pasākumā, kas norisinājās pagājušajā sestdienā.