Varas maiņas laiks Dobelē – 1940.–1950. gads
Muzeju nakts – izzinoša un pasākumiem bagāta
Tiem, kuri gribēja pabūt katrā no šīm vietām, pasākumu apmeklējums, lai iesaistītos plānotājās aktivitātēs, bija rūpīgi jāizplāno. Katrā no tām bija arī viens centrālais notikums – Dobeles Novadpētniecības muzejā varēja redzēt filmu «Baltu ciltis», Dobeles dzelzceļa stacijā – filmu «Mērijas ceļojums», bet Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā bija izstādes «Ar Ērenpreisu līdz 100» atvēršana un tikšanās ar ekspozīcijas veidotāju un īpašnieku Mārtiņu Belicki.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 22. maijā!
Gatavi vienmēr un visur palīdzēt
Šūpuli iekāra arī Bēnē
Pagājušajā sestdienā jau piekto gadu pēc kārtas Bēnē tika aizvadīta Muzeju nakts. Tajā ar saviem priekšnesumiem un gadu gaitā paveikto priecēja gan vietējie mākslinieki, gan sava aroda pratēji. Viņus dalībai šajā norisē uzaicināja Bēnes tautas nama vadītāja Ingrīda Rozenfelde.
Vai Bikstos ir atrasts «Latvieša kods»?
Tajā tālajā 1998. gada rudenī Bikstos esot izskanējis jautājums: «Kāpēc gan Bikstos nevarētu būt vidējās paaudzes deju kolektīvs?». Nu var sacīt, ka toreiz bijis tā – domāts, darīts –, jo šogad kolektīvs atzīmē 20 gadu jubileju. Tai par godu 12. maijā Bikstu kultūras namā pulcējās liela daļa pagasta ļaužu, viesu un kolektīva draugu, lai būtu kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Bikstenieki», tā vadītāju Agitu Jansoni, koncertmeistari Gitu Āboliņu, priecātos par stāstiem dejā un būtu tikpat lepni kā «Bikstenieki» par kolektīva jauno tērpu. Tas «izauklēts» no vissīkākās vīlītes līdz pat brunču rakstu stāstam un vīru vestes pogai, paķelei un vīru svārku vadmalai.
«Bikstenieki» no visas sirds var lepoties par 20 gados paveikto – gan ritinot deju soli, gan gādājot par savu izskatu, kas nu pilnībā stāsta par Bikstu pagastu. Šajā laikā kolektīvs ir piedalījies trīs Dziesmu un deju svētkos, izveidojis savas tradīcijas, pabijis ārzemju ceļojumos.
Tomēr, šķiet, pēdējā gada laikā viens no vissvarīgākajiem mērķiem bija jauna tautastērpa sarūpēšana visam kolektīvam. Stāsts par to, kā tas tapa, caurvija visu dzimšanas dienas pasākumu, pilnībā pārliecinot tā apmeklētāju par «Bikstenieku» degsmi, aizrautību un neatlaidību, piestrādājot pie tērpa vissīkākās nianses, noslēdzot šo savu veikumu ar videofilmu.
Ar tās pirmizrādi sākās kolektīva jubilejas sarīkojums.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 18. maijā!
Pērn piespiedu darbos nostrādāja 14313 stundu
Vairāk lasiet otrdienas “Zemgalē”.
Dāvinājums no Amerikas sasniedz Dobeli
- Kad pirms apmēram gada biju Ņujorkā, Daugavas vanagu mītnē, tur sastapu dobelnieku Valdi Freimani. Pērn no Valda Freimaņa saņēmu ziņu, ka Amerikā ir miris Arnolds Avotiņš, kuram bija ļoti laba bibliotēka.
Vēstulē bija rakstīts : “Grāmatas piederēja nesen aizsaulē aizgājušajam leģionāram un Daugavas Vanagu organizācijas vienam no dibinātājiem Arnoldam Avotiņam un viņa atraitnei Rasmai.
Rasma vairs nelasa, bet grāmatas varētu likt lietā. Iespējams, kāds tās vēl lasīs. Jo īpaši tās, kas izdotas trimdā.”
Janvāra nogalē muzejs saņēma grāmatas.