Svētdiena, 2024. gada 24. novembris
Vārda diena : Velda, Velta

Varas maiņas laiks Dobelē – 1940.–1950. gads

02.07.2018
   1940. gads Dobelē bija iesācies uz visai pacilātas un patriotiski noskaņotas nots. Prese plaši aprakstīja gatavošanos svētkiem 15. maijā. Tuvojās arī ilgi gaidītā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšanas diena.
Pilsētas iedzīvotāju rosība 20. gadsimta 30. gados tik tiešām bija likusi labus pamatus Dobeles turpmākajai attīstībai. Laikrakstā «Zemgales Balss» 1940. gada maijā Dobelei veltīti šādi atzinīgi vārdi: «Dobeles pilsēta un pagasts ir plaša Zemgales novada sirds un centrs, caur kuru apkārtējos lauku pagastos ieplūst garīgās un materiālās kultūras vērtības un sasniegumi. Šis stāvoklis Dobeles sabiedriskai dzīvei uzstāda diezgan augstas prasības, kuras visas ar ciešu sabiedrisko organizāciju sadarbību līdz šim izpildītas ar vislabākām sekmēm.»
Uz Eiropas politisko notikumu fona Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana iegūst simbolisku nozīmi un saldsērīgu noskaņu. Piemineklis tika atklāts ar svinīgu aktu, kurā piedalījās Latvijas armijas un vairāku Dobeles sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemiņas vieta tika radīta ar mērķi godināt kareivjus, kas Brīvības cīņu laikā izcīnīja valsts neatkarību. Taču tai vairs nebija lemts ilgi pastāvēt.
Astoņas dienas pēc pieminekļa atklāšanas Latvijas robežu pārgāja PSRS karaspēks.
Par tālākām norisēm lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
{longHTML}

Muzeju nakts – izzinoša un pasākumiem bagāta

22.05.2018
    Muzeju naktī, ko aizvadījām 19. maijā, šogad piedalījās rekordliels muzeju un sabiedriskās dzīves veidotāju skaits – pasākumi norisinājās 204 vietās visā Latvijā. Muzeju nakts tēma šogad bija «šūpulis», jo pasākumos un ekspozīcijās tika vēstīts par Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvības jautājumiem, dzimtām un novadiem. Muzeju naktī mūspusē piedalījās Dobeles Novadpētniecības muzejs un Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs. Dobeles dzelzceļa stacijā bija arī Latvijas Dzelzceļa muzeja rīkotas aktivitātes.

Tiem, kuri gribēja pabūt katrā no šīm vietām, pasākumu apmeklējums, lai iesaistītos plānotājās aktivitātēs, bija rūpīgi jāizplāno. Katrā no tām bija arī viens centrālais notikums – Dobeles Novadpētniecības muzejā varēja redzēt filmu «Baltu ciltis», Dobeles dzelzceļa stacijā – filmu «Mērijas ceļojums», bet Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā bija izstādes «Ar Ērenpreisu līdz 100» atvēršana un tikšanās ar ekspozīcijas veidotāju un īpašnieku Mārtiņu Belicki.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 22. maijā!
{longHTML}

Gatavi vienmēr un visur palīdzēt

22.05.2018
    Ar savu pakalpojumu sniegšanu zemniekiem uzņēmums SIA «AR AGRO» nodarbojas jau kopš 2009. gada. Tolaik tas tika dibināts Bauskā, bet jau septiņu gadu garumā «AR AGRO» bāzējas Dobeles novada Lejasstrazdos, sniedzot plaša spektra pakalpojumus zemniekiem visā Latvijā. Kādus tieši? To «Zemgale» noskaidroja sarunā ar uzņēmuma valdes locekli JĀNI OSI. Vairāk lasiet 22. maija laikrakstā.
{longHTML}

Šūpuli iekāra arī Bēnē

22.05.2018

    Pagājušajā sestdienā jau piekto gadu pēc kārtas Bēnē tika aizvadīta Muzeju nakts. Tajā ar saviem priekšnesumiem un gadu gaitā paveikto priecēja gan vietējie mākslinieki, gan sava aroda pratēji. Viņus dalībai šajā norisē uzaicināja Bēnes tautas nama vadītāja Ingrīda Rozenfelde.

{longHTML}

Vai Bikstos ir atrasts «Latvieša kods»?

22.05.2018

    Tajā tālajā 1998. gada rudenī Bikstos esot izskanējis jautājums: «Kāpēc gan Bikstos nevarētu būt vidējās paaudzes deju kolektīvs?». Nu var sacīt, ka toreiz bijis tā – domāts, darīts –, jo šogad kolektīvs atzīmē 20 gadu jubileju. Tai par godu 12. maijā Bikstu kultūras namā pulcējās liela daļa pagasta ļaužu, viesu un kolektīva draugu, lai būtu kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Bikstenieki», tā vadītāju Agitu Jansoni, koncertmeistari Gitu Āboliņu, priecātos par stāstiem dejā un būtu tikpat lepni kā «Bikstenieki» par kolektīva jauno tērpu. Tas «izauklēts» no vissīkākās vīlītes līdz pat brunču rakstu stāstam un vīru vestes pogai, paķelei un vīru svārku vadmalai.

«Bikstenieki» no visas sirds var lepoties par 20 gados paveikto – gan ritinot deju soli, gan gādājot par savu izskatu, kas nu pilnībā stāsta par Bikstu pagastu. Šajā laikā kolektīvs ir piedalījies trīs Dziesmu un deju svētkos, izveidojis savas tradīcijas, pabijis ārzemju ceļojumos.
Tomēr, šķiet, pēdējā gada laikā viens no vissvarīgākajiem mērķiem bija jauna tautastērpa sarūpēšana visam kolektīvam. Stāsts par to, kā tas tapa, caurvija visu dzimšanas dienas pasākumu, pilnībā pārliecinot tā apmeklētāju par «Bikstenieku» degsmi, aizrautību un neatlaidību, piestrādājot pie tērpa vissīkākās nianses, noslēdzot šo savu veikumu ar videofilmu.
Ar tās pirmizrādi sākās kolektīva jubilejas sarīkojums.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 18. maijā!

{longHTML}

Pērn piespiedu darbos nostrādāja 14313 stundu

14.02.2018
    Valsts probācijas dienesta Dobeles teritoriālā struktūrvienība ir apkopojusi statistikas datus par kriminālsoda “piespiedu darbs” izpildes organizēšanu Dobeles, Auces un Tērvetes novadā 2017. gadā.

Vairāk lasiet otrdienas “Zemgalē”.

{longHTML}

Dāvinājums no Amerikas sasniedz Dobeli

14.02.2018
    Uz Dobeles Novadpētniecības muzeju nesen atceļoja dāvinājums – vairākas kastes grāmatu - no Amerikas Savienotājām Valstīm. Daudzas no grāmatām muzejs atvēlēja Dobeles novada Centrālajai bibliotēkai. Kas tas par sūtījumu, sarunā ar “Zemgali” pastāstīja muzeja gide ANTRA KĀRKLA.

- Kad pirms apmēram gada biju Ņujorkā, Daugavas vanagu mītnē, tur sastapu dobelnieku Valdi Freimani. Pērn no Valda Freimaņa saņēmu ziņu, ka Amerikā ir miris Arnolds Avotiņš, kuram bija ļoti laba bibliotēka.

Vēstulē bija rakstīts : “Grāmatas piederēja nesen aizsaulē aizgājušajam leģionāram un Daugavas Vanagu organizācijas vienam no dibinātājiem Arnoldam Avotiņam un viņa atraitnei Rasmai.
Rasma vairs nelasa, bet grāmatas varētu likt lietā. Iespējams, kāds tās vēl lasīs. Jo īpaši tās, kas izdotas trimdā.”

Janvāra nogalē muzejs saņēma grāmatas.

{longHTML}

Konkurss ir lieliska dzīves un pieredzes skola

12.02.2018
   Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā šogad audzēkņi pēc 9. klases var apgūt profesiju astoņās profesionālās izglītības programmās. Starp tām arī viesmīlības pakalpojumu speciālista arodu. Mācību ilgums četri gadi. Šo profesiju apgūst arī DŽŪLIJA ŠILKAITE. Viņa decembrī un janvārī piedalījās bārmeņu, kas ir tikai neliela daļa no viņas izvēlētās izglītības programmas, konkursos un guva gan lielisku pieredzi, gan jaunas atziņas un arī panākumus.

Konkursiem Džūliju Šilkaiti sagatavoja profesionālās izglītības skolotājs AIGARS INDERSONS.
{longHTML}

Sportiska viesošanās Minskā

12.02.2018
   Viena no Latvijas kaimiņvalstīm ir Baltkrievija. Turp mēdzam doties ne tik bieži, kā uz Lietuvu vai Igauniju. Droši vien viens no iemesliem ir sarežģītāka dokumentu kārtošana, lai saņemtu atļauju ciemoties šajā valstī. Tāpēc ar samērā lielu pārliecību var sacīt, ka neierastāks galamērķis Baltkrievijā ir mūspuses ļaudīm, bet ierastāks tas ir Baltkrievijas pierobežā dzīvojošiem. Aizvadītajā nedēļā uz spēlēm Baltkrievijas galvaspilsētā devās jaunatnes futbola centra „Dobele” 2007. gadā dzimušie jaunie futbolisti un līdzi kāds no spēlētāja ģimenes.
{longHTML}

Nesolu, ja nav manos spēkos to pildīt

12.02.2018
   Tā sarunā ar Dobeles senioriem pirmdien apgalvoja labklājības ministrs JĀNIS REIRS. Viņš todien bija ieradies Dobelē, lai piedalītos Dobeles pilsētas pensionāru biedrības šī gada pirmajā sapulcē.
Ieradušies bija arī novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks un sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne. Sapulces dalībnieku vidū bija manāma liela rosība, jo viņi gaidīja ierodamies augsto amatpersonu. Kad viesis bija klāt, viņam par godu tika atskaņota Ilgvara Veinberga komponētā dziesma “Dobelei”, ko izpilda apvienība “LV- 3701”. Līdz ar pirmajām notīm tai līdzi pievienojās lielākā daļa sanākušo ļaužu. Arī jautājumi, kas tika vaicāti Jānim Reiram, liecināja, ka pensionāri šo tikšanos ir gaidījuši.
Kādas atbildes no ministra sagaidīja pensionāri, lasiet ceturtdienas avīzē.
{longHTML}