Publikācijā «Kā klājas» šoreiz aprunājāmies ar DACI ČUNKU – Lielauces Tautas nama vadītāju.

   – Kā man klājas? Hm, vienu brīdi es biju uz «slimības lapas» operācijas dēļ. Centos visu laiku vairāk vai mazāk būt darbiņā iekšā.

Esmu ļoti priecīga, ka mums piešķīra naudiņu, lai Tautas namam būtu jauns skatuves ietērps, kurš, kā saka, man ir kopš kolhoza laikiem. Respektīvi, aizkulises, skatuves aizkari, viss jauns būs. To es tagad gaidu – solīts, ka maija mēnesī būs klāt – tas ir tāds liels prieks.

   Jau pavisam drīz, 30. aprīlī, 15. reizi pēc kārtas Latvijā norisināsies Lielā Talka, kuras ietvaros ikviens iedzīvotājs aicināts veikt atkritumu savākšanas un vides labiekārtošanas darbus. Līdzīgi kā pērn, talkotājiem ir iespēja piedalīties SOLO (tai skaitā DUO un Ģimenes) talkā un vākt atkritumus individuāli, kā arī organizēt publiskās talkas. Mūspusē talkotāji ilgi negaida – daži ķērušies pie darba jau iepriekš, piemēram, lielaucnieki.

   



   Pēc gariem un drūmiem ziemas mēnešiem termometra stabiņa pakāpšanās pielīdzināma sapnim vasaras naktī. Taču šis laiks atmodina arī ērces, pēc kuru "apciemojuma" sapnis var pārvērsties īstā murgā. Kā liecina aktuālie novērojumi, ērču sezona ir sākusies, un tas nozīmē, ka piesardzība, dodoties dabā, ir vitāli nepieciešama. Pat pēc dārza darbiem vai pēc pastaigas ar suni.

   Vakar Dobeles novadā uzsākts tā dēvēto “avārijas” bedrīšu remonts ielās, kas klātas ar asfaltsegumu. Remontdarbus veic SIA “Dobeles Komunālie pakalpojumi”.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, lielākās un bīstamākās bedres tiks labotas arī ielās, kurās drīzumā paredzēti rekonstrukcijas darbi, tajā skaitā Dobelē, J. Čakstes ielā, un Auros, Skolas ielā. Sociālajos tīklos šajā sakarā lasāmas neizpratnes pilnas replikas – vai tad solījumi par abu brauktuvju rekonstrukciju vēl šogad ir aizmirsti?

   Nenoliedzami, pēdējie pāris gadi, kas visai pasaulei aizritējuši pandēmijas zīmē, nav bijuši viegli nevienam. Tie bija dažādu izaicinājumu pilni arī uzņēmējiem – kādam izdevās pārvarēt grūtības, taču vēl kādam tik spoži neklājās. “Zemgale” interesējās, kā šodien, kad situāciju pasaulē vēl saspringtāku dara notiekošais Ukrainā, klājas “Baltic Candles Ltd.”.

   Piecas Dobeles Sporta skolas jaunatnes komandas Lieldienu brīvdienas, no 14. līdz 18. aprīlim, pavadīja Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur piedalījās vērienīgajā Starptautiskajā jaunatnes handbola turnīrā – «Prague Handball Cup». Dobeles puišiem – sudrabs!

   


   Pensionētā Dobeles pilsētas Bērnu bibliotēkas vadītāja Aina Leitāne šogad vasarā svinēs savu 86. jubileju, kā arī 20. aprīlī ar vīru Bonifāciju Leitānu sagaidīs savu nu jau 59. kāzu gadadienu. Kundze daudziem pazīstama kā pūču kolekcijas īpašniece un «Zemgalei» pastāsta, ka sākusi tās krāt kopš 1993. gada. Tajā pašā gadā arī sākusi dzīvi Dobeles pilsētā. Bērnība aizvadīta Āķu muižā, Naudītes pagastā. Pūču kolekcijā pirmās ienākušas grāmatas, pēc tam jau viss pārējais– figūriņas, sveces un citi.

   


   Aprīļa pirmajā darba nedēļā man bija lieliska iespēja piedalīties piecu dienu ilgā projektā, kas tapis sadarbībā ar Lietuvu jeb pārrobežu projekts «Latvia–Lithuania 2014–2020».

Sākšu uzreiz ar to, ka šī «darba nedēļa» viennozīmīgi bija izdevusies jau vien sākot ar to, ka apkārt bija lieliski cilvēki. Mēs, septiņi latvieši, kas pārstāvēja ne vien Dobeles novadu, bet arī Jelgavas novadu un tūrismu kopumā, kā arī deviņi lietuvieši, devāmies uz Poliju.

   


   Aizvadīto otrdien Dobeles Pilī notika tūrisma informatīvā sanāksme, kas bija pulcējusi gan šajā jomā strādājošos speciālistus, gan uzņēmējus.

Sanāksmi atklāja Dobeles novada pašvaldības vadītājs Ivars Gorskis, kurš savā uzrunā akcentēja sadarbības būtiskumu. Tā ir svarīga jebkurā jomā, bet tūrismā – īpaši. Darbs jaunizveidotajā novadā ir izaicinājums jebkurā nozarē strādājošajiem, jo ir jāmācās strādāt kopīgi. Tikai tādā veidā, esot visiem kopā, sadarbojoties, būs iespēja īstenot to, ko patiešām vēlamies, akcentēja domes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka ir pārliecināts – novadam ir ļoti labs potenciāls tūrisma jomā, tikai tas jāprot pareizi izmantot.

   


   Ja Lieldienu rītā olu čaumalu netīšām samin, visu gadu tās mājas saime dzīvos nemierā, tā vēsta viens no mūsu senču novērojumiem. Iespējams, šo ticējumu ievēro Dobeles pagasta “Jaunļobās”. Vai daudzviet būsiet redzējuši, ka vista uzskata sevi par suni, truši rāmi sēž vietā, kur nolikti, savukārt suņi uzskata par savu pienākumu iztrenkāt zirgu? Tāpat vien, jo saimniece teica, ka tas sāk palikt mazliet par apaļu.

Ņemot vērā tradīcijas, kas Latvijā ieviesušās no ārpasaules, Lieldienās ierasts, ka olas mums “atnes” ne vistas, bet gan zaķi. Tiešām tā ir? Dobeles pagasta Aizstrautnieku pievārtē esošo “Jaunļobu” saimniecei ANITAI GABRANOVAI gan uz šo jautājumu nav konkrētas atbildes, jo saimniecībā ir gan visdažādāko šķirņu vistas, gan truši. Kurš no tiem ir īstais olu gādātājs, drošu ziņu nav, tomēr fakts, ka Lieldienās tās ir vienmēr, gan.