Tā vienā teikumā var rezumēt daudzviet sestdien sastapto ļaužu noskaņojumu, kurus “Zemgale” satika, apmeklējot virkni vēlēšanu iecirkņu Dobeles novadā. Vairums uzrunāto cilvēku bija lakoniski, uzsverot, ka atnākuši, lai tādējādi vēl reizi apliecinātu, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kurā var būt tikai un vienīgi viena valsts valoda.

Penkulē: “Kāpēc tā liecam muguras?!”

Augstkalnē: “Mums visi ceļi ir iztīrīti.”

Tērvetē: “Visus brauktgribētājus nepaņēma.”

Aucē: “Jau septiņos – rinda.”

Vītiņos: “Ne vairāk, ne mazāk – kā vienmēr.”

Bēnē: “Kurš grib, tas var iemācīties.”

Ukros: “Ejam. Labosim valdības kļūdu!”

Bukaišos: “Šoreiz noteikti bija jānāk!”

   Zebrus ezers izsenis ir slavens ar to, ka tajā mīt zandarti. Tieši šīs zivis mudina tuvākus un tālākus makšķerniekus kā galamērķi izvēlēties šo ūdenstilpni. Lai arī par īstāko zandartu copes laiku tiek uzskatīts marts un pirmie atkušņi, šoziem pirmie to lomi ezerā jau gūti.

Tāpat šobrīd daudzi apkaimes copmaņi dodas uz Ventspils pusi, lai makšķerētu salakas. Veiksmīgākie no viņiem pamanās mājās pārvest pilnu spaini šo zivtiņu.

“Zemgale” pabeidz pagājušajā numurā aizsāktās diskusijas atspoguļojumu par to, kā lauksaimniekiem “sadzīvot” ar meža dzīvniekiem, kuri ziemā regulāri dodas ieturēt maltīti zemnieku sējumos. Šoreiz par to, ko zemnieki domā par repelentu lietošanu un sējumu apdrošināšanu, kā arī praktiski padomi, ko sniedza Valsts meža dienesta speciālisti. Tajos ieklausoties, protams, pilnībā sējumus pasargāt nevarēs, bet, iespējams, mazināt postījumu apmēru gan.

   Laikraksta slejās pirms neilga laika tika atspoguļota situācija, kurā nokļuvis Dobeles Bērnu un jauniešu centra teātris “Pitons”, kuru vada režisore VELGA LĪCE.

   Teātrim gan tehniskā stāvokļa, gan dārgo izmaksu dēļ uzteica telpas bijušā kinoteātra “Daile” namā E.Francmaņa ielā. Lai arī jautājums tika aktualizēts, vēršot novada deputātu uzmanību uz būtiskākajām problēmām, ka teātra darbības nodrošinājumam ir nepieciešams specifisks telpu aprīkojums (gaismas, aptumšota skatuve un zāle, grimētava, dekorāciju novietne), un lūgts rast iespēju darbu turpināt E.Francmaņa ielā, atsaucība neradās, un nu “Pitons” darbojas Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās skolas zālē.

Tiekoties ar Velgu Līci, “Zemgale” jautāja, kā šobrīd strādā “Pitons”, vai arī šogad, ņemot vērā izveidojušos situāciju, Dobelē notiks teātra festivāls “Pitons”.

Ilgu laiku Dobeles vārds tiek saistīts ar starptautisko teātra festivālu „Pitons”, kas ieguvis jau vairāk nekā 20 gadu ilgu pieredzi. Šogad tas risinātos 22. reizi. Kāda nu ir tā nākotne? Būt vai nebūt teātra festivālam “Pitons”?

Šovasar Londonā notiks vasaras Olimpiskās spēles, uz kurieni dosies arī Latvijas sportisti. Iespējams, viņu vidū būs arī airētājs, vītiņnieks DAIRIS ADAMAITIS, kurš pērn kopā ar savu pārinieku Lauri Širi jau otro reizi kļuva par pasaules U-23 čempionu pārairu divniekiem. Tikai pārpūle un nelielas veselības problēmas puišiem liedza jau pagājušā gadā notikušajā pasaules čempionāta posmā iekļūt to 11 “divnieku” pulkā, kuri izcīnīja ceļazīmes uz Londonu. Tomēr viņiem ir dota otrā iespēja: kvalificēties Olimpiskajām spēlēm varēs maijā Šveicē notiekošajās sacensībās. Dairis neslēpj, ka nokļūšana Londonā ir viņa sapnis, tādēļ ir gatavs pielikt visas pūles, lai to izdarītu.

Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestāde “Valodiņa” ir vienīgā novadā, kurā tiek īstenota speciālā pirmsskolas izglītības programma audzēkņiem ar valodas traucējumiem. Piektdien “Valodiņas” kolektīvs aicināja viesus, draugus, citu pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjus, sadarbības partnerus uz savu 50. dzimšanas dienu.

Februāris, kad bija jāsāk funkcionēt jaunajai kārtībai par valsts kompensējamo medikamentu saņemšanu, atnesis vairākus nepatīkamus pārsteigumus: pacienti pārmet Veselības inspekcijai, ka nav varējuši iegādāties nepieciešamās zāles, jo to aptiekās nav.

Savukārt Veselības inspekcija atzinusi, ka situācija nav pārspīlēta, – zāļu lieltirgotavās un aptiekās patlaban nav pieejami 54 valsts apmaksātie medikamenti.

   Redzot sniegotajā ceļmalas laukā ganāmies stirnu vai briežu baru, daudzi no mums sajūsmā steidz pieplakt pie auto loga vai meklēt fotoaparātu. Toties lielai daļai lauksaimniekiem šāds skats jau labu laiku neko vairāk kā bezspēcīgas dusmas neizraisa, jo zaudējumus, ko sev līdzi atnes meža dzīvnieku “viesošanās”, būs vien jāsedz no pašu maciņiem.

Lai pārrunātu situāciju un atrastu vismaz kaut kādu tās likumīgu risinājumu, “Zemgale” pirmdien pie sarunu galda aicināja gan lauksaimniekus, gan medniekus un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu uzraugošās institūcijas – Valsts meža dienesta (VMD) – pārstāvjus.

   Vakar visā valsti norisinājās tradicionālās “Ēnu dienas”, kad skolēni devās uz valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un arī lauku saimniecībām, lai “ēnotu” - vērotu – interesējošās nozares un specialitātes ļaudis.