Laimes zemi nevajag meklēt svešumā
Kad vairāki mani paziņas uzzina, ka šoreiz ”Zemgale” iecerējusi ielūkoties dažu Lielauces apkaimes ļaužu ikdienā, viens no pirmajiem ieteikumiem ir palūkot, vai Ķieģeļceplī vēl top pazīstamie Lielauces ķieģeļi. Redz, baumas klīstot dažādas...
Izglītības darbinieki piketēja pie Saeimas
Vakar piketā pie Saeimas piedalījās izglītības nozares darbinieki, arī Auces, Dobeles un Tērvetes novada pārstāvji.
Drīz pēc piketa ziņu pārraidēs tika vēstīts, ka pēc aptuveni stundu ilgušas sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītāju Inu Druvieti un Saeimas deputātiem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas bija piketa iniciatore, nav mainījusi savu viedokli, ka no nākamā gada 1. septembra pedagogu mēnešalgas zemākajai likmei ir jāpieaug no 280 līdz 310 latiem, nevis 295 latiem.
Mākslas Akadēmijā arī mūsu amatnieku darbi
Rīt Latvijas Mākslas akadēmijas telpās prezentēs Zemgales reģiona amatnieku un dizaina maģistrantu inovatīvos produktus, kas ir izstrādāti Zemgales plānošanas reģiona īstenotā projekta “Regio – Crafts” ietvaros
11. oktobrī aizsākās un pagājušajā piektdienā turpinājās nedaudz neierastas aktivitātes Dobeles Amatu mājā un vēl citviet Zemgalē, jo amatnieki, sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas maģistrantiem, strādāja, lai rastu kādu neparastu risinājumu vai radītu jaunu produktu, kurā būtu izmantots amatnieka darinājums.
Viens no mums jau desmit gadus
Laikā, kad iedzīvotāju skaits mūsu valstī nemitīgi samazinās, ļaudis dodas ārpus Latvijas labākas dzīves un darba meklējumos un valdība spriež par to, kā panākt latviešu reemigrāciju, ir liels pārsteigums satikt cilvēku, kurš nav ne dzimis, ne arī uzaudzis Latvijā, bet saka, ka pie mums ir lielas iespējas. Šis optimists ir HERMANS ANDRES CUOTTO SILVA, kura pavārmākslu dobelnieki var baudīt jau gandrīz gadu, bet kopumā Latvijā viņš nodzīvojis desmit gadus.
Ir jāizvēlas – gribam kokus vai ceļu
Pēc vairāku gadu solījumiem šoruden beidzot ikviens var pārliecināties, ka autoceļa P104 Tukums-Auce-Lietuvas robeža (Vītiņi) pirmā posma - Vītiņi – Lietuvas robeža (65,22 – 68,04 km) - rekonstrukcija vairs nav vien “papīru līmenī”. Pavasarī darbu pasūtītājs - “Latvijas valsts ceļi” - izsludināja attiecīgo iepirkuma konkursu, bet šī mēneša sākumā būvnieki jau veica ceļa jeb trases nospraušanu.
Ivaram Cīrulim uzvara „Mr. Olympia” Lasvegasā
Septembra nogalē Lasvegasā norisinājās starptautisks pasākums “Mr. Olympia”. Jau vairākus gadus tās ir prestižākās kultūrisma sacensības pasaulē. Pasākuma ietvaros notiek arī citu sporta veidu sacensības, arī spēka trīscīņā un tās paveidos. Sacensībās vilkmes vingrinājumā piedalījās vairākkārtējs Latvijas rekordists, pasaules un Eiropas čempionātu uzvarētājs spēka trīscīņā un svara stieņa spiešanā guļus, sporta kluba “Gold Barbell” sportists dobelnieks Ivars Cīrulis.
Zebrenes nodaļu šogad tomēr neslēgs
Septembra beigās “Latvijas Pasts” izplatīja informāciju, ka šoruden Zemgalē tiks slēgtas divas pasta nodaļas, no kurām viena – Zebrenē. Pagājušajā nedēļā “Zemgales” rīcībā nonāca informācija, ka iepriekš izplatītā “Latvijas Pasta” informācija neesot korekta, jo dažādu iemeslu dēļ datu analīze par Zebrenes pasta nodaļu nav bijusi pilnīga, tādēļ nodaļa tomēr netikšot slēgta.
Ar atmiņām un laba vēlējumiem savai skolai
Atzīmējot Mežinieku pamatskolas 120. dzimšanas dienu, sestdien salidojumā Jaunbērzē pulcējās gan skolas absolventi, gan bijušie darbinieki, pasākuma viesi, gan tie, kuri ar skolas dzīvi ir saistīti tagad.
Salidojums sākās ar atmiņu brīdi skolā, kur interesenti varēja pāršķirstīt mācību iestādes vēstures albumus, skatīt prezentācijas, tikties cits ar citu, iepazīt telpas, pabūt klasēs, tikties ar skolotājiem. Vēlāk visi pulcējās svinīgā sarīkojumā Jaunbērzes kultūras namā. Tur uzrunas mijās ar skolēnu sagatavotajiem muzikālajiem priekšnesumiem.
Konkurss Dobelē nes Jūlija Grūtupa vārdu
Dobeles Mūzikas skolas vārds ir cieši saistīts ar klarnetista, mūzikas pedagoga Jūlija Grūtupa (1908 – 1981) vārdu.
“Pateicoties Jūlija Grūtupa dēla, pazīstamā jurista un rakstnieka Andra Grūtupa iniciatīvai un atbalstam, uz Dzintras Šleijas diplomreferāta bāzes izveidota grāmata, kas iemūžina darbīgā zemgalieša veikumu plašākam lasītāju lokam pieejamā veidā,” rakstīts grāmatas “Pedagogs Jūlijs Grūtups. Pūšaminstrumentu spēles metodika” sadaļā “Priekšvārds”. Nu grāmatas vairāki eksemplāri pieejami arī Dobeles Mūzikas skolā, daļa no tiem tiks dāvāti īpašiem ļaudīm.
21. gadsimta skola ar 120 gadus senu vēsturi
Šīs dienas saspringtas ir Mežinieku pamatskolas kolektīvam un visiem, kuri iesaistīti skolas 120. jubilejas salidojuma pasākumu rīkošanā. Skolas vēstures lappusēs ir vēstīts: “Maz – Mežmuižas pagastā līdz tā apvienošanai ar Bērzmuižas pagastu skola bija Celma Bāļās. Tai bija privāts raksturs. 1893. gada 15. oktobrī savas durvis vēra Bērzmuižas Mežinieku pamatskola. To uzcēla par Bērzmuižas pagasta līdzekļiem. Skola izmaksāja 600 zelta rubuļu.”
Lai arī laika gaitā skolai nosaukums ir vairākkārt mainīts, allaž tā nesusi Mežinieku vārdu, būdama gan pagastskola un četrklasīgā pamatskola, gan astoņgadīgā un deviņgadīgā, gan kā tagad - vienkārši pamatskola.
Daudzās lauku skolās ierasts, ka izglītības iestādē ir mācījušies tuvākās apkaimes vairāku paaudžu pārstāvji, ka skolā strādā tās absolventi. Šodien Mežinieku pamatskolā mācās 107 skolēni, strādā 17 pedagogu, un pieci no tiem ir Mežinieku pamatskolas absolventi – arī skolotāja SANITA LASTOVSKA, kura māca vēsturi, ģeogrāfiju un sociālās zinības. Kuram gan citam, ja ne vēstures skolotājai, lūgt pastāstīt par skolas vēsturi?