Līdz jaunā mācību gada sākumam atlikušas vēl tikai pāris nedēļas. Tas liek domāt, ka lielākā daļa ģimeņu, kuru atvases dosies uz skolu, ir gatavas vai gatavojas skolas gaitām. Februārī Dobeles novada dome pieņēma lēmumu reorganizēt Krimūnu, Lejasstrazdu un Naudītes pamatskolas, slēgt ar interešu izglītību saistīto iestādi – Dobeles Bērnu un jauniešu centru.

Lai arī juridiski reorganizācija notiek sākot ar 1. septembri, par gaidāmajām pārmaiņām ģimenēm ir jādomā jau laikus, plānojot savas ikdienas gaitas, kas saistītas ar atvases skolas izvēli. Par to “Zemgales” saruna ar izglītojamo vecākiem.

Pavisam drīz būs apritējuši divi gadi kopš traģiskajiem notikumiem Vītiņu pagastā dzīvojošās Balanžu ģimenes dzīvē. 2012. gada 10. oktobrī uguns liesmas aprija visu kuplās desmit bērnu saimes iedzīvi Vītiņu pagasta “Bungās”, kā arī radīja apdegumu traumas vienai no ģimenes atvasēm.

Todien mājās bez vecāku uzraudzības bija palikušas jaunākās atvases un 13 gadus vecs zēns, kurš no uguns liesmām paglāba mazākos.

Ceturtdienas “Zemgalē” lasiet, kā šī ģimene dzīvo šodien.

Vairāki dobelnieki, it īpaši tie, kuru dzīvesvieta un īpašumi atrodas Bērzes ielā, ir sašutuši par pēdējā laikā tur notiekošo. Divu dienu laikā Bērzes ielā izcēlās trīs ugunsgrēki, kas vietējiem rada aizdomas par to, ka apkārtnē klīst kāds ļaunprātīgs dedzinātājs.

Pagājušajā nedēļā Annenieku pamatskolā notika šajā mācību iestādē pirmā vasaras nometne jeb radošās darbnīcas bērniem Visu daru es ar prieku”, kurā piedalījās 26 šīs skolas audzēkņi, lielākoties mazpulcēni un viņu atbalstītāji.

Aizvadītās nedēļas nogalē Tērvetē divu dienu garumā jau 11. reizi risinājās ikgadējie Zemgaļu svētki, ko rīkoja biedrība “Latviešu karavīrs” sadarbībā ar novada pašvaldību.

Norises sākās ar svētku atklāšanu Seno laiku apmetnē un Tērvetes estrādē, kur pulcējās 20 vēstures rekonstrukcijas kopu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Polijas.

Vairāk par svētku norisēm lasiet otrdienas “Zemgalē”.

Ceram, ka neveiksmju posms sezonas sākumā ir beidzies un turpmākās sacensības nesīs pozitīvas emocijas. 16. augustā kluba sportisti plāno doties uz Lietuvas čempionāta posmu Pakrojā, pēc tam piedalīties sacensības Gulbenē un augusta izskaņā - Latvijas čempionāta 3. posmā Cēsīs.

13. un 14. septembris trasē "Ceļa Ēzeļi"

Beidzot arī mūspusē motokrosa svētki! Šajās dienās “Ceļa Ēzeļu” trasē notiks īpašas sacensības, kas risināsies tikai divas nedēļas pirms pasaules mēroga visprestižākajām motokrosa sacensībām - Nāciju kausa. Tā izcīņa šogad – Latvijā.

Lielākā daļa no dažāda nosaukuma Aucēm – Galauce, Kroņauce, Vecauce un arī pati Auce - atrodas bijušā Dobeles rajona teritorijā, vien Jaunauce visattālāk, bet nevar noliegt, ka tās ļaužu dzīve ir cieši saistīta ar mūsu gaitām gan ikdienā, gan svētkos.

*Dāvinājums – astoņas lustras

* Līdz īsziņām mobilajā telefonā

Šonedēļ Bikstu stacijā norisinās apjomīga 1941. gada 14. jūnija deportāciju masu skatu inscenējuma filmēšana režisora Viestura Kairiša spēlfilmai “Melānijas hronika”.

Filma tiek uzņemta pēc žurnālistes, rakstnieces, kultūrvēsturnieces un juristes Melānijas Vanagas (1905 – 1997) autobiogrāfiskā darba “Veļupes krastā”, kas ir viens no spilgtākajiem staļinisma deportāciju laika notikumu aprakstiem latviešu literatūrā. Tā ir Latvijas un Somijas kopprodukcija, pirmizrāde plānota nākamā gada beigās.

Vairāk lasiet piektdienas “Zemgalē”.

Dažkārt mēdzam cits citam pajautāt, kura valsts kā ceļotājam ir šķitusi visskaistākā, vai arī, kuru valsti gribētos apceļot. Tad nereti skan atbilde: Norvēģija.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums tulkojumā nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi.

Jau kopš sestā gadsimta pirms mūsu ēras mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc kaujas pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets". 1319. gadā Norvēģija apvienojās ūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās Kalmāras ūnijā, kurā bija arī Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII. Neatkarība ilga tikai līdz 1940. gada 9. aprīlim, kad Norvēģiju okupēja nacistiskā Vācija. Tas ir īss ieskats Norvēģijā, un tie ir tikai statistikas un vēstures dati, kādi ir lasāmi par visām valstīm, bet tomēr nenāk par sliktu zināt, dodoties uz kādu no tām.

*Ar mazu neziņu bagāžā

*Vien dzeltena līnija ceļa vidū

*Līdz Melnajam ledājam

*“Nāru dziesma” alas kapelā

*Sniegs un absolūtā diena

Aizvadītajā sestdienā Bukaišu pagasta ļaudis jau 15. reizi pulcējās uz sava pagasta svētkiem.

Tos atklāja tautas nama vadītāja INITA GAŅĢE, aicinot pagasta jaunieti Robertu Gorodko pacelt jaunizveidoto Bukaišu pagasta karogu. To savulaik radījuši Bukaišu pamatskolas skolēni vimpeļa formātā. Nu tas tika nedaudz pārveidots un izgatavots jau kā pagasta karogs, kas pirmoreiz plašākai publikai tika izrādīts novada svētku laikā.

Vairāk par svētku norisēm lasiet ceturtdienas “Zemgalē”.