Šajā mācību gadā bijusī Naudītes pamatskola ir pārtapusi par Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādi “Naudīte”. Reorganizācija nebūtu nekas neparasts, ja vien jaunizveidotās iestādes audzēkņi spētu noslogot visu skolas ēku. Taču tā nebūt nav. Tieši šī iemesla dēļ apkaimes iedzīvotāji ir neizpratnē par ēkas, kas tika būvēta kā skola, tālāko pielietojumu.

Kas nākotnē iecerēts bijušajā pamatskolas ēkā, uzzināsiet ceturtdienas “Zemgalē”.

Uz jautājumiem par aktualitātēm tiesu sistēmas jomā atbild Dobeles rajona tiesas priekšsēdētāja RENĀTE KRASOVSKA, kura šajā amatā ir kopš pagājušā gada 23. maija.

Pagājušajā nedēļā plāksni ar uzrakstu Annenieku pamatskola svinīgi nomainīja cita, kura nu ikvienu mācību iestādes apmeklētāju informē - mācību iestāde šajā mācību gadā vienīgā Dobeles novadā ir izcīnījusi tiesības saukties par Ekoskolu.

Grāmatas “Jaunie spārni” atvēršanas pasākums sestdien Dobeles novada centrālajā bibliotēkā pulcēja gan almanahā publicēto darbu, gan zīmējumu autorus, gan arī citus, kuri bija iesaistīti tā tapšanā.

Lai arī piedāvājums iesaistīties jaunas grāmatas veidošanā tika izsacīts skaļi, mudinot piedalīties skolu jaunatni, atsaucās tikai Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņi, un, sadarbojoties ar pedagoģēm Viju Elarti un Rudīti Briedi, klajā ir nācis izdevums “Jaunie spārni”, kura vāku rotā uzraksts “Dobeles Valsts ģimnāzijas jauno autoru darbi”. Tajā publicēti 33 autoru darbi – dzejas vārsmas, esejas, stāsti, pasakas. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstīja Dobeles novada pašvaldība.

15. oktobrī pašvaldību kultūras centru vadītāji un kultūras darba organizatori no visas Latvijas tikās ikgadējā forumā , kas bija veltīts kultūras jomas un kultūras centru darbības aktualitātēm. Šogad foruma “Kultūras centri ceļā uz Latvijas simtgadi” mērķis bija gūt ierosmi un apmainīties ar idejām, gatavojoties Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā. Pasākumā piedalījās arī mūsu apkaimes kultūras jomas pārstāvji no Auces un Dobeles novada.

Klausoties dažādu viedokļu līderu lekcijas un referātus par kultūras centru lomu Latvijas vēstures aspektā un šobrīd, kā arī piedaloties diskusijās, foruma „Kultūras centru loma ceļā uz Latvijas simtgadi” dalībnieki tika aicināti domāt par savas kopienas un kultūras centra dalību mūsu valsts simtgades svinībās. Galvenie foruma jautājumi bija – kā vēlamies sagaidīt un svinēt Latvijas simtgadi un ko kultūras centri kā sabiedrībai pieejama un nozīmīga kultūras institūcija nākamo četru gadu laikā var darīt, lai iesaistītu savu kopienu šajās norisēs.

Trešdien notikušajā Auces novada domes sēdē amatā tika apstiprināts jaunais pašvaldības sociālā dienesta vadītājs.

Auces novada domes priekšsēdētāja vietniece Vija Keršus deputātus informēja, ka pavisam konkursā bija pieteikušies pieci pretendenti. Pēc pārrunām par piemērotāko kandidātu atzina Ilmāru Matveju, kuru deputāti vienbalsīgi iecēla par sociālā dienesta vadītāju. Vairāk par konkursa norisi un jauno vadītāju lasiet “Zemgalē”.

14. reizi vakar Dobelē sākās Prāta sporta spēles “Zemgale 2014”, un, kā ierasts, tās uzsāka paši jaunākie šī sarīkojuma dalībnieki – pirmsskolas izglītības grupu audzēkņi, kuri nākamgad uzsāks skolas gaitas.

Pirmsskolēni pasākumu sāka ar konstruēšanas spēli “Rādi, ko tu vari”, un šoreiz atsaucies dalībai bija rekordliels komandu skaits – gandrīz 20 – gan no Dobeles, gan Auces novada. Pērn piedalījās 14 vienību.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzviet laukos iedzīvotāju skaits aizvien samazinās, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir bezdarbs, kad cilvēki vienkārši ir spiesti pamest līdzšinējo dzīvesvietu. Tomēr netrūkst arī pretēju piemēru, kad ļaudis ne tikai atgriežas savā dzimtajā pusē, bet pat uzdrošinās uzsākt paši savu uzņēmējdarbību. Tādi ir arī Tērvetes pusē.

Aizvadītajā piektdienā redakcijā kā vēl nekad atskanēja ļoti daudz zvanu. Lielākoties iedzīvotājus satrauca viens temats – Bērzes upe: gan tās krastmala, gan ūdens kvalitāte un arī vizuālais izskats.

Zvanīja vairāki ļaudis no Miera un Zaļās ielas, kā arī citi dobelnieki.

Cilvēki sacīja, ka viņus izbrīna pašvaldības attieksme pret vienīgo upi pilsētā. Tā neizskatās pievilcīga, un te nelīdzēs strūklakas ievietošana upē, ir jādomā plašāk un tālredzīgāk. Izskanēja arī strikts secinājums, ka vainīga ir Dobeles hidroelektrostacija (HES), kuras dēļ ūdens plūsma upē pirms stacijas ir ļoti lēna. Tas savukārt sekmē upes aizaugšanu.

Pirmdienas rītā redakcijā atskanēja Auru ciemata centra IEDZĪVOTĀJAS satraukta balss. Viņa stāstīja, ka Skolas ielas 3. nama pagalmā brīvdienās ir nozāģēta egle.

Tās dēļ ir radies incidents, kurā iesaistīta arī policija un plašāks ļaužu loks. Stāsts ir tāds, ka egle pagalmā augusi vairākus desmitus gadu, priecējusi ar savu raženo rotu, bet sestdienas rītā, paveroties pa dzīvokļa logu, kundze ieraudzījusi, ka tās vairs nav. Ap nogāzto koku pagalmā rosījušies vīri. Kad ļaudis sākuši interesēties, kas īsti notiek, atklājies, ka dokumentu, lai drīkstētu nocirst vareno egli, nav. Aktīvie kaimiņi, tiesa, ne no tā nama, kura pagalmā egle auga, izsauca policiju, lai tā skaidro, vai viss ir likumīgi.