Tā sarunā ar “Zemgali” bilda sociālās aprūpes centra (SAC) “Tērvete” direktore SIGNE VINTERE. SAC “Tērvete” ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, jo patlaban tajā nodarbināti vairāk nekā 80 darbinieku - lielākoties novada iedzīvotāji. Tāpat kā visur, arī “Tērvetē” ir piedzīvoti grūtāki laiki, kad ciešāk ir bijis jāsajož jostas, jāsamazina darbinieku skaits un no kaut kā jāatsakās.

Par to, kā iestādē veicas šobrīd, lasiet piektdienas “Zemgalē”.

Valsts meža dienesta (VMD) informācija liecina, ka līdz 8. janvārim Latvijā bija nomedīti 166 vilki, no kuriem seši – bijušā Dobeles rajona teritorijā. “Zemgales” rīcībā ir ziņas, ka aizvadītajā svētdienā to skaits faktiski pieauga par vēl vienu dzīvnieku, ko nomedīja Zebrenes pagastā. Saskaņā ar VMD datiem tas ir vismaz pēdējo piecu gadu laikā lielākais mūspusē nomedīto vilku skaits, un sezona vēl turpinās.

Katram ceļotājam ir dažādi iemesli, kāpēc viņš dodas izbraukumā, kā tiek izvēlēta vieta, uz kuru doties, un kur rasta kompānija. Jaunbērzniece MĀRA BLUMFELDE jau vairākus gadus ceļo ar tūrisma firmu “Impro”, un arī kompānija lielākoties mēdz būt viena un tā pati. Pabūts daudzās zemēs un valstīs, tiesa, ceļojuma galamērķis tiek izraudzīts tur, kur ir siltāks, eksotiskāki skati un garantētas skaistas dabas ainavas.

* Etiopija, Bolīvija un “lūringošana”

* Irānā cilvēki smaida

* Ķīnā tek strauja upe

* Vasara jābauda Latvijā

Īstenojot Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra ierobežošanas pasākumus, pašvaldības varēja pieteikties īpašu dzesētavu iegādei, kas domātas divu līdz desmit nomedīto mežacūku liemeņu uzglabāšanai, kamēr tām tiek veiktas analīzes uz bīstamo infekcijas slimību klātbūtni. Atbalstam pieteicās arī mūspuses pašvaldības. Tiesa, ar pašu iekārtu saņemšanu tik gludi nevedas – nedz Auces, nedz Dobeles novadā tās joprojām nav saņēmuši.

Sestdien Jelgavas pilī notika ikgadējā biedrības “Zemnieku saeima” Lauksaimnieku Jaungada balle, kurā paziņoja arī jauno lauksaimnieku konkursa “Senču aicinājums 2014” laureātu. Par to kļuva Burtnieku novada zemnieku saimniecības “Adzelvieši” saimnieks Matīss Grīnbergs, savukārt mūspuses zemnieki – konkursa finālisti – ieguva dažādas Simpātiju balvas.

6. janvārī notika 2014. gada labāko Dobeles novada jaunatnes sportistu balvu pasniegšanas ceremonija. Tajā nominācijā “Labākais jaunatnes sportists 2014” balvu saņēma arī viens no talantīgākajiem mūspuses basketbola spēlētājiem un tiesnešiem ARTŪRS TURIKS.

Sportists, spēlējot Dobeles komandas sastāvā, ir sevi lieliski pierādījis Latvijas Jaunatnes basketbola līgas 2. divīzijā. Deviņās spēlēs gūti 223 punkti, kas ir labākais rezultāts starp visiem spēlētājiem.

Kā zināms, no 1. janvāra Latvijā no 320 līdz 360 eiro ir paaugstināta minimālā alga. “Zemgale” uzrunāja vairākus Auces, Dobeles un Tērvetes novada uzņēmējus, jautājot, vai šīs pārmaiņas ietekmē viņu uzņēmējdarbību.

Otro reizi Dobeles novadā notika sarīkojums “Jauniešu gada balva”. Šī gada ceremonija risinājās piektdien Dobeles pilsētas kultūras namā. Pirmā Dobeles novada Jauniešu gada balva tika pasniegta 2013. gadā.

Apbalvošanas ceremonijai tika saņemts vairāk nekā 300 pieteikuma anketu 10 nominācijās.

Sarīkojumā piedalījās novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, vairāki deputāti un pašvaldības darbinieki, kuru ikdiena saistīta ar izglītību un jauniešu aktivitātēm, un citi lūgtie viesi. Dobeles Jauniešu iniciatīvas un veselības centra (DJIVC) ikdiena ir saistīta ar jauniešu aktivitātēm visā novadā. Centrs ir viens no šī sarīkojuma iniciatoriem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šī gada sākumā pārdošanā tirdzniecības vietās nonāks ar jauna dizaina akcīzes nodokļa markām marķēti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi.

Apritē vienlaikus atradīsies gan ar līdzšinējā, gan ar jaunā dizaina markām marķēti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, jo ar līdzšinējā dizaina markām marķētos atļauts realizēt neierobežotu laika periodu.

Dobeles Novadpētniecības muzejā no 1995. gada ir kādas klavieres, kurām nezinātājs varētu paiet garām ar neieinteresētu skatu, vien pievēršot uzmanību tās izskatam, nemanot uzspiežot uz kādu taustiņu vai uztverot tās kā muzeja vienu no daudzajiem eksponātiem. Tomēr klavierēm ir īpašs stāsts, un tas saistīts ar Latvijas Valsts trešā prezidenta Alberta Kvieša vārdu.

Nu klavieres nodotas restaurācijā, un viens no iemesliem, kāpēc tai meklēti līdzekļi, ir stāsts par šo mūzikas instrumentu. To “Zemgalei” izstāstīja Dobeles Novadpētniecības muzeja vēsturnieks ARNIS STRAZDIŅŠ, projektu vadītāja BAIBA ĻIPŅICKA un krājumu glabātāja IVETA GUDIŅA.