Aizvadītajā sestdienā priecīgs notikums norisinājās Tērvetē, rakstnieces Annas Brigaderes muzejā “Sprīdīši”. Pēc rekonstrukcijas tika atklāts aptuveni 30 metru garais gājēju tilts pār Tērvetes upīti.
Iecere tika īstenota, pateicoties “Leader” programmā gūtajam atbalstam nepilnu desmit tūkstošu eiro apmērā. Desmit procentus līdzfinansēja Tērvetes novada pašvaldība.
Atklāšanas dienā “Sprīdīšos” pulcējās muzeja saimnieces Rasmas Rapas ģimene, draugi un citi atbalstītāji.

   Sestdienas vakarā ugunsnelaime izcēlās kādā pusotra stāva koka dzīvojamajā mājā Bēnē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsaukumu uz Līduma ielu 8, Bēnē, saņēma pulksten 18.14. Glābējiem ierodoties notikuma vietā, pusotra stāva koka māja jau dega 90 kvadrātmetru platībā un tai blakus esošā šķūņa ārsiena – trīs kvadrātmetru platībā.

Neviens cilvēks nav cietis. No liesmojošās mājas vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās saviem spēkiem bija evakuējies apmēram 35 gadus vecs vīrietis.

   Piektdien Īles tautas namā notika senioru sadraudzības vakars, ko pirmo reizi rīkoja tikai pērn nodibinātā vietējo pensionāru apvienība “Sarma”. Kopumā tovakar vienuviet pulcējās vairāk nekā 90 vecāka gadagājuma ļaužu gan no citiem novada pagastiem, gan arī viesi no Jaunauces.

    Aizvadītajā nedēļā no 16. aprīļa pulksten 6 līdz 17. aprīļa pulksten 6 policijas darbinieki visā Latvijā pastiprināti kontrolēja, vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pirmo reizi vienlaicīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, sadarbojoties visām ar ceļa satiksmes drošību saistītajām institūcijām, norisinājās ātruma kontroles maratons.

    Nostalģiski noskaņotie, atceroties grupu “Varavīksne”, var savas domas virzīt vairāk nekā 40 gadu senā pagātnē, kad 1974. gadā kolhozā “Nākotne” tika izveidota grupa, ko dibināja un vadīja Imants Melņa. Savukārt citi par gadu skaitli 40 noteikti izsauksies - ak, cik sen tas bija - un tieksies raudzīties nākotnē vai vismaz tuvāko dienu norisēs. Jā, un tur atkal var sastapt grupu “Varavīksne”, jo šonedēļ tās agrākie dalībnieki pulcējās mēģinājumā.
Atceroties aizvadīto laiku, jāpiemin, ka grupa ir koncertējusi Latvijā, kā arī Moldovā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā. Viens no spilgtāk atmiņā palikušajiem notikumiem ir koncerttūre Sibīrijā, dziedot Baikāla - Amūras maģistrāles celtniekiem.
Viens ar grupu “Varavīksni” saistīts vēstures fakts aizved līdz dobelnieces Astrīdas Klāsones dziesmai “Kolosāli”, par kuru tās izpildītāji teic, ka melodija guva atzinību Liepājā un kļuva par hītu. Tieši šī dziesma ieveda grupas dalībniekus mazliet nostalģiskā noskaņā un lika pulcēties mēģinājumā, kas notika trešdien, bet jau vakar Jelgavā (rīt - Latgales kultūras centrā “Gors” Rēzeknē) “Varavīksne” piedalījās ar kaimiņu pilsētu Bausku saistītās grupas “Dakota” jubilejas koncertā “Mana spēle”.

    Par Auru pagasta aktualitātēm un iecerēm, kas nodomātas īstenot tuvākajā laikā, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs JĀNIS OZOLIŅŠ.

*Ceļus - ar grāvjiem un caurtekām
*Tilts Lielbērzē
*Labojam meliorācijas sistēmu
*Ūdens Auros un Lielbērzē, veloceliņš Gardenē
*Jauna darba vieta
* Ķirpēnos viss notiek!

  

   Vairākas dienas Dobeles centrā, vietā, kas daudziem zināms kā “Uniparks”, iedzīvotāji būs pamanījuši rosāmies ļaudis, kuri kaut ko mēra, rok un uzstāda. Tur šodien plānots atklāt jauno aktīvās atpūtas laukumu.

   No pagājušā gada novembra Bikstu pagasta bibliotēku vada jauna vadītāja. Pa šiem pāris mēnešiem bijušajai pirmsskolas pedagoģei BAIBAI ŠĪMANEI ir izdevies ne tikai labi apgūt jaunos pienākumus un veiksmīgi turpināt savas priekšgājējas iesākto, bet arī ieviest virkni jauninājumu, kas, šķiet, iekarojuši apmeklētāju uzmanību.

   

   Pagājušajā nedēļā notika Dobeles novada pašvaldības iniciēta informatīva sanāksme par tūrisma piedāvājuma attīstību novadā, galvenokārt akcentējot Zebrus ezera apkaimi un tās izmantošanu nākotnē. Jāteic, ka redzējumi bija atšķirīgi.

   Dzīvojot netālu no Lietuvas robežas, varbūt kāds ar pārliecību var sacīt, ka zina par kaimiņvalsti vairāk nekā mūsu valsts vidienes vai ziemeļpuses iedzīvotāji, kuri savukārt, iespējams, bilst, ka vairāk zina par kaimiņiem Igaunijā. Tomēr līdzīgi kā par jebkuru vietu, arī par Lietuvu var sacīt, ka, apskatot tuvāk, viss izskatās citādāk, nekā vērojot no malas.
Vidējās paaudzes un vecāki ļaudis noteikti savulaik ir pabijuši ekskursijā Lietuvā, kur viens no apskates objektiem ir bijusi pils Traķos – pilsētiņā, kas atrodas gandrīz 20 kilometrus no Viļņas.
Lai arī pilsēta nav liela, tai ir milzīga nozīme Lietuvas vēsturē. Protams, Traķu ievērojamākā vieta ir Lietuvas karaļu pils, kas ir vienīgā šobrīd saglabājusies ezerpils Austrumeiropā.
Vēl viens interesants fakts, kas saistāms ar Traķu pilsētas un pils vēsturi, saistās ar tjurku tautu – karaīmiem, kurus Vītauts Dižais kā savu karadraudzi atvedis uz Lietuvu un izmitinājis ciematā blakus pilij.
Netālu no Molētu pilsētas, vietā, kur ir arī Molētu observatorija, kas ir vienīgā Lietuvā un līdzās tai Lietuvas etnokosmoloģijas muzejs - pirmais šāda veida muzejs pasaulē.