Šī mēneša vidū notika melno stārķu Ozola un Zīles mazuļu, kuru ikdienu ikviens interesents var vērot, pateicoties pie ligzdas uzstādītajai tiešraides kamerai, apgredzenošana. Kādēļ gan vispār nepieciešama spārnaiņu gredzenošana un kādas cerības ar to saista zinātnieki?

    Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, no 8. līdz 13. jūnijam norisinājās WPC federācijas Eiropas čempionāts spēka trīscīņā, svara stieņa spiešanā guļus un svara stieņa vilkmē (visos vingrinājumos ar un bez ekipējuma). Čempionātā piedalījās un par godalgām cīnījās vairāk nekā 500 atlētu no 32 valstīm. Sacensībās labus panākumus guva arī vairāki Dobeles kluba “Gold barbell” biedri.

    Dobelē pirms Līgo svētkiem – 20. jūnijā - risinājās viens no spilgtākajiem kultūras notikumiem šajā gādā – Kurzemes dziedātāju svētki, kuriem šogad ir 145. gadskārta. Tika piedāvāta plaša kultūras programma. Visas dienas garumā svētku dalībnieki koncertēja gan Dobeles evaņģēliski luteriskajā baznīcā un tās dārzā, gan pilsētas vēsturiskajā Tirgus laukumā un pilsdrupās, gan svētku noslēgumā - Ķestermeža estrādē.

Svētkos Dobelē piedalījās 1400 dziedātāju, pūtēju orķestri ar 530 dalībniekiem un deju kolektīvu 70 dejotāju. Starp kolektīviem bija arī mūspuses kori no Auces, Dobeles un Tērvetes, kā arī pūtēju orķestri “Dobele” un “Auce”.
Sasaistot jubilejas sarīkojuma norisi Dobelē ar Kurzemes dziedātāju svētku pirmsākumu 1870. gadā, ar šo svētku galvenajiem akcentiem, ir uzsverami vairāki galvenie notikumi.
Svētku pasākumi sākās ar koncertu Dobeles evaņģēliski luteriskajā dievnamā, kur koncertēja kori “Balta”, “Dzintars”, “Sidrabe” un “Ogre”. Drīz pēc tam baznīcas dārzā muzicēja saksofonistu kvartets “ne(x)t move”, kam sekoja pūtēju orķestru snieguma maratons vēsturiskajā Tirgus laukumā, kur kolektīvi cits citu pēc neliela snieguma nomainīja. Klausītāji mūziku baudīja, sasēduši uz soliņiem, kafejnīcas āra paviljonā, mauriņā pie dievnama vai arī kavējoties laukumā ilgāku laiku.

Kurzemes dziedātāju svētku 145. gadadienas pasākums noslēdzās ar vērienīgu dalībnieku gājienu cauri estrādes parkam un koncertu Ķestermeža estrādē.

    Jāņu nakts darba pilna bija mūspuses ugunsdzēsējiem. Vīriem nepilnu trīs stundu laikā Dobelē nācās steigt dzēst septiņus ugunsgrēkus, ko, iespējams, bija izraisījuši ļaunprātīgi dedzinātāji.

Dzēšanas darbos piedalījās ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona Dobeles daļas, bet arī Auces posteņa un Jelgavas daļas ugunsdzēsēji.

    Pēdējo nedēļu laikā “Zemgale” saņēma vairāku novada iedzīvotāju sūdzības par it kā nebūšanām dažās no novada kapsētām. Lūdzām lasītāju izklāstītās situācijas komentēt SIA “Dobeles komunālie pakalpojumu” kapu nozares vadītāju ARNI DOMBROVSKI.

    Dobeles novada pašvaldība aicina zemju īpašniekus, kuru teritorijas ir invadētas ar latvāni, veikt to ierobežošanas pasākumus, lai nepieļautu augu izziedēšanu, sēklu nogatavošanos un to tālāku izplatību. Tāpat vietvara atgādina, ka par šo augu izplatības neierobežošanu zemes īpašniekiem var piemērot naudas sodu.

    Lai godam sagaidītu un pavadītu Līgo svētkus, mūsu senčiem bija svarīgi, lai ir paveikti lielākie darbi, sēta sakopta, zāle nopļauta, puķudobes izravētas, sasiets siers un izbrūvēts miestiņš. Citādi Jāņa bērni, kuri nāca no maliņu maliņām, varēja aplīgot, un to nu gan neviens īsti nevēlējās.

Līgo svētki ir pavadīti, bet, tos sagaidot, “Zemgale” vaicāja mūsu apkaimes pagastu pārvaldes vadītājiem, kā veicas ar zāles pļaušanu. Vai Jāņuzāļu lasītāji tās varēs noplūkt savā durvju priekšā vai tomēr būs jādodas meklēt kādā meža pļaviņā?

    Ieskatieties tautas dziesmās, ja gribat rast izjūtu par laiku, kad svinam Vasaras saulgriežus. Tur satiksiet vārdus par Jāņu zālēm, vainagu vīšanu, sieru un alu, par nama un sētas greznošanu, par jāņabērniem, līgotājiem, ziedu pļavām, miežu un rudzu laukiem... Tās ir tik dažādas, cik dažādi esam paši un cik dažādi skatāmies uz norisēm mums visapkārt.
Tuvojas Līgo vakars - laiks, līdz kuram apņemamies paveikt svarīgus darbus un noslēgt iesāktos, pirms kura, iespējams, daudziem vajag sevī rast šo svētku īpašo izjūtu, sienot sieru, brūvējot alu, iebrienot ziedu pļavā pēc pīpenēm un madarām, vijot vainagus un dziedot līgo dziesmas, sapošot nama durvis un pulcējot kopā savus tuviniekus, draugus, kaimiņus.

    Arī Dobeles pagasta “Dreimaņos” šogad svinēs Jāņus. Māju saimnieki – ILVA un JURIS DABRAS teic, ka vienmēr tos sagaida mājās, kuplā radu un draugu pulkā. Piebilstot, ka nekādu īpašo svētku tradīciju viņiem neesot, jaunie lauksaimnieki gan vienu lietu piemirst. Proti, ka vienā no svētku galda goda vietām viņiem būs saimnieces pašas sietais siers.

    Jūnija sākumā tika atzīmēta Pasaules publiskās adīšanas diena, ko Dobelē akcentēja tautas lietišķās mākslas studijas “Avots” adītājas, 13. jūnijā dodoties uz vēsturisko Tirgus laukumu un ar savu vaļasprieku pievēršot apkārtējo uzmanību.

Šogad jau 10. reizi notiek Adītāju diena, un jau vairākus gadus Dobelē tajā ejam adīt vietās, kur tiekam pamanītas, - “Zemgalei” pastāstīja studijas vadītāja EVA KULMANE.
- Ilgāku laiku Dobelē top šalle, kuras darināšanā iesaistījušies ļoti daudzi cilvēki, piestājot un ieadot tajā kādu rakstu vai rindiņas. Ir mērķis līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai šalli noadīt 100 metru garu. Šodien izmērījām, ka tās garums ir jau 40 metru.