Līdz jaunā mācību gada sākumam 38 profesionālās izglītības iestādēs bija un ir iespēja iesneigt dokumentus viena līdz pusotru gadus ilgai mācību programmai, kurā jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) var apgūt tautsaimniecībā pieprasītas profesijas. Mācību laikā jaunieši var saņemt ES stipendiju, kā arī papildus iegūt profesijai nepieciešamo sertifikātu vai apliecību.

Kopumā jauniešiem piedāvā izvelēties apgūt kādu no 114 kvalifikācijām. Jaunieši dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām. Mācības programmās tiks uzsāktas 1. septembrī.

Profesionālās izglītības iespējas mūsu apkaimē piedāvā Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kur šajā jomā tiek īstenotas gandrīz 20 izglītības programmas, tostarp arī tās, kas saistītas ar programmu “Jauniešu garantijas”, kurā tiek piedāvāts apgūt automehāniķa, dārznieka, friziera un viesmīlības pakalpojumu speciālista arodu.

    Pagājušās nedēļas nogalē Tērvetē jau 12. reizi notika ikgadējie Zemgaļu svētki, ko rīko biedrība „Latviešu karavīrs”.

Svētku laikā to apmeklētājiem tiek dota iespēja atgriezties vairākus gadsimtus senā pagātnē un ielūkoties, kā ļaudis ģērbās, kāda bija viņu sadzīve, un, protams, vērot, kādi bija ieroči un kā norisinājās cīņas. To visu allaž nodrošina daudzie vēstures rekonstrukcijas klubu dalībnieki gan no Latvijas, gan ārzemēm. Šoreiz Tērvetē bija viesi no Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas.

    Jau 15. gadu pēc kārtas 485.Annenieku mazpulka dalībnieki satiekas pašā vasaras vidū, lai pavadītu divas jaukas dienas kopīgā atpūtā. Nemainīgs ir arī pasākuma nosaukums - “Vasaras vidus pārgājiens uz Zebrus ezeru”.

    Aizritējuši vairāki mācību gadi kopš durvis vispārējai izglītībai vairs never skola Bērzē. Tur pie bijušās mācību iestādes ēkas par aizvadīto laiku vēsta vien uzraksts pie ēkas “Bērzes skola”. Tomēr taka no ciemata centra uz skolu vēl nav aizaugusi, jo to gan domās, gan arī dzīvē ik palaikam mēdz izstaigāt bijušās skolas pedagoģes – gan tās, kuras radušas darbu pedagoģijas jomā kādā citā mācību iestādē, gan tās, kuras nu strādā citā jomā. “Zemgale” tikās ar dažām no viņām – Mārīti Kreitenbergu, Initu Helvigu, Vitu Bērziņu un Dailu Milleri -, bet ik gadu jūnijā bijušās Bērzes skolas pedagoģes plašākā sastāvā tiekas kopīgā pasākumā, ko pašas dēvē par pedagoģisko sēdi, kad runājas par dažādiem jautājumiem un jauki pavada laiku kopā.

    No 31. jūlija līdz pat Zemgaļu svētkiem bijušās Tērvetes pamatskolas ēkā, kas nu ir pārdēvēta par „Tērvetes līčiem”, norisinājās tradicionālo prasmju darbnīca. Tās ietvaros kultūras nama folkloras kopas dalībnieki gatavoja sev kokles, šuva senā arheoloģiskā tērpa detaļu – kreklu, kā arī mācījās aust celaines.

    Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Dobeles filiāles vadītājas ILZES INDRIKOVAS rīcībā esošie dati vēsta, ka uz 30. jūniju Dobeles novadā bezdarba līmenis bija 7,3% (Auces – 8,8%, Tērvetes novadā – 7,1%, savukārt Zemgalē kopumā – 8,3%), un Dobelē bija reģistrēti 1512 darba meklētāji. Neraugoties uz to, pagājušo ceturtdien, kad filiālē akcijas “Darbs laukos!” ietvaros pirmo reizi notika lauksaimniecības vakanču tirgus, vairums no tām tā arī palika brīvas.

    Gluži neierasta rosība otrdien valdīja Tērvetes Kalnamuižas dievnamā, tam līdzās esošajā kapličā un kapsētā. Latvijas Televīzijas kino ļaudis filmēja jaunās filmas, kas tiek uzņemta pēc Alfrēda Dziļuma romāna “Saplēstā krūze” motīviem, ainas.
Pirmo reizi filmēšanas grupa dievnamā strādāja februārī, kad tika uzņemtas kāzu skati. Gan toreiz, gan šajā reizē piedalīties filmas tapšanas procesā bija aicināti arī vietējie ļaudis. Kā jau ierasts redzēt tik skumjā mirklī, otrdien visi bija tērpušies sēru drānās, ko rūpīgi bija izvēlējušies, lai atbilstu noteiktajam laika posmam.

LLKC dārzkopības eksperti ir nonākuši pie secinājuma, ka par spīti vēsajai vasarai šogad gaidāma arī laba dārzeņu raža, kaut arī to attīstība ir nedaudz aizkavējusies. Daudzi dārzeņkopji gan šim apgalvojumam ne pārāk gatavi piekrist, sūdzoties par sliktajām gurķu un tomātu ražām.

    Dziesma daudzu cilvēku dzīvē ieņem nozīmīgu vietu, un varam droši sacīt, ka Latvijā šo cilvēku ir vairāk nekā citviet pasaulē.

Daļēji to apliecina arī nejauši dzirdētais, kad latviešu kompānijā, kas kopīgā pasākumā skandēja dziesmu citu pēc citas, bija arī ļaudis no Somijas. Viņi, lūgti nodziedāt kādu somu dziesmu, sacīja, ka nevar konkurēt ar mums, kam ir dziesma par jebkuru dzīves situāciju, vai tā ir priecīga, skumīga, rotaļīga, lietišķa, darbīga. Protams, nevar apgalvot, ka nejauši kaut kur dzirdētais apliecina dziesmas nozīmīgumu mūsu dzīvē, bet tomēr prāts sliecas tā domāt.

Katrā ziņā Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem dziesma ir būtiska ne tikai kā klausītājiem, bet arī kā radītājiem un izpildītājiem. Nu jau ilgāku laiku augustā viņi pulcējas kopā. Šogad būs jau 6. Vislatvijas dziesminieku saiets, kas sākas šodien un turpināsies līdz 9. augustam Jaunpiebalgas novada dabas saimniecībā “Lielkrūzes”. Šajā pasākumā piedalīsies arī dziesminiece no Tērvetes novada Maija Lāce un dobelnieks Uldis Altens.
Dziesminieku vārds Latvijā noteikti ir saistāms arī ar liepājnieci Austru Pumpuri, un ar viņu kopā jau vairākus gadus darbojas arī mūspusē zināmais Uldis Ozols, kurš arī šogad kopā ar “austrasbērniem” piedalīsies šī gada saietā.

    Iestājoties sausam laikam, aizvien biežāk mūspuses graudaugu laukos var redzēt lauksaimniekus tos novācam. Pirmie Zemgalē tika nokulti ziemas mieži, savukārt nu pilnā sparā rit ziemas rapša novākšana, bet dažviet uzsākta arī ziemas kviešu kulšana. Tiesa, neraugoties uz speciālistu optimistiskajām prognozēm, pagaidām mūspuses lauksaimnieki par rekordlielu ražu runāt izvairās.