Lūgtos viesus sagaidot ar Dobeles pilsētas kultūras nama pūtēju orķestra “Dobele” skaņām, sarkanu paklāju pie ieejas un svētku noskaņu telpās, trešdien Dobelē tika atklātas SIA “Autofirma Raivo” un automobiļu muzeja telpas.
Tur būs viens no nedaudzajiem Latvijā un viens no 16500 pasaulē esošajiem profesionālajiem “Bosch Car” servisiem, kam līdzās blakustelpās ir pirmais automobiļu muzejs mūsu pilsētā. Abi bija iemesls pasākumam, kas pulcēja ne tikai dobelniekus, bet viesus no kaimiņu novadiem un tālākās apkaimes – biznesa partnerus, pašvaldības pārstāvjus, draugus, ģimenes locekļus.
Atklāšanu vadīja auto eksperts Pauls Timrots. Pirms svinīgi tika pārgriezta sarkanā lente, kas kā atslēga bija priekšā ieejai servisa telpās, uzrunu sacīja gan servisa īpašnieks RAIVO PAŠKAUSKS, gan VITAUTS PAŠKAUSKS, kuram pieder muzeja eksponāti. Apsveikuma vārdus teica arī viesi.

    Kādā intervijā pirms gada, kad Dzejas dienas ritēja Raiņa 150. dzimšanas dienas gaisotnē, mūsu novadniece Inese Zandere par tām ir sacījusi:
“Pašā sākumā man bērnišķīgi šķita – es piedzimu, tu jau biji, un tamlīdzīgi. Kad es kā no gaisa iekritu Dzejas dienās, kas bija aizsākušās jau ap to laiku, kad es sāku iet pirmajā klasē, neviens man neko nepaskaidroja, un tomēr diezgan drīz sapratu, ka tās ir radījis konkrēts laiks: attapšanās, baiļu pārvarēšanas, piederības atgūšanas laiks. Kori brauc talkās, un kolhozi palīdz iekārtot rakstnieku piemiņas muzejus. Rainis ir atļauts – paldies. Lai viņi iet un svin savu uzvaras dienu pie saviem pieminekļiem – tā uzvaras doktrīna taču arī aizsākās ap to pašu laiku! Latvieši iet uz Esplanādi svinēt Raini. Konkrētas saknes ir jebkurai tradīcijai, jo lielāks atstatums, jo sliktāk saskatāmas – un arī Dzejas dienām ir. Ir vēsturisks mirklis un cilvēki, kas to sajūt un rīkojas. Man šīs saknes liekas ļoti adekvātas, pieņemamas arī mūsdienu situācijā.”
Septembrī, Dzejas dienu laikā, literātu biedrība “Spārni” lasītājiem piedāvā mūsu apkaimes dzejdaru rindas, ko katrs no viņiem atvēlēja šajā īpašajā rubrikā.

    Starp šīs nedēļas vārda dienas gaviļniekiem visvairāk ir Ilgas – 4386, un starp viņām ir arī Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas”, kā mēdz sacīt daudzi apmeklētāji, labais gariņš – ILGA ĶIPSNE.

    Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” pagalmu pirmdien pieskandināja bērnu čalas. Tur jau trešo reizi mācību gadu un visas turpmākās skolas gaitas iesāka Dobeles novada izglītības iestāžu 1. klases skolēni – šogad kopumā 223.

Pasākums, ko nu jau var uzskatīt par tradīciju, aizsākās 2014. gada septembrī, un to rīko novada izglītības pārvalde.

Dobeles Pilsētas pensionāru biedrības aktīvisti aizvadītajā mēnesī devās ekskursijā uz Čehiju.

9. augusta rītā visi pulcējāmies pie Dobeles pilsētas kultūras nama, un mūsu ceļojums varēja sākties. Braucienā mūs vadīja un uzraudzīja gide Inga Druzdiņa, piepalīdzot mūsu pašu Ritai Asmusai. Tikām iepazīstināti ar šoferīšiem – tie bija Aigars un Juris no uzņēmuma “Ceļojumu lāde” Jelgavā. Par dobelnieku redzēto Čehijā lasiet ceturtdienas “Zemgalē”.

    Pirmā skolas diena tūlīt pēc mācību gada sākuma 1. septembrī Dobeles novada izglītības iestāžu 7. klases skolēniem aizritēja vēl pavisam vasarīgās noskaņās Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra aktivitāšu mājā “Zaļkalni”, kur, pavadot laiku lauku nama plašajā apkaimē, viņiem bija iespēja iepazīt interešu izglītības jomā piedāvātās nodarbības centrā.

    Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” ik gadu septembrī tiek atzīmēta viņa dzimšanas diena – šogad 139. Pasākums notika svētdien un pulcēja krietni lielu ļaužu pulku – gan politiķus, gan Latvijas Mazpulka organizācijas pārstāvjus, gan ļaudis no tuvākas un tālākas apkaimes.
Sarīkojuma oficiālās uzrunas sākās pulksten 12, bet pirms tam “Pikšu” māju pagalmā aktīvi darbojās mazpulcēni, veidojot ziedu paklāju, kura tematika šogad bija Gudrā pūce. Kā vēlāk sarīkojuma oficiālajā daļā sacīja Latvijas Mazpulka organizācijas priekšsēdētājas vietniece Ilze Kļava, pasākumā kopumā piedalās 120 mazpulcēnu no 17 mazpulkiem. No mūsu apkaimes bija ieradušies mazpulcēni no Penkules, Kaķeniekiem, Zebrenes, Bikstiem, kā arī no kaimiņnovadiem – Jaunpils, Lutriņiem - un tālākām vietām, piemēram, Alūksnes.

    Kurš gan nezina tik populāro teicienu, ka dalīts prieks ir dubultprieks? Tā varētu sacīt par penkulnieku MELBĀRŽU ģimenes apsaimniekoto lauku sētu “Ozoliņi”, kurā ikviens laipni gaidīts, lai iepazītos un papriecātos par viņu mīluļiem Soņu, Džokeru, Repliku un citiem dzīvnieciņiem.
“Zemgale” “Ozoliņos” sastapa ģimenes jaunākos pārstāvjus Nilu un Sanniju, kuri labprāt rūpējas par lauku sētā mītošajiem dzīvniekiem un pastāstīja, ka tas ir visu ģimenes locekļu vaļasprieks.
Vaicāta, kā radās iecere par lauku sētas izveidošanu, SANNIJA MELBĀRDE pastāstīja:
Viss sākās ar mazpulka projektu, kura ietvaros audzējām vistas un zosis, pēc tam klāt nāca aitas. Pamazām pērkam klāt un papildinām. Tagad mūsu sētā mitinās zirgs, pundurēzelis, pundurponijs, pundurkazas, lielās kazas, aitas, truši. Par “Ozoliņu” kuplo saimi lasiet otrdienas “Zemgalē”.

   Penkules pagasta sieviešu klubs “Liepas”, īstenojot Dobeles novada pašvaldības atbalstīto kultūras jomas projektu, pagājušajā piektdienā rīkoja pasākumu “Tālās noskaņās caur durvīm”.

Interesenti tika aicināti apmeklēt foto izstādi, kas tapusi, sadarbojoties Dinai Stangai un Montai Loginai. Bibliotekāre Maruta Pūpola, atklājot šo izstādi, sacīja, ka ir gandarīta, ka beidzot grāmatu krātuve ieguvusi sienu jeb īpašu aprīkojumu, pie kā izstādē izvietot fotogrāfijas vai zīmējumus.
Pasākuma temats nav izvēlēts nejauši. Durvis bija šī gada Muzeju nakts temats, un arī pasākums Penkulē bija sākotnēji iecerēts tieši šajā dienā, taču dzīve ieviesa korekcijas, kā tas daždien gadās, un norise tika pārcelta uz septembra sākumu.

    Moderni ir rīkot tematiskas ballītes. To varētu apstiprināt daudzi, tāpēc var droši sacīt, ka jau sešus gadus atzīmēt Amatu mājas kārtējo gadskārtu (šogad jau sesto) šādi ir izvēlējušies svinēt dobelnieki, un svinības iet roku rokā ar Starptautisko amatnieku plenēru. Sestdien Dobelē notika VI Starptautiskais amatnieku plenērs. Tā tematika bija saistīta ar modi. Plenēra nosaukums – „Mode – vakar, šodien, rīt”.