Dobelnieks MĀRTIŅŠ DIDŽE ir viens no 13099 Mārtiņdienas gaviļniekiem, kurš par sevi teic, ka ikdienā stūrē a/s “Dobeles dzirnavnieks” kravas auto, kas pārvadā gan dzīvnieku barību, gan citu produkciju.

    Otrdien Bērzes pagasta Miltiņos tika atklāts labiekārtots sporta un atpūtas laukums. Tā bija iecere, ko izdevās īstenot ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas atbalstu.
Kopējā projekta summa ir vairāk nekā 52 tūkstoši eiro. Šo ieceri realizēja Dobeles novada pašvaldība, un projekta vadītāja bija Taiga Gribuste.
Laukuma atklāšanas pasākums pulcēja krietnu pulku pagasta iedzīvotāju, lielākoties no Miltiņu ciemata, kā arī idejas realizētāju – pašvaldības pārstāvju. Piedalījās arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Bērzes pagasta pārvaldes vadītājs Juris Kronbergs un darbu veicējas SIA “Reaton Ltd.” pārstāvis Jānis Vītols.

    Kāda LASĪTĀJA dalījās savās pārdomās par skolēnu brīvpusdienām Dobeles novada vispārizglītojošajās skolās. Cita starpā viņa izteica priekšlikumu par to piešķiršanas kārtību, kā arī interesējās, kāds ir attiecīgās komitejas, kuras pārziņā ir ar izglītības jomu saistītie jautājumi, deputātu viedoklis.

    Lai arī daļas sabiedrības pretrunīgi vērtēta, sešus gadus no oktobra līdz pat pavasarim Zebrenē darbojās zupas virtuve. Tajā siltu virumu ik darba dienu saņēma vairāk nekā divi desmiti pagasta trūcīgāko iedzīvotāju. Šobrīd ir jau novembris, bet nelielajā virtuvē, kur iepriekš vārīta zupa, valda klusums. Arī sarūpētie krājumi ziemai lielākoties jau aizgādāti ēdājiem citviet.

    Pagājušajā piektdienā Tērvetes novada ļaudīm bija iespēja bez maksas veikt savu suņu čipēšanu. Tā todien tika organizēta visos trijos pagastos. Iedzīvotāju atsaucība bija liela, un rezultātā todien mikročips tika ievadīts 304 suņiem.

    Iestājoties drēgnajam rudenīgajam laikam, aktuāli kļuva ar namu apkuri saistītie jautājumi. Dobeles novada pašvaldības SIA ”Dobeles namsaimnieks” (DN) valdes loceklis JĀNIS AUDZĒVIČS pastāstīja, ka uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās apkures sezona šogad uzsākta pat agrāk nekā iepriekšējā gadā. Tas noticis, neraugoties pat uz to, ka iedzīvotāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem uzņēmumam pašlaik pārsniedz divus miljonus eiro.

    Bijušās Auces slimnīcas telpās 1. novembrī atklāja sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru ”Auce”. Pagaidām tajā saimniekojošā SIA ”Milur” ir izremontējusi un iekārtojusi telpas ēkas otrajā stāvā, kurā ir 23 gultasvietas, bet jau tuvākajā nākotnē uzņēmums plāno savu darbības lauku vēl paplašināt.

    Jaunbērznieces Zentas Puriņas krāsu pasaule skatāma Dobelē
Krāsainās un košās krāsās Dobeles Novadpētniecības muzejā no aizvadītās nedēļas piektdienas ir skatāma jaunbērznieces ZENTAS PURIŅAS darbu izstāde “Saules atspulgi”, kuras atklāšanas pasākumā piedalījās gan viņas tuvinieki, gan pagasta iedzīvotāji, gan bijušie audzēkņi, jo Zenta Puriņa ilgu laiku bija skolotāja Mežinieku pamatskolā.
Pētera Upīša dzimtas cimdu raksti atgriežas Latvijā
Uz Pētera Upīša piemiņas muzeju latvju cimdu raksti atceļojuši no Amerikas. Tā var sacīt par cimdu izstādi, kas tur ir atvērta no aizvadītās nedēļas sestdienas un būs skatāma līdz 11. novembrim.
Interesants ir dūraiņu tapšanas stāsts, un tas ir saistīts ar Pētera Upīša dzimtu.

    ĒRIKA KREICBERGA ir mūzikas skolotāja Auces vidusskolā un Bikstu pamatskolā un arī viena no šīs nedēļas populārākā vārda īpašniecēm. Latvijā ir 2457 Ērikas.
   - Vai jūs zināt, kāpēc vecāki izvēlējās jums vārdu Ērika?
   - Viņi domāja, ka gaida zēnu. Puikam bija izraudzīts vārds Ēriks. Piedzima meita, tāpēc viņai vārds Ērika. Esmu dobelniece. Dobelē piedzimu, skolojos. Tur nodzīvoju 20 gadus, līdz apprecējos, un nu mana dzīvesvieta arī jau ilgus gadus ir Zebrenē. Tomēr vairāk jūtos kā dobelniece. Dobelē mācījos arī Mūzikas skolā, spēlēju flautu, pēc tam mūziku mācījos Jelgavā. Tur izskolojos par kordiriģenti. Nu jau 30 gadus strādāju par pedagoģi. Mani vecāki nav bijuši saistīti ar mūziku. Es viena esmu izvēlējusies šādu ceļu.

Plašāk lasiet “Zemgalē” !

    Dobeles rajona lauku partnerība un Lauku atbalsta dienests ir izvērtējuši “Leader” projektu konkursa pirmajā kārtā iesniegtos projektus. Izsludinātā finansējuma kopsumma, kas šajā kārtā bija pieejama, bija 507051,76 eiro. Kopumā tika iesniegti 40 projektu par kopējo summu 777504,82 eiro. Ar mūspusē atbalstītajiem projektiem varat iepazīties piektdienas “Zemgalē”.