Vakarā pēc septiņiem ielidojam Fesā. Ierēdne ilgi pēta datorā un konsultējas ar priekšniecību, līdz beidzot mistiskā Latvia ir indentificēta.

Āfrika mūs sagaida ar aukstumu un lietu. No ziemas esam nokļuvuši ziemā. Priekšā sešu stundu brauciens. Tā apgalvo Ibrahims. Turpmāk viņš tik vieglprātīgi ar solījumiem nemētāsies. Marokā vispār nevajag uzdot jautājumus, kad, cikos, kur. Visbiežākā atbilde būs maybe (varbūt). Tāpēc visa ceļojuma laikā labi iederēsies Jāņa teiciens - kā būs, tā būs, kā nebūs, tā nebūs.

   Pirmdien Madonā noslēdzās starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2012”, kura temats bija “Ceļš”. Svētku programmu caurvija festivāla tematika. Pa lielākiem un mazākiem ceļiem pasākumu dalībnieki un svētku apmeklētāji šajās četrās dienās devās gan svētku gājienā un uguns rituālā, gan sadziedājās un sadancojās, gan klausījās stāstniekos un apmeklēja Rīgas Puķu balli Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Mūsu novadu šajā festivālā pārstāvēja Dobeles Novadpētniecības muzeja folkloras kopa “Leimaņi”, kā arī Dobeles pilsētas kultūras nama folkloras kopa “Puduris”. “Leimaņi” festivālā pavadīja visas četras dienas.

  

   Muldavas ielā 4 dzīvojoša DOBELNIECE pirmdienas pēcpusdienā, kad bija mitējies negaiss un spēcīgais lietus, kura laikā pat autovadītāji izvēlējās novietot savus transportlīdzekļus stāvvietās un nogaidīt, līdz laika apstākļi būs braukšanai piemērotāki, piezvanīja uz redakciju, lai pastāstītu par problēmu, kas viņai un citiem tās pašas mājas iedzīvotājiem sagādā galvassāpes un rada postījumus ne tikai šādas spēcīgas lietusgāzes laikā, bet jau pusotru gadu.

   Liepājā no 6. līdz 8. jūlijam norisinājās Latvijas III Olimpiāde. Pārstāvēt savu novadu devās arī sportisti no Dobeles un Auces.

Olimpiādē trīs dienu laikā tika izcīnīti 228 medaļu komplekti 26 sporta veidos - airēšanā, badmintonā, basketbolā, boksā, burāšanā, cīņā, džudo, futbolā, galda tenisā, golfā, handbolā, jātnieku sportā, kanoē un smaiļošanā, loka šaušanā, paukošanā, peldēšanā, regbijā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, taekvondo, tenisā, triatlonā, vieglatlētikā, vingrošanā un volejbolā. Vairākas sacensības notika ne tikai Liepājā, bet arī Ventspilī, Rīgā, Aizputē, Grobiņā, Jūrmalā, Limbažos un Usmā. Pavisam medaļas izcīnīja 52 pašvaldību sportisti.

 


   Vasara tradicionāli ir karstākais atvaļinājumu un arī ceļojumu laiks. Kādus braucienu un lidojumu galapunktus šogad visbiežāk izvēlas mūspuses ļaudis, “Zemgale” jautāja Dobelē vienīgās tūrisma aģentūras “SANITA G” direktorei SANITAI GRIBUSTEI.

   Sestdien savu 18. dzimšanas dienu jeb pilngadību atzīmēja Auces novada Kultūras centra bērnu deju kopa “Saulīte”. Jubilejas priekšvakarā “Zemgale” tikās ar kolektīva dibinātāju un ilggadējo vadītāju AIGU MUZIKANTI, lai uzzinātu, kā kolektīvam pa šiem gadiem klājies un kas to laikā mainījies.

Maija vidū visi esošie un bijušie Zebrenes pagasta iedzīvotāji bija aicināti pulcēties Dārza svētkos, lai tiktos ar sen neredzētiem paziņām un kopīgi pāršķirstītu pagasta vēstures lappuses. Šajā pasākumā viņiem bija arī iespēja aplūkot nule iekārtoto novadpētniecībai veltīto telpu. Tajā aplūkojamos vēstures materiālus sistematizējusi un sakārtojusi MALDA NORVAIŠA.

Apguldes iedzīvotāji ir pieraduši, ka jau vairākus gadus vasaras brīvlaikā Apguldes arodvidusskolas dienesta viesnīcās rit spraiga darbība, jo Apguldi gan naktsmītņu, ēdināšanas pakalpojumu pieejamības dēļ, gan arī ezera peldvietas un plašā stadiona dēļ iecienījuši vasaras nometņu rīkotāji. Apguldes arodvidusskolas direktore LĪGA KOZLOVSKA, tiekoties ar “Zemgali”, akcentēja, ka nu jau ilgāku laiku nometnes skolā rīko vairāki patstāvīgie klienti nekā jaunie.

Ne katram cilvēkam ir iespēja iekopt dārziņu, tomēr ikvienam gribas nogaršot Latvijā audzētas vitamīniem bagātās zemenes, gurķus, tomātus un citas dārza labumus. Tieši tirgus ir tā vieta, kur to var izdarīt, tāpēc “Zemgale” devās uz Dobeles tirgu, lai noskaidrotu, kādi vietējie labumi tur nopērkami.

   Nupat skolotāja Iveta Čerpinska ir aizvadījusi piekto darba gadu skolotājas amatā Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā skolā. Pirms gada iegūta augstākā izglītība. Tas varētu nešķist kas īpašs, ja vien sieviete spert tik drosmīgu soli un pilnībā mainīt savu dzīvi nebūtu nolēmusi vecumā, kad mēdz teikt, ka nu jau viss ir par vēlu.

Par savu izvēli un to, kā viss notika, Iveta Čerpinska dalījās pieredzē ar “Zemgales” lasītājiem:

   - Vecumā, kad bija jāmācās, mums bija trīs mazi bērni. Pēcāk darbs saimniecības ēdnīcas vadīšanā, pēc tam arī skolas ēdnīcā. It kā bija labi, jo bērnus redzēju. Jaunākā meita skolā ir uzaugusi.

Tāda neapmierinātība ar sevi bija visu laiku un sajūta, ka ir par maz un kaut ko vajag. Es biju beigusi tehnikumu un tad jau bija piedāvājumi iet mācīties un strādāt par pasniedzēju. Taču tad es domāju, ka nemūžam nestrādāšu par skolotāju.

Piedalījos dažādos Latvijas Lauku Sieviešu Apvienības pasākumos, semināros. Ļoti lielu iespaidu atstāja psiholoģes Dainas Reinfeldes lekcijas. Zināmā mēra tas visu „salika pa plauktiņiem”, jo lasījusi un mācījusies es biju daudz un daru to nepārtraukti, bet to visu kaut kā sevī ir jāsakārto.