Ceturtdiena, 2022. gada 30. jūnijs
Vārda diena : Mareks, Tālivaldis
      
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par lappuses saturu atbild raksta autors





Ieguvuši noderīgu pieredzi

28.06.2022 Kultūra un izglītība 2022. gada 28. jūnijā 3. lappuse

Kultūra un izglītība 2022. gada 28. jūnijā 3. lappuse

 Informācija plašsaziņas līdzekļos vēstīja, ka vidusskolas centralizētos eksāmenus valstī šogad kārtoja vairāk nekā 14 tūkstoši 12. klašu skolēnu, un aptuveni 10% procentu topošo absolventu no eksāmeniem vai kāda no tiem tika atbrīvoti, galvenokārt veselības apstākļu dēļ. Dobeles novadā gan šis skaitlis ir pavisam niecīgs, «Zemgale» uzzināja Izglītības pārvaldē.

    Tikai trīs no vidusskolu 179 beidzējiem bija atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem. Papildtermiņā pārbaudījumu kārtoja deviņi skolēni, kuri to nebija varējuši darīt saslimšanas ar kovidu dēļ.
   Papildtermiņā centralizēto eksāmenu angļu valodā kārtoja arī ukraiņu jaunieši OLEKSANDRS ZAHAROVS un GEORGIJS SMUĻSKIS, kuri aprīlī un maijā mācījās Dobeles Valsts ģimnāzijas 12. klasē.
   -Tas ir Latvijā unikāls gadījums, jo šiem jauniešiem nekas nebija jākārto obligāti, taču viņi izvēlējās to darīt, lai paši varētu izvērtēt, ko apguvuši pie mums divos mēnešos, bilda ģimnāzijas direktore INESE DIDŽE. – Parto mēs priecājamies
   Eksāmena pārtraukumā Oleksandrs un Georgijs «Zemgalei» atklāja, ka Dobeles Valsts ģimnāzijā pavadītais laiks viņiem ir bijis jaunas pieredzes un atziņām bagāts.
   - Angļu valodas eksāmens šeit noteikti ir grūtāks nekā valsts pārbaudījums pie mums Ukrainā, - sacīja jaunieši. – Pirmkārt, tas ir apjomīgāks, otrkārt, ir atsevišķi raktiskā un mutiskā daļa, kuras pie mums nav, lai gan tā ir ļoti svarīga un noderīga. Kopumā izglītības process pie jums ir krietni attīstītāks, tāpēc, domājams, skolēni, kuri beidz šādu skolu Eiropā, rezultātā ir ieguvuši labākas zināšanas. Šī ir mūsu pirmā pieredze Eiropā.
   Par saviem iespaidiem Dobelē un ģimnāzijā Oleksandrs un Georgijs bija lakoniski:
   - Kultūras šoks, visos aspektos! Jūsu skola ir daudz labāka par mūsējo – gan izglītības programmu līmeņa, gan pedagogu attieksmes ziņā. Ir redzams, ka izglītības sistēma Latvijā tiek labi finansēta.
   Mums ļoti patika strādāt ar ģimnāzijas angļu valodas skolotājām, nedaudz arī mācījāmies latviešu valodu, kas bija jauna pieredze. Klasē jutāmies komfortabli, ar klasesbiedriem ir labas attiecības.

Ukraiņu jaunieši, DVĢ 12. klases skolēni Oleksandrs un Georgijs angļu valodas eksāmena pārtraukumā.

   Puiši bilda, ka, protams, vēlas atgriezties Ukrainā, taču, ja būs iespēja, augstāko izglītību iegūs kādā no Eiropas valstīm.
    - Pašlaik ir grūti runāt par konkrētiem plāniem, – viņi atzina.
Uz vaicājumu par iespējām atgriezties savās mājās, Oleksandrs bilda, ka viņam ir, kur atgriezties, bet Georgijs ir no Mariupoles...

Lasīt vairāk

Skolās mēra gaisa kvalitāti

28.06.2022 Kultūra un izglītība 2022. gada 28. jūnijā 3. lappuse

Kultūra un izglītība 2022. gada 28. jūnijā 3. lappuse   

   Kopš pavasara Latvijas izglītības iestādēs ir uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji, lai sekotu līdzi CO2 līmenim, temperatūrai un mitrumam mācību telpās nolūkā sekmēt mācību procesa kvalitātes uzlabojumus arī izglītojamo labsajūtas un veselības aspektā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija vēsta, ka gaisa kvalitātes mērierīces ir nodrošinātas visās valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam. Kopumā skolās uzstādīti ap 14000 sensoru, ap 1000 iekārtu nonākušas arī pašvaldību sociālās aprūpes centros, no valsts budžeta šim mērķim atvēlot 4,3 miljonus eiro. Gaisa kvalitātes mērītājus uzstādīja uzņēmums «Moduls Engineering» saskaņā ar noslēgto vienošanos.

   Šī IZM iniciatīva papildus pašvaldību investīcijām ir vēl viena nozīmīga iespēja ne tikai uzlabot skolēnu un pedagogu labsajūtu klasē, bet arī samazināt iespējamo infekciju izplatīšanās risku. Lielākais ieguvums no sensoriem būs visaptveroši dati par gaisa kvalitātes problēmām visās Latvijas skolās. Tālākā rīcība jau atkarīga no pašvaldības un skolas, meklējot atbilstošākos risinājumus situācijas uzlabošanai, norādīts IZM informācijā plašsaziņas līdzekļiem. Sensoru dati par gaisa kvalitāti klasēs portālā co2.mesh.lv no 1. jūnija ir publiski pieejami ne vien IZM un skolām, bet arī vecākiem.
«Zemgale» lūdza Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītājas AIJAS DIDRIHSONES un tehniskā pārvaldnieka GATA MIEZĪŠA viedokli par šo iniciatīvu.

 Ir jāredz kopaina

   G.M.: - Pēc mērītāju uzstādīšanas «Moduls Engeneering» tos testēja un solīja, ka dos mums, pārvaldei, pieeju attālinātiem datu nolasījumiem. Šis mācību gads ir beidzies, bet mēs līdz šim pieeju neesam saņēmuši. Ceru, ka vasaras laikā tā tomēr tiks piešķirta. Bet galvenokārt šo datu kontrole ir katras skolas pašas ziņā. Mūs vairāk interesē situācijas kopaina. Mērierīces ir uzstādītas visās izglītības iestādēs novadā.
   Par ieguvumiem: viens no tādiem ir, ka mērierīcē var redzēt, piemēram, temperatūru kabinetos. Secinām, ka ir skolas, kur telpās ir +25 grādi un pat vairāk, un tādējādi jādomā, ka tur kaut kas pamaināms apkurē. Bet visumā mērījumu skaitļi izskatās normāli. Gaisa kvalitātes rādījumam normālās robežās jābūt no 420 līdz 1000, un tādi šie skaitļi arī ir. Pie- mēram, 1. vidusskolā – līdz 700. Pozitīvi ir arī tas, ka mācību laikā skolotājs, redzot mērierīces rādījumus, var nepieciešamības gadījumā telpu pavēdināt arī mācību stundas laikā.

Iespējas uzlabojumiem

   - Ko varam darīt, lai gaisa kvalitāti skolās uzlabotu? Pašlaik galvenokārt – mudināt skolotājus vairāk vērot situāciju un pievērst uzmanību rādījumiem, vairāk vēdināt telpas. Ir skaidrs, ka visās skolās ventilācijas sistēmas no- mainīt nevaram, tās ir dārgas.
   A.D.: - Ir paredzēti valsts līdzekļi šādam projektam, dalībai kurā, protams, būs virkne nosacījumu, kas izglītības iestādēm izpildāmi. Bet ir arī pasākumi, kam nevajag lielus finanšu ieguldījumus. Pirmais, ko skolas var darīt pašas, - raudzīties, vai starpbrīdī vai laikā, kad mācību stunda ne- notiek, tiešām ir izdarīts viss, lai telpas būtu kārtīgi izvēdinātas. Otrais: mazākā vai lielākā izglītības iestādē, pat, ja tā celta sen, ir sava ventilācijas sistēma – piespiedu vai dabiskās vilkmes -, par kuru vajag pārliecināties, vai tā pilda savu funkciju, un nepieciešamības gadījumā vien sakārtot un regulāri uzraudzīt. Un tad domāt tālāk, kādi līdzekļi jāiegulda, lai veidotu jaunu ventilācijas sistēmu. Kopā ar pašvaldības vadību esam apmeklējuši visas mūsu novada izglītības iestādes tieši šajā jautājumā un uzklausījuši dažādas atsauksmes arī par jaunajām ventilācijas iekārtām. Vieni atzīst, ka jaunā ventilācija ir ļoti skaļa, mācību procesu vai pār- baudījumu norisi traucējoša. Otrs secinājums – jaunajām sistēmām ir milzīgas elektroenerģijas patēriņa izmaksas. Trešais – arī sistēmu pārvaldīšana ir komplicēta. Ar to visu jārēķinās.
   Pabijām vienas iestādes klašu telpās, kur mācību process vispār nav norisinājies, bet arī tur gaiss bija jau sastāvējies, pilnīgs bezgaiss, toties radiatori tik karsti, ka roku pielikt nevar. Tādā klasē nevar doties strādāt, un tā daļēji ir gan pedagoga atbildība, gan skolas kopējas iekšējās rīcības nosacījums – sekot līdzi situācijai un domāt kompleksi. Mums visiem ir jāmācās vairāk domāt racionāli, lai izglītības iestāžu budžeta lielā- ko daļu nenokurinātu un neizvēdinātu.

G.M.: - Pieredze rāda, ka telpās vajadzētu uzturēt temperatūru no +20 līdz 22 grādiem, lai gaisa kvalitātes rādījumi būtu optimāli.

Atkal izaicinājums skolām

Dobeles Valsts ģimnāzijas direktores INESES DIDŽES viedoklis:
   - To, ka gaiss telpās ļoti daudzās Latvijas skolās gadu gadiem nav pietiekami kvalitatīvs, domāju, zina gan iestāžu vadītāji, gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki, jo vecās, arī padomju gados būvētās, ēkas nav paredzētas šādam gaisa patēriņa apjomam, kāds ir pašlaik. Gaisa kvalitātes mērījumi noteikti attaisnosies, jo mēs iegūsim datus, ko varēsim analizēt. No iegūtajiem skaitļiem būtu jāsecina, kas darāms tālāk, jo, lai kādus sensorus uzstādītu, gaisa kvalitāte no tā neuzlabojas. Tālāk šis vairāk nekā četru miljonu vērtais projekts būtu jāpapildina ar vēl daudz lielāku projektu, izbūvējot izglītības iestādēs gaisa attīrīšanas iekārtas. Protams, tam būs nepieciešami milzīgi resursi.
   Tas atkal ir izaicinājums skolām. Viens no iemesliem, kāpēc mēs šobrīd 7. klasēs uzņemam mazāku skolēnu skaitu, ir arī šis aspekts, jo atbilstoši pašreizējiem normatīviem, kas paredz mācību telpā 2 m2 vienam skolēnam, vecā korpusa kabinetā nevar mācīties 30 bērnu. Tāpēc trijās 7. klasēs, kas galvenokārt strādā vecajā ēkā, šogad, tāpat kā pērn, ir uzņemti 66 skolēni.
   Savukārt ģimnāzijas saimniecības vadītājs ANDRIS JAKOVĻEVS pastāstīja: – Gaisa kvalitātes mērītājus ģimnāzijā uzstādīja februāra beigās, divās kārtās. Pirmajā kārtā tie bija 19 aparātu, otrajā – vēl četri. Mērītāji ir ierīkoti 23 mācību telpās gan vecajā korpusā, gan Dabaszinātņu mācību centrā.
   Andris Jakovļevs skaidroja, ka sistēma darbojas no 1. jūnija, un rādījumi ir redzami ģimnāzijas kopējā informācijas sistēmā. – Ir redzams, kuros kabinetos ir kādi rādījumi. Rezultāti iekrāsojas zaļā krāsā, ja CO2, gaisa temperatūras un relatīvā mitruma līmenis ir normāls, ja līmenis ir paaugstināts, tas ir dzeltens, ja pārsniedz normu – sarkans. Secinājumi pēc pirmajiem mērījumiem pavasarī, būsim atklāti, nebija iepriecinoši, jo, kad notika konsultācijas, vairākās telpās, piemēram, informātikas kabinetā, kur gaisu piesilda arī datori, gaisa kvalitāte bija pasliktinājusies.
Kādudien pēc konsultācijas vienā no kabinetiem rādījums bija 3000.
   Ko var darīt? Pašlaik vienīgais – telpas jāvēdina. Jaunajā korpusā ventilācijas sistēma ir, bet vecajā korpusā ar ventilāciju ir slikti, dažās telpās ir tikai vecā mehāniskā ventilācija. Tikai virtuvē sistēma ir sakārtota, bet arī tur jau prasās pēc uzlabojumiem, jo dažkārt virtuves smaržas tomēr uzvēdī arī citās telpās. Vecajā korpusā neliels ventilācijas atzars ir arī informātikas kabinetos, ir ventilācijas sistēma aktu zālē. Bet mērītāju virtuvē un aktu zālē nav. Protams, mums ir noslēgti līgumi ar attiecīgajām firmām par ventilācijas sistēmu apkalpošanu un apkopi divreiz gadā, lai tās darbotos atbilstoši pašreizējām iespējām.
   Saimniecības vadītājs akcentēja, ka par reālo gaisa kvalitāti mācību telpās varēs spriest pēc jaunā mācību gada sākuma, kad kabinetos norisināsies mācību stundas. Mērītāji ir ierīkoti tā, ka rādījumi aparātā redzami uzreiz, tas reaģē un signalizē, ja gaisa kvalitāte telpā pasliktinās, un pedagogi var rīkoties atbilstoši situācijai. Savukārt kopainai visos kabinetos datorā līdzi seko skolas saimnieks.
   Ir skaidrs, ka steidzīgi jādomā par to, ko darīt tālāk, - runājot par ventilācijas sistēmas atjaunošanu vecajā korpusā, sacīja Andris Jakovļevs. – Es domāju: ja ministrijai atradās nauda šiem mērītājiem, vajadzētu atrast līdzekļus arī ventilācijas sistēmu sakārtošanai, un ne tikai mūsu skolā.

Lappusi veidoja Sarmīte Rone

Lasīt vairāk

Par kopējo redzējumu un pārmaiņu iespējām

20.06.2022 Sarmīte Rone Autores foto

Tiekoties ar pedagogiem Dobeles Valsts ģimnāzijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja diskusijas dalībniekus minēt piemērus no savas pieredzes par to, kādas prasības un nesakārtoti jautājumi no valsts vai attiecīgās ministrijas puses apgrūtina darbu. Skolotāji bija atklāti.

Par daudz padziļināti, bet materiālu nav

Matemātikas skolotāja Aiva Rituma: - Mani satrauc kopējais redzējums. Piemēram, par padziļinātajiem kursiem vidusskolā, kam es neredzu saikni ar augstskolām. Šobrīd katra skola var darīt, kā grib. Bet jaunieši komunicē savā starpā, zina, kas notiek augstskolas pirmajā, otrajā kursā. Ja jaunietis padziļināti apgūst matemātiku, man viņam jau tagad padziļinātajā kursā jāmāca šo kursu ļoti daudzas tēmas. Teikšu godīgi: ar savu jau vairāk nekā 40 gadu pieredzi un erudīciju, padziļināti mācot matemātiku, pat es jūtos nobijusies. Un vēl: piemēram, skolēns kādas vidusskolas 11. klasē apgūto matemātikā nepadziļina 12. klasē, bet, iestājies augstskolā, studēs, un matemātika būs vajadzīga. Taču līdzās būs studenti, kuri būs to darījuši padziļināti. Arī tas nav pareizi. Tas nav valstī sakārtots. Nerunājot par to, cik ir vajadzīgs materiālu šīm jaunajām tēmām, ko mums ievieš no augstskolu programmām. Grāmatu nav, ir kaut kādas lapeles. Daudz kas ir paņemts no Eiropas. Es labi zinu, ka daudzi materiāli ir vienkārši iztulkoti, un mani kolēģi, piemēram, 7. klases uzdevumos katrs redz kaut ko citu. Ja man ir jāņem trīs jaunas programmas un ir tas, ko man skola par to maksā, es pat rēķināt nesāku. Bet es nevaru vienkārši iet stundā ar lapiņu rokā vien. Man ir jāsagatavojas. Arī bērni vaicā: kam mums to vajag? Kāpēc jūs mums tik daudz mācāt? Mana atbilde ir: jūs mācāties valsts ģimnāzijā, es jūs gatavoju augstskolai, tāda ir programma.

Aiva Rituma bilda, ka neredz mērķi, kāpēc padziļinātajam kursam matemātikā atvēlētas tik daudzas stundas. – Varbūt vajadzēja ļaut, kā grib, - pētīt, nonākt pie rezultāta pašiem, ko skolēniem ir vērtīgi darīt. Pretējā gadījumā tas paņem ārkārtīgi daudz laika, jo apjoms ir milzīgs.

Ministru prezidents no savas kā vecāka pieredzes piekrita, ka slodze, ja bērns ļoti apzinīgi pievēršas galvenokārt mācībām, ir milzīga. – Tas bērnu dzen izmisumā, un ne tur laika draugiem, ne kam citam, - atzina Krišjānis Kariņš.

Ķīmijas skolotāja Sarmīte Dude: - Matemātikā padziļināto līmeni apgūst vidusskolas klašu noslēguma posmā, savukārt fizikā, ķīmijā un bioloģijā mēs šos priekšmetus pirmajā (optimālajā) līmenī pabeidzam 11. klasē un tajos nav pārbaudījumu. Tagad mēs visi mācāmies padziļināti, kā būtu jāstrādā. Materiālu nav, tos veidojam. Mums ir katram savi augstskolu pasniedzēji, un viņi neredz, kas būs nākotnē. Pašlaik tikai Stradiņa universitāte ir pateikusi, ka ņems vērā skolā apgūto padziļināto programmu. Bet pārējās augstskolas uzņems bez šāda izvērtējuma, ar zināšanām, ko skolēni būs ieguvuši līdz 11. klasei un aizmirsuši pēc 12. klases. Tātad vieni jaunie studenti, padziļināto kursu apguvušie, būs vienā līmenī, pārējie – visu sen aizmirsuši. Tāpēc mēs, skolotāji, neredzam, kāpēc tagad būtu tas jādara tik padziļināti. Mēs paši zinātu, kā sasniegt rezultātu.

Bioloģijas skolotāja Gita Heistere: - Augstskolas ir apmierinātas ar mūsu skolēnu zināšanām, saka paldies skolotājiem par darbu, par lieliskiem absolventiem. Bet, lai izpildītu standartu prasības, mēs vaicājam – cik dziļi «jāiet» konkrētajā tēmā? Turklāt materiālu nav, ja ir, tad angliski.

Kurš rosina pārmaiņas?

Ģimnāzijas direktora viet­niece metodiskajā darbā Rasa Dirvēna akcentēja jautājumu par to, kurš valstī ilgstoši iniciē pār­maiņas izglītībā, attiecinot to ne tikai uz projektu «Skola 2030».

- Augstskolas saka – viss ir labi, rezultāti ir labi. Un tā tas arī ir. Bet vai augstskolas ir tās, ku­ras iniciē pārmaiņas izglītībā? Vai tie ir profesionālie mācībspēki? Ir vērojams, un arī, komunicējot ar kolēģiem, mēs saprotam, ka tās nav augstskolas. Vidējās izglītības iestādes, protams, skatās uz to, ko prasa vai piedāvā augstskolas, un pakārtojas tam. Bet vai tas, ko pra­sa un piedāvā, ir labākais un pie kā šobrīd strādā pasaulē labākās iz­glītības sistēmas?

Ministru prezidents uz šo minēja piemēru no Spānijas, kur liels telekomunikāciju uzņē­mums mūžizglītības ietvaros īs­teno iekšēju mācību programmu programmēšanā, kuras rezultātā gan rada un attīsta izglītojamo interesi par konkrētām zināt­nēm, gan tādējādi piesaista sa­vam uzņēmumam kompetentus speciālistus.

- Attiecībā uz jaunām tehno­loģijām ir diezgan iespējami re­volucionāri mainīt, kā var apgūt materiālus. Es nekā slikta negribu teikt par mūsu ministriju. Bet man nerodas iespaids, ka pie mums es sastopu jaunas un līdz galam izdo­mātas idejas, bet vairāk ir prasību. Un tad iznāk «dari to, nezin, ko, ej tur, nezin, kur». Tāpat es brīnījos, ka minētā apmācības sistēma nav nekur sertificēta, nav iegūstams grāds, bet, protams, telekomuni­kāciju uzņēmumam tā interese ir elementāra: viņi dabū izvēlēties sev labākos kadrus. Tas gan ir uz­ņēmuma vai pašvaldības, ne valsts finansēts pasākums.

- Savulaik, sāko­ties projektam «Sko­la 2030», augstskolu docētāji, mācībspēki devās uz pilotskolām skatīties, kā skolotāji šobrīd strādā, - tur­pināja Rasa Dirvēna. – Šobrīd tas tā vairs nenotiek. Un atkal nav komentāru par to, kurš šobrīd nosaka pārmaiņas.

Mācāmies, bet cik kvalitatīvi?

Tikšanās dalīb­nieki tika mudināti paust viedokli arī par mācību priekšmetu skolotāju metodiskās pieredzes sniegšanas iespējām. – Vai mūsu labākās prakses pār­nešana tiek organizēta kādā sis­tēmiskā veidā? – vaicāja Krišjānis Kariņš.

Ģimnāzijas direktore Inese Didže minēja, ka pedagogu tālāk-izglītības kursi tiek organizēti, tāpat – pieredzes apmaiņa me­todiskajās apvienībās, taču ļoti detalizēts atbalsts konkrētam skolotājam, kā tas ir, piemēram, Somijā, kur šim nolūkam ir iz­strādāta sistēma, nenotiek.

– Ir diezgan lielas izaugsmes iespējas tieši sistēmā. Protams, ir atsevišķa dalīšanās ar labās prak­ses piemēriem. Ir Somijas piemērs, kur tiem skolotājiem, kuriem ne­veicas, ar noteiktu programmu starpniecību to redz vietējā izglītī­bas sistēma un nāk talkā, sniedzot konkrētu atbalstu, lai tiktu galā ar situāciju. Mums tik detalizētas sis­tēmas nav. Mums ir tā: vai nu sistē­ma visiem der, vai neder. Protams, visiem vienādi nevar derēt, un galu galā nevienam neder nekas. Lai nenonāktu tiktāl, ir nopietni jā­domā arī par pedagogu kvalifikā­cijas paaugstināšanas, pilnveides kursiem. Joprojām visu nosaka nauda. Daži mūsu skolotāji mā­cās otras kvalifikācijas iegūšanai vēl citā mācību priekšmetā. Mēs par to esam samaksājuši diezgan lielu naudu Latvijas Universitātei. Bet skolotāji atbrauc no mācībām un saka: ir iztērēts laiks, bet no četriem lektoriem viens bija labs, ieguvums no pārējiem – ļoti neliels vai pat nekāds, pēc šādiem kursiem es neuzdrošināšos iet klasē, lai arī dokuments par kursu apguvi man būs. Tātad ir jāpārskata, kādā kva­litātē šie kursi notiek, nevis tikai formāli tie atbilst iepirkumiem, kur juridiski viss ir pareizi.

«Latiņa» mazliet par augstu

Pedagogi uzsvēra arī jauno skolotāju trūkumu skolās. Īpaši tas attiecināms uz dabaszinātņu priekšmetiem – fiziku, ķīmiju, matemātiku. Skolotājs Pēteris Puķītis gan bilda, ka tā ir problē­ma visā pasaulē. Taču saistībā ar projektu «Skola 2030» ne maz­svarīgs ir arī apstāklis, kas jaunos speciālistus no darba skolā attur un neveicina arī skolēnos, topo­šajos studentos, interesi par fizi­ku, proti:

- Fizikas mācību program­mā tā latiņa ir drusku par augstu pacelta. Šajā mācību gadā notika valsts olimpiādes, un otrajā pos­mā, 12. klasē, vidējais rezultāts pa visu Latviju bija tikai 6 punkti no 30 iespējamiem. Vai tas nav par grū­tu? Tādējādi «nosit» skolēniem visu interesi un viņi sāk domāt, ka fizika patiešām ir par grūtu... Vajadzētu mācību saturu un programmu cītī­gāk apskatīt un paanalizēt.

- To mēs vērojam arī pēc cen­tralizētajiem eksāmeniem, kur sko­lēni iegūst līdz 20 procentiem, ko pieņem kā normālu rezultātu, kas patiesībā ir bēdīgi, - bilda Inese Didže. – Ja jebkurš no mums tikai par 20 procentiem darīs savu dar­bu, tā būs katastrofa.

- Un tā būs arī, ja darīs par 100 procentiem, bet tiks novēr­tēts tikai par 20, - sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. – Pēc šīs diskusijas es saprotu lielo problē­mu mūsu valstī. Izglītības līmenis reģionos ir dažāds. Ja grib to celt, ir jāceļ «apakšas», nevis jāstumj «augšas» vēl augstāk.

Inese Didže: - Mēs dažkārt arī pieļaujam, ka informācija par izglītības kvalitāti Latvijā netiek novērtēta objektīvi. OECD pētī­jumi liecina, ka mūsu izglītības kvalitāte ir gana pietiekama, dau­dzos rādītājos labāka nekā vidējie OECD iekļautajās valstīs. Tāpēc ir arī jāparāda nevis tikai, kā mums pietrūkst, bet kur mēs pašlaik esam un ka mūsu bērni gūst lieliskus re­zultātus.

Ar pedagoga gēnu

Par jauno speciālistu ienāk­šanu darba tirgū un savu izvēli pievērsties pedagoģijai pastās­tīja vēstures skolotāja, iepriekš Dobeles Valsts Augļkopības in­stitūta projektu vadītrāja Ilze Lesiņa.

- Tas bija mans apzināts aici­nājums. Daudzas lietas, kas izglī­tībā var vest uz pārmaiņām, ir po­zitīvā pieredze un apziņa, ka mēs varam kaut ko darīt ārpus sava pienākuma, bet, izjūtot to kā aici­nājumu. Man ir vispozitīvākā pie­redze caur projektu «Mācītspēks», kādā veidā mēs tikām sagatavo­ti darbam skolā, cik daudz deva universitāte un cik daudz mūsu pieredzi papildināja «Iespējamā misija». Mēs, kas esam nonākuši «Mācītspēkā» pēc sava aicināju­ma, idejas vārdā, esam gatavi pa­līdzēt cits citam visos iespējamos variantos, arī ar mācību materiā­liem, stratēģiskos jautājumos. Šis projekts noteikti ir turpināms un atbalstāms, jo palīdz ienākt darba tirgū pedagoģijā cilvēkiem, kuri to sajūt kā aicinājumu, kuri tajā arī saņem ikdienas atbalstu. Mēs jau apzinām nākotnes plānus jauna­jam mācību gadam, notiek apmai­ņa ar pieredzi, idejām, stratēģiskos jautājumos mācību procesā, kas var iegūt jau plašāku mērogu, ne tikai novadā.

Diskusijas dalībnieki atkār­toti uzsvēra, ka valsts līmenī ir risināma problēma par jauno speciālistu trūkumu skolā. Ineses Didžes rosinājums: - Varbūt valstī ir jāuzsāk misija – sociālā atbildība par izglītību Latvijā, kur uzņēmēji dotu iespēju saviem speciālistiem – profesionāļiem, nepārtraucot darbu uzņēmumā, dažas stundas strādāt pedagoga darbu kādā da­baszinātņu jomā, piemēram, mācīt inženierzinātnes vai ķīmiju.

Ilze Lesiņa bilda: skolās jau tagad misijas ietvaros strādā lie­liski kolēģi, pat ar starptautisku pieredzi. – Viņiem ir šis te peda­goga «gēns», bet viņiem pēc viena mācību gada skola jāatstāj, jo bez pedagoga formālās izglītības viņi nedrīkst darbu turpināt. Vai nav iespējams valstī arī labu darba pieredzi pielīdzināt formālajai iz­glītībai? Tas ir stāsts par aicinā­jumu un to, ko pedagogs dara. Ir jādod iespēja šiem cilvēkiem gan pamēģināt, gan arī pēc tam at­balstīt iniciatīvas viņiem turpināt strādāt.

Lasīt vairāk

Amatierteātri izspēlē dzīvi

15.06.2022 Anita Banziņa Publicitātes foto
   Latvietis bez teātra spēlēšanas, kā zināms, nekādi nevar. Nākot vasarai, arī amatierteātru aktieri kāpj uz skatuves, rādot saviem skatītājiem, ko tad ziemā darījuši.

«Smaids» kļuvis nopietns

Pārsteigumu šopavasar sagādāja Dobeles kultūras nama amatierteātris «Smaids». Daudzus gadu desmitus, skatītājus smīdinājis ar komēdijām, uz ko norāda arī tā jautrais nosaukums, tas pavasarī aicināja uz visnotaļ nopietnu, pat grūtsirdīgu izrādi.

Amatierteātra «Smaids» reži­sors AIVARS MEŠĶIS:
– Patiešām, kopš darbojos kolektīvā (un tie jau ir 44 gadi), tā repertuārā ir bijušas tikai komē­dijas. Bet dzīvē notiek pārmaiņas, un šoreiz tās radīja pandēmija. Mums jau bija ieplānota kārtējā komēdija, taču, kad drīkstējām sākt darboties, lielākā daļa no maniem aktieriem paziņoja, ka nevakcinēsies. Bet jāstrādā ir! Sākām lūkoties pēc jauniem ak­tieriem, un tiešām atsaucās vai­rāki cilvēki, kuri labprāt spēlētu teātri un kuri bija arī vakcinēju­šies. Tad meita, kura arī darbojas kolektīvā, ierosināja iestudēt arī ko nopietnu. Nu, tad iesaki lugu! Viņas ieteikums bija - «Cīrulīši»! Izlasīju lugu, un man tā ļoti iepa­tikās. Harija Gulbja luga «Cīrulī­ši» ir viņa slavenākais darbs. Tā ir luga - veltījums visām latviešu viensētām. Luga - veltījums vi­sām mammām.
Jā, tas bija ļoti drosmīgs so­lis – to iestudēt, zinot, ka tā sa­vulaik ir daudz spēlēta Nacionā­lajā, Dailes un Valmieras teātrī, ka ir uzņemta filma ar lielisko Veltu Līni galvenajā lomā. Dau­dzi cilvēki to ir redzējuši un tāpēc gribēs salīdzināt. Bet gluži tāpat bija, kad uzvedām «Skroderdie­nas Silmačos». Arī tad daudzi skeptiski teica - nu, ko tad jūs!
Atzīšos - bija ļoti grūti, bet mēs izdarījām. Bija pierasts pie komēdijām, tāpēc vispirms man pašam nācās pārkārtot domāša­nu, mainīt skatījumu, jo vairs ne­varēju darīt tā kā līdz šim. Pieci aktieri bija jaunpienācēji. Piere­dzējušiem aktieriem nav daudz jāmāca, ko un kā darīt, jaunam aktierim viss jāsāk no paša sā­kuma. Taču, kad sākām lēnām mēģināt, sapratu, ka «aizies», jo izrādījās, ka aktieri bija īsti pie­mēroti šīm lomām.
Mūsu jaunā aktrise Evita Zol-tnere labi spēlē ģitāru. Kad to dzirdēju, iedomājos, ka lugu va­rētu iesākt nevis ar fonogrammu, bet tieši ar viņas spēlējumu. Sā­kumā Evita teica stingru nē, bet tad pārdomāja, ka nav tik sarež­ģīti un ka viņa varētu to lirisko dziesmu, kur «māte no akas ūde­ni nes», nospēlēt un nodziedāt. Sapratu, ka sākums izrādei nu ir. Nācās lugu arī īsināt, lai cilvēki izrādes laikā nesāk žāvāties, jo tas nozīmētu, ka teātris nav iz­devies.
Protams, amatieri paliek amatieri, bet pirmizrādi viņi no­spēlēja brīnišķīgi. Mums izdevās. Skatītāji pēc izrādes arī teica - ir labi! Lai arī esmu apmierināts ar to, kā mēs to izdarījām, tomēr paš-apmierinātībai nav vietas - var vēl labāk.
Rīt «Cīrulīšus» izrādīsim Liel-auces tautas namā. Tā mums ir tāda laba tradīcija - katru gadu tur nospēlēt jaunāko izrādi. Mūs aicina arī uz citām vietām, taču «Cīrulīšus» es atsaku. Tā nav komēdija, kas domāta spēlēša­nai brīvā dabā. «Cīrulīši» ar savu skaudro stāstu par māti, kura to­mēr paliek viena pussabrukušajā mājā, izrādīti brīvā dabā, savu mērķi nesasniegs. Nevajag nekad sabojāt to, kas ir labs.
Toties esmu ļoti apmierināts, ka 4. augustā lugu varēsim izrā­dīt Kārļa Ulmaņa dzimtajās mā­jās «Pikšas». Vecā lauku māja un pagalms rada vajadzīgo atmosfē­ru, kas ļaus skatītājiem iejusties tā laika notikumos. Un man jau ir radies jauns, pavisam cits re­dzējums šai izrādei. Ļoti gaidu šo notikumu.

Izrāde kā sveiciens vecākajai paaudzei
«Pirmā grēka līcis». Kāzās kā jau kāzās - tiek dziedāts un dancots.

Krimūnu amatierteātris «Skats» savu 20. sezonu uzsāka ar Ērika Hānberga stāstu dramatizējuma «Pirmā grēka līcis» iestudēšanu. Gandrīz kāzu reportāža ar dziedāšanu - arī tā tiek dēvēta izrāde.

Amatierteātra režisore ANI­TA RIEKSTIŅA:
– Pirmoreiz dramatizējumu izrādījām Krimūnu estrādē 21. maijā. Lai arī tovakar stipri lija, skatītājus tas nenobiedēja. Sa­nāca krietni vairāk nekā simts cilvēku, kuri atsaucīgi sekoja uz skatuves notiekošajam un aiz­rautīgi dziedāja līdzi, jo to laiku dziesmas bija labi zināmas. Likās, ka tā gaišā atmosfēra, kas nāca no skatītājiem, sildīja mūsu ak­tierus.
Mūs ļoti uzrunā Ērika Hān­berga sirsnīgie lauku stāsti - gan poētiski, gan traģiski, gan jautri. Tie ir izstāstīti tik patiesi, ka ta­jos daudz saskatām arī no savas dzīves, - līdzīgi izdzīvotu, pār­dzīvotu, neizstāstītu, dziļi sevī paturētu. Tie ir stāsti par pagā­jušā gadsimta 70. gadiem, kad Ēriks Hānbergs bieži brauca uz laukiem, iepazina tur cilvēkus un viņu dzīvi, daudz rakstīja par viņiem un lauku problēmām. Tāpēc šie stāsti ir tik sirsnīgi un patiesi, cilvēkiem tuvi un sapro­tami. Šajā izrādē lugas darbības laiks atvirzās otrajā plānā, cen­trā paliek cilvēks ar savu dzīves stāstu.
Ar šo izrādi gribam nodot sveicienu mūsu vecākajai paau­dzei, kurai šie gadi bija arī skais­tais jaunības laiks. Mūsu aktieri to ir izdzīvojuši caur savu vecāku un vecvecāku stāstiem un atmi­ņām. Citiem tā bija bērnība, tā kā tie laiki nav tik sveši.
Izrāde ir stāsts par to, kā at­tālākā lauku nostūrī gados vecāks pāris svin kāzas. Tiek saaicināti lauku viensētās vēl palikušie kai­miņi un svinēta dzīve - tiek dzie­dāts, dejots, smiets no visas sirds. Tiek izstāstīts pa kādam dziļi gla­bātam noslēpumam. Izrādi ska­nīgāku ar savu akordeonu padara muzikants Dainis Dišteins, kurš ar prieku atsaucās aicinājumam pie­dalīties izrādē. Pirms desmit ga­diem Dailes teātrī Ērika Hānberga stāstus bija dramatizējis un iestu­dējis režisors Kārlis Auškāps, un, uz šo dramatizējumu balstoties, mēs arī iestudējām izrādi. Pro­tams, klāt nāca mans skatījums.
Uzaicinājumu izrādīt jauno iestudējumu pašlaik ir daudz, taču nevaram visur paspēt. Esam lauku ļaudis, un, tiklīdz sākas lauku darbu sezona, nākas ik pa brīdim ņemt pauzīti. Ražas vāk­šana ir vispirms. Taču ceram, ka rudenī varēsim doties pie skatī­tājiem visā Latvijā.
Pirms nedēļas nospēlējām jauno izrādi Bukaišos. 23. jūnijā, Jāņu vakarā, rādīsim to Akāci­ju ciemā. 15. jūlijā piedalīsimies Latvijas amatierteātru iestudēju­mu skatē «Gada izrāde 2021», kas notiks Penkules kultūras namā. Pēc pārtraukuma atkal rīkosim amatierteātru salidojumu Krimū­nās, un esam ieplānojuši, ka uz skatuves būs arī «Pirmā grēka lī­cis».
Joprojām repertuārā ir arī pirms diviem gadiem iestudētā Paula Putniņa populārā luga «Ar būdu uz baznīcu», kas aizved atpakaļ uz pagājušā gadsimta 80. gadiem. Tai pirms pandēmijas sākšanās bija 14 izrādes daudzviet Latvijā un būtu bijis vēl, bet diemžēl nācās atlikt.

Publicēts 2022. gada 16. jūnijā 3. lappuse

Lasīt vairāk