Pirmdiena, 2022. gada 3. oktobris
Vārda diena : Elza, Ilizana

Nekur jau nepazūd, bet visu laiku elpo pakausī

24.08.2022 Indra Cehanoviča Autores foto

   Latvijā Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pirmo reizi tika reģistrēts tālajā 2014. gada jūnijā trim beigtām mežacūkām, ko uzgāja netālu no robežas ar Baltkrieviju. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kur slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Kopš tā laika šī sērga no mūsu valsts nekur nav pazudusi un regulāri tajā vai citā Latvijas vietā tiek atklāta mežacūkām, kā arī, neraugoties uz visiem ieteiktajiem biodrošības pasākumiem, ik pa laikam diemžēl mēdz piemeklēt arī mājas cūku novietnes. Arī šovasar Latvijā reģistrēti vairāki šādi gadījumi.

Jau pabijis gan Kurzemē, gan Latgalē

   Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apkopoto informāciju šogad Latvijā pirmais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām tika konstatēts jūlija sākumā. Novietnē Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā bija vairāk nekā 1500 dzīvnieku. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, vienīgā iespēja bija rukšus likvidēt.
   Vēl pēc dažām dienām PVD paziņoja, ka ĀCM mājas cūkām konstatēts vēl vienā novietnē Rudbāržu pagastā. Tā atradās tuvu pirmajai saimniecībai, kurā konstatēja ĀCM. Šajā novietnē atradās 29 cūkas.
   Slimība turpināja izplatīties, un 13. jūlijā PVD informēja, ka apstiprinājušās aizdomas par ĀCM uzliesmojumu divām mājas cūkām kādā saimniecībā Ventspils novada Zlēku pagastā. Līdz ar to tas bija jau trešais ĀCM uzliesmojums vienas nedēļas laikā divos Kurzemes novados.
   Gandrīz mēnesi jauni paziņojumi par slimības konstatēšanu kādā no saimniecībām nesekoja, un jau šķita, ka cūkkopji varēs uzelpot. Diemžēl izrādījās, ka optimismam nav pamata, un 11. augustā sekoja jauns paziņojums par ĀCM konstatēšanu. Šoreiz slimība uzliesmoja otrā Latvijas pusē – Latgalē. Balvu novada Kubulu pagastā aizdomas par ĀCM apstiprinājās nelielā piemājas saimniecībā, kurā bija deviņas rukšķētājas.

   Savukārt vēl pēc dienas tika paziņots, ka ĀCM atklāts arī piemājas saimniecībā Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Tur likvidēja desmit novietnē mītošo cūku.
   Visos minētajos gadījumos PVD veica slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu, lai konstatētu, kā infekcija nokļuva saimniecībās. Vai to izdosies atklāt, jautājums paliek atklāts.
   Vai biodrošības pasākumi pasargās?
   Lai cīnītos ar bīstamās kaites izplatību, tiek veikti biodrošības pasākumi. Piemēram, ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona - trīs kilometru rādiusā ir aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā uzraudzības zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbauda cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest dzīvniekus un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonām.

PVD atgādina – lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar ĀCM, jāievēro:
* jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
* nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
* cūkām nedrīkst izbarot virtuves atkritumus, zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus un tamlīdzīgi;
* ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai nedrīkst ņemt no atklātām ūdenstilpnēm;
* kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;
* pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;
* rūpīgi jādezinficē novietnes teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi;
* ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
   Cilvēcisko faktoru neviens nevar izslēgt
   Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra datiem uz 1. jūliju Dobeles novadā bija reģistrētas 59465 mājas cūkas: Annenieku pagastā - 12, Aucē – 10795, Augstkalnes pagastā – četras, Auros – 9885, Bēnes – 0, Bikstu – 263, Bērzes – viena, Bukaišu – 38, Dobelē – 0, Dobeles pagastā – 20, Īles – 12247, Jaunbērzes – 25845, Krimūnu – 0, Lielauces – 18, Naudītes – 246, Penkules – 20, Tērvetes – 14, Ukru – četras, Vecauces – divas, Vītiņu – 37, Zebrenes – 14.
   «Zemgale» uzrunāja vairākus mūspuses cūku audzētājus, vaicājot, vai viņus satrauc atkal konstatētie ĀCM gadījumi Latvijā un vai saimniecībā ievēro PVD ieteiktos biodrošības pasākumus. Visi uzrunātie apgalvoja, ka biodrošības pasākumu ievērošana pa šiem gadiem, kopš Latvijā sākās ĀCM izplatība, jau kļuvusi par pašsaprotamu. Diemžēl tos nekādā gadījumā nevar uzskatīt par panaceju.
   - Tiklīdz Latvijā 2014. gadā pirmo reizi konstatēja ĀCM mežacūkām, sākās visu preventīvo biodrošības pasākumu ieviešana novietnēs, - «Zemgalei» sacīja SIA «Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca», kuras cūku novietnē Kroņaucē ir ap 8,5 tūkstošiem rukšu, cūku kompleksu ražošanas direktore ANNA GARKĀJA. - Šim nolūkam bija pieejams arī ES finansējums. Ir nodrošināta transportlīdzekļu dezinfekcija, dažādi dezinfekcijas paklāji un materiāli, augstspiediena iekārtas, ar kurām mazgā kūtis, nožogota teritorija un tā tālāk. Strādājošajiem papildus tika piešķirts darba apģērbs, lai izslēgtu iespēju, ka slimības ierosinātājs novietnē tiek ienests ar drēbēm vai apaviem. Kā visu šo ieviesām, tā arī pie tā visus šos gadus esam pieturējušies. Protams, ir aizliegta nepiederoša transporta vai personu atrašanās teritorijā un tā tālāk.
   Bet neviens jau nevar izslēgt cilvēcisko faktoru. Jā, vismaz reizi gadā notiek darbinieku instruēšana par biodrošības noteikumiem, kas jāievēro, ko drīkst darīt un ko nē. Pēc būtības novietnē ir aizliegts «ienest» iekšā jebko, izņemot pašiem sevi, pat mobilos tālruņus vai košļājamo gumiju. Bet cilvēki jau ir tikai un vienīgi cilvēki, viņi nav roboti. Tāpat viņi pēc darba dodas mājās, strādā mazdārziņos, dodas uz mežu sēņot vai ogot. Un kurš var garantēt, ka no turienes netiek nejauši mājās pārnests kāds spalvu kamoliņš, pie kura pieķēries slimības ierosinātājs? Neviens. Kā zināms, mēris šajos gados ir skāris arī ļoti lielas saimniecības, kurās tika īstenoti ļoti strikti biodrošības pasākumi, bet tik un tā nelaime tās piemeklēja. Un neviens nezina, kā tā tur īsti iekļuva, kur pieļauta kļūda. Tāpēc ar darbiniekiem ir nemitīgi jārunā.
Strādājošo periodiskas instruktāžas nozīmei piekrīt arī SIA «Latvi Dan Agro» valdes priekšsēdētājs ILVARS STRAZDIŅŠ.       Šim uzņēmumam Jaunbērzē ir ap trijiem tūkstošiem sivēnmāšu.
   - Neko jaunu nepateikšu – biodrošības pasākumi ir kļuvuši par normu. Uzskatu, ka mūsu uzņēmumā biodrošības pasākumi ir augstākajā iespējamajā līmenī. Regulāri sasaucam darbiniekus, lai atkārtoti atgādinātu par to, kas un kā jādara, lai nokļūtu darbavietā. Vai jūtamies pasargāti? Nevar viennozīmīgi atbildēt, bet no otras puses apzināmies, ka no savas puses esam izdarījuši visu iespējamo, lai nepieļautu slimības iekļūšanu novietnē.

Meža cūkas – lielākais drauds

   PVD atkārtoti aicina cūku turētājus būt atbildīgiem un atgādina – vasara ir bīstamākais periods, kad ir vislielākā iespējamība ĀCM vīrusam iekļūt mājas cūku novietnēs.
   Lielākais drauds mājas cūku novietnēm joprojām ir un paliek meža cūkas. Tām raksturīgā straujā populācijas atjaunošanās un ĀCM vīrusa izturība dabā veicina infekcijas izplatību jaunos meža cūku baros, kas kļūst par vīrusa rezervuāru dabā. Tas savukārt rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem.
   Šogad vien ĀCM konstatēts jau 685 meža cūkām 26 Latvijas novados (PVD dati uz 11. augustu – I.C.)
   Ja inficētas meža cūkas ir paviesojušās pļavā vai kartupeļu laukā, no kura iegūta barība cūkām, slimība neizbēgami tiks ievazāta saimniecībā.

Ieteikums medniekiem

   Valsts mežu dienests (VMD) norāda, ka medības, tostarp dzinējmedības, samazina mežacūku skaitu, tādēļ ievērojami palīdz vājināt ĀCM izplatību. Ir atzīts, ka vietās, kurām tuvojas ĀCM vilnis, mežacūkas ir nepieciešams medīt intensīvāk – pēc analoģijas ar degošā materiāla aizvākšanu no ugunsgrēka ceļa. Savukārt vietās, kur ĀCM parādījies nesen, ieteicams rīkoties gluži otrādi – nedarīt neko tādu, kas mežacūkas traucē, liek tām vairāk pārvietoties un pulcēties vienkopus. Kad slimības izplatība mazinājusies, mežacūkas var atsākt medīt intensīvāk.
   Kaut arī mežacūkas kļuvušas par nelimitētajiem medījamiem dzīvniekiem, 2022./2023. gada medību sezonā tās faktiski jāturpina medīt tāpat kā līdz šim. Nomedītās mežacūkas joprojām jāmarķē ar VMD izsniegtajiem marķieriem, par kuriem nav jāmaksā valsts nodeva. Informācija par tām mēneša laikā pēc medībām jāiesniedz VMD. Tas nepieciešams, lai varētu precīzi identificēt un izsekot mežacūku liemeņus, kā arī sekot līdzi izmaiņām šo dzīvnieku populācijā. Nomedītās mežacūkas asins paraugs jāiesniedz izmeklēšanai PVD. Kamēr no PVD nav saņemti analīžu rezultāti, marķieri noņemt un liemeni sadalīt nedrīkst.

Lasīt vairāk

No jaunā mācību gada – jauns pedagogu mērķdotāciju aprēķina modelis

27.07.2022 Sarmīte Rone Autores foto

   Jūlija sākumā plašsaziņas līdzekļos bija lasāma informācija, ka no jaunā mācību gada sākuma pedagoga zemākā mēneša darba algas likme palielināsies par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro. To paredz 5. jūlijā valdībā atbalstītie grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos.
   Līdz ar to tiek palielinātas arī zemākās mēnešalgas likmes profesionālās vidējās izglītības iestāžu direktoriem, koledžu direktoriem un vietniekiem, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē, kā arī izglītības metodiķiem.
   Tāpat atbalstīts, ka no 1. septembra pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā – no 872 eiro līdz 970 eiro.
   Vienlaikus noteikts, ka mērķdotācijas apmērs vienam bērnam pirmsskolas izglītības programmās būs 82 eiro, kas aprēķināts, balstoties uz iepriekš pieņemto pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi – 970 eiro, un mērķdotācijas aprēķina modeli «Skolēns pašvaldībā».
   Lai nodrošinātu pirmsskolas skolotāju zemākās algas likmes pieaugumu no 1. septembra četriem mēnešiem 2022. gadā, papildus nepieciešami 1,6 miljoni eiro, bet 2023. gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami vairāk nekā 5 miljoni eiro.
   Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi, raksta portāls LSM.lv.
   Lai panāktu būtisku pedagogu darba samaksas pieaugumu, ir jānodrošina priekšnosacījumu kopums skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu izglītojamo/pedagogu skaita attiecību. Tā, piemēram, ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet abu skolu skolēni turpina mācīties iepriekšējās adresēs un skolotāju skaits nemainās, tad nemainās arī skolotāju darba samaksa.
   Analizējot skolotāju darba samaksu un noslodzi 2021./2022. mācību gadā, secināts, ka ap 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme «apsteidz» indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme jau šobrīd ir lielāka par 900 eiro, atzīmējusi IZM. 47% skolotāju, kuru darba slodze ir no 30 līdz 40 darba stundām nedēļā, saņem darba samaksu 1000 eiro un vairāk.

 «Skolēns pašvaldībā»

   Mērķdotācijas finansējuma aprēķina jauno modeli «Zemgalei» skaidroja Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītāja AIJA DIDRIHSONE.
   – Līdz šim finansējums tika piešķirts pēc principa «Nauda seko skolēnam». Jaunais finansēšanas modelis ir «Skolēns pašvaldībā». Tas paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu. Būtiskākais tajā ir, ka mērķdotācijas aprēķinu veic pašvaldība, nevis vairs katra izglītības iestāde. Bet, protams, tiek ņemti vērā           Ministru kabineta noteikumi, kuri nedaudz regulē, kāda varētu būt mērķdotācijas sadales kārtība. Pašvaldībām šajā sakarā ir izvirzītas trīs galvenās prasības. Pirmkārt, tas ir pienākums un atbildība, veicot mērķdotācijas sadali izglītības iestādēm, rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē. Otrkārt, pedagoga atlīdzības noteikšanā jānodrošina noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošana. Treškārt, ne mazāk kā 7% no pašvaldības aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto atbalsta personālam (bibliotekāra, logopēda, psihologa, sociālā pedagoga darba apmaksai) un ne vairāk kā 15% - iestādes administrācijas darba samaksai. Ir arī ministrijas izstrādātas un pašvaldībām ieteiktas vadlīnijas, kam pievēršama uzmanība šajā procesā. Tiek vairākkārt uzsvērts, ka administrācijai atvēlami LĪDZ 15%, nevis visi 15, savukārt atbalsta personālam var izlietot arī vairāk par 7%. Ministrija arī uzsver, ka, dalot naudu atbalsta personālam, īpaša uzmanība jāpievērš tām izglītības iestādēm, kuras īsteno speciālās programmas, kurām ir iekļaujošā izglītība, kas veiksmīgi tiek realizēta. Mums no ministrijas puses ir uzdots līdz 22. augustam iesniegt par katru izglītības iestādi informāciju, kāds būs pamatlikmju sadalījums. Esam vienojušies ar mūsu novada domes priekšsēdētāju, ka tiks izveidota darba grupa, kurai Izglītības pārvalde iesniegs arī savus priekšlikumus. Kopīgi domāsim, kā iespējami optimālāk un, domājot galvenokārt par izglītības kvalitāti, šo finansējumu dalīt. Pirmām kārtām darba grupas pamatuzdevums būs izstrādāt finansējuma sadales kritērijus.
   Mans viens no priekšlikumiem ir, dalot mērķdotācijas naudu, ļoti rūpīgi izvērtēt un novērtēt iekļaujošo izglītību mūsu iestādēs, kas nebūt nav vienkāršs pedagogu darbs. Un otrs kritērijs ir izglītības kvalitāte: skolēnu sasniegumi, pārbaudījumu, centralizēto eksāmenu rezultāti un tamlīdzīgi.
   Protams, naudas «lietu» pārskatīšana vienmēr ir gana sarežģīts, atbildīgs un ļoti nopietns jautājums. Neesmu tik liela optimiste, lai būtu pārliecināta, ka par pieņemtajiem lēmumiem visi būs ļoti, ļoti laimīgi. Es tikai ceru, ka visi būs apmierināti.
   
Galvenais kritērijs – kvalitatīvs izglītības pakalpojums

Komentēt pedagogu darba samaksas jauno modeli «Zemgale» lūdza profesionāliem pedagogiem, Dobeles novada domes deputātiem (atbildes sniegtas līdz 21.07. – S.R.)
INDRA ŠPELA, Auces vidusskolas direktore, strādā domes izglītības, kultūras un sporta komitejā:
   – Valdība apstiprinājusi jaunu mērķdotācijas sadales un pedagogu darba samaksas modeli. Ir vasaras vidus – izglītības jomā strādājošo atvaļinājumu laiks, tāpēc vēl grūti objektīvi spriest par jaunā atalgojuma veida efektivitāti.
Pēc skaitļiem redzam, ka kopā ir finansējuma pieaugums, bet kāds būs reālais ieguvums (vai varbūt zaudējums) katrā izglītības iestādē, to redzēsim tikai septembrī. Viens nu ir skaidrs: arī jaunā mācību gada pirmo mēnesi pedagogi atkal strādās, nezinot atalgojumu par savu slodzi.
   Pagaidām gribas uzticēties Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei un cerēt, ka visiem dažādās skolās strādājošiem pedagogiem algas pieaugums būs, jo pretējā gadījumā jaunu pedagogu piesaiste skolām ir stipri apgrūtināta.
   Skaitļi rāda, ka atalgojums objektīvi pieaugs arī pirmsskolas izglītībā strādājošiem pedagogiem. Līdz šim obligātā pirmsskolas posma pedagogiem ar valsts mērķdotāciju vien pedagogu samaksai līdzekļu nepietika. Kā būs turpmāk – redzēsim pēc 1. septembra.
Domāju, ka arī pašvaldībā vēl tiks organizētas darba grupas, tiks spriests un lemts par optimālu mērķdotācijas sadali katrai izglītības iestādei, lai nevienas izglītības iestādes pedagogiem nenāktos ciest.
DACE REINIKA, bijusī ilggadēja Tērvetes pamatskolas direktore, Tērvetes novada domes priekšsēdētāja, darbojas domes izglītības, kultūras un sporta komitejā:
   – Jebkura reforma rada lielas diskusijas sabiedrībā, konkrētajā nozarē. Runājot par jauno pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību, Dobeles novada pašvaldībā diskusijas domes izglītības, kultūras un sporta komitejā vēl nav sākušās.
   Bijušajā Tērvetes novadā skolu tīkls bija optimāli sakārtots, valsts finansējumu novirzījām uz katru skolu atbilstoši skolēnu skaitam (nauda seko skolēnam), attiecīgi skola saskaņā ar normatīvajiem aktiem tālāk dalīja šo naudu. Pašvaldība ar savu papildu finansējumu nodrošināja, piemēram, pagarināto grupu apmaksu sākumskolai.
   Tagad jau aprēķina modelis ir līdzīgs, tikai sadale ir nodota pašvaldībai rūpīgākai izvērtēšanai: kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Protams, pats galvenais ir nodrošināt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
   Tas tad arī būs mūsu uzdevums sadarbībā ar Izglītības pārvaldi, novada skolām: izvērtēt, kā attīstām savu skolu tīklu, vai spējam, piemēram, nodrošināt minimālo samaksas grozu mūsu mazo skolu pedagogiem tā finansējuma ietvaros, ko piešķir valsts atbilstoši skolēnu skaitam. Es domāju, ka visai drīz par to jau varēsim runāt.
GUNTIS SAFRANOVIČS, domes priekšsēdētāja vietnieks, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs:
   – Lai nodrošinātu vienlīdzīgu, atklātu un taisnīgu mērķdotācijas sadali pedagogu darba samaksai Dobeles novada pašvaldības izglītības iestādēs, ar domes priekšsēdētāja 20. jūlija rīkojumu ir izveidota darba grupa iekšējo noteikumu par mērķdotācijas sadales kārtību sagatavošanai. Darba grupā ir iekļauti domes deputāti, kas cieši saistīti ar izglītības jomu, Izglītības pārvaldes, iestāžu pārstāvji, kā arī novada LIZDA padomes priekšsēdētāja. Darba grupa, kuras vadība man uzticēta, jau šonedēļ (ceturtdien) tiksies, lai pārrunātu, kādi būtu galvenie principi un kritēriji, kas iekļaujami noteikumos.
   Ministru kabineta noteikumi jau paredz noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm, taču tie dod tiesības izstrādāt savus papildus kritērijus atbilstoši novadā esošajam skolu tīklam, īstenotajām izglītības programmām un izglītības kvalitātei.
   Esmu pārliecināts, ka, intensīvi strādājot, sadarbībā ar Izglītības pārvaldi, darba grupai izdosies sagatavot noteikumus apstiprināšanai augusta domes sēdē. 
Lasīt vairāk

Prognozēt šobrīd neuzdrošinās neviens, viss Dabas mātes rokās

04.07.2022 Indra Cehanoviča Autores foto

Pašlaik aktuāli 2022. gada 5. jūlijā 5. lappuse

   Jūlijs tradicionāli ir laiks, kad visā Latvijā sākas pakāpeniska sējumu novākšana no laukiem. Tomēr, ņemot vērā šī gada vēso pavasari, mainīgo vasaru ar tās brīžiem valdošo karstumu atsevišķos valsts reģionos un spēcīgās lietavas citos, speciālisti ir itin piesardzīgi šī gada ražas prognozēs. Visi kā viens «Zemgales» uzrunātie speciālisti apgalvoja situācija var mainīties jebkurā brīdī, līdz ar to šobrīd apsekotie «viscerīgākie» sējumi galu galā saviem saimniekiem var nest vien sāpīgu zaudējumu izjūtu.

Katrā reģionā citāda situācija

   Piemēram, vēl pirms Jāņu karstuma
apsekojot vasarāju laukus visā valstī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti atzina pat, neraugoties uz iespaidīgajām lietavām, vasarāju raža solās būt laba, tajā pašā laikā atzīstot, ka situācija var mainīties jebkurā brīdī.
   Piemēram, kā pirms svētkiem atzina Latgales reģiona LLKC speciālisti, šaipusē vasarājiem pagaidām pietiek mitruma, aizvien pat ir reģioni, kuros zeme vēl pārmitra.
   - Par vasaras kviešiem un miežiem ir zināmas bažas, jo pēc ilgajām lietavām, kad virkne sējumu izslīka, lielākā daļa saimnieku tīrumiem neiedeva slāpekļa mēslojumu, un tādēļ tie neizskatās pārāk labi. Tur, kur mēslojumu iedeva, lauki ir labi, - norāda LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste INESE MAGDALENOKA.

Atšķirīga ir situācija Kurzemē
un Vidzemē
   Līdz Jāņiem Kurzemē kopumā, izņemot Talsu un Dundagas pusi, mitruma pietika, un augi izskatījās labi. Tomēr pašlaik jau manāms, ka vasarājiem lielā karstuma dēļ drīz sāks trūkt mitruma, secina LLKC Augkopības nodaļas speciāliste ILZE SKUDRA. Tikmēr Vidzemē, Madonas un Gulbenes pusē, kur vietām nolija pat 98 mm nokrišņu, vasarāju saknēm trūkst skābeklis, un tie sākuši dzeltēt.
   LLKC Augkopības nodaļas vadītājs OSKARS BALODIS, mēģinot rezumēt iegūto informāciju, apgalvo:
Pagaidām mitruma vasarājiem pietiek, karstuma ietekmi vēl nevaram novērtēt, bet ja nebūs ekstrēmu laika apstākļu, vasarāju ražas prognozes ir labas. Pateicoties vēsajam pavasarim, augi spējuši labi attīstīties. Lai gan dažādi kaitēkļi uz laukiem ir vērojami, pagaidām vasarājos novērots salīdzinoši maz slimību.
   LLKC veiktās ražas prognozes liecina, ka nedaudz vairāk nekā pērn varētu būt vasaras kviešu Zemgalē tos prognozē 4,8 t/ha (pērn – 4,6 t/ha), Latgalē 4,3 t/ha (pērn 4 t/ha). Arī vasaras rapša solās būt vairāk: Kurzemē 2 t/ha (pērn 1,5 t/ha), Zemgalē – 1,8 t/ha (pērn 1,3 t/ha). Griķu, kas iesēti salīdzinoši nesen, ražība tiek prognozēta ap vienu t/ha, savukārt kartupeļiem – nedaudz vairāk nekā 24 t/ha.

Vasarāji Zemgalē ietekmi uz kopražu neatstās
   Tieši nestabilo un mainīgo laikapstākļu dēļ citi «Zemgales» uzrunātie augkopības speciālisti šobrīd ražas prognozēšanu savā ziņā pielīdzina «zīlēšanai kafijas biezumos» un šādu sarunu pat uzskata par pāragru. Tomēr izvērtēt sējumu kvalitāti piekrīt.
   Lauksaimnieku kooperatīvās pakalpojumu sabiedrības «LATRAPS», kas pašlaik apvieno vairāk nekā 1,1 tūkstoti zemnieku visā Latvijā, no kuriem lielākoties ir Zemgales reģiona lauksaimnieki, Lauksaimniecības daļas vadītāja LĪGA RUŽA, vaicāta par situāciju vasarāju sējumos mūspusē, sacīja:
   Sāksim ar to, ka Zemgales reģionā vasarāju sējumu īpatsvars ir ļoti mazs. Minot ļoti aptuvenos skaitļos, tie veido līdz 20% no kopējā citu kultūru īpatsvara. Protams, šis skaitlis var katrā saimniecībā būt ļoti atšķirīgs. Līdz ar to vasarāju sējumu pie mums ir daudz mazāk nekā, teiksim, Latgalē vai Vidzemē un tādēļ arī šo kultūru ražība atstās ne pārāk jūtamu ietekmi uz kopējiem labības ražības rādītājiem Zemgalē. Vēl šogad esmu novērojusi kādu īpatnību: vasaras kviešu, pupu, kas pavasarī tika iesēti ļoti agri, jau martā, sējumi pašlaik izskatās ļoti labi, sausais un aukstais pavasaris uz tiem nav atstājis nekādu ietekmi. Toties, ja šo kultūru sēja ir veikta vēlāk aprīļa vidū vai pat vēl vēlāk, var redzēt nevienmērīgi sadīgušus sējumus un tie arī lēnāk un sliktāk attīstījās. Bet tas nav nekas ārkārtējs, jo sausos pavasaros vasarāji jau  likums slikti attīstās. Laikapstākļi rada problēmas arī lauka pupu
sējumos.
 Ja to ziedēšanas laikā gaisa temperatūra|svārstās ap +30oC, ļoti bieži šai kultūrai neaizmetas pākstis. Jāpaļaujas uz meteorologu solīto ārgaisa temperatūras kritumu, jo tad ražas kritums nebūs tik dramatisks.
   Latgales pusē šogad novērotā sējumu izslīkšana mūsu reģionā gan nav līdz šim bijusi aktuāla, jo nokrišņu bijis salīdzinoši maz. Mitruma trūkums? Laikam jāatbild tā: ja sējumā kultūraugi ir vārgi, tie vairāk cietīs no jebkādiem stresiem no malas. Stiprāki sējumi tos pārdzīvos ar minimāliem zaudējumiem.
   Gadījumā, ja pēkšņi sāksies ilgstošas un spēcīgas lietavas, visvairāk cietīs vasaras mieži, arī zirņiem nepatīk lieks mitrums. Bet, kā jau minēju, situācija tīrumos var atšķirties ne vien pa pagastiem, bet pat divos laukos, kas atrodas pavisam netālu viens no otra. Vasaras rapsis? Zemgalē tāda faktiski nav, ja nu vien dažās saimniecībās un ļoti nelielās platībās, tāpēc par to nekādus secinājumus izdarīt diemžēl nevaru.

Raža
 būs labāka nekā pērn. Tikai tā nav pozitīvā ziņa
   Arī biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece MAIRA DZELZKALĒJA – BURMISTRE sarunā ar «Zemgali» atzina  sējumi šogad ir ļoti atšķirīgi katrā reģionā.
   Piemēram, runājot ar saimniekiem no Dundagas puses, dzirdēju sakām, ka tad, kad pārējā Latvijā bija nolijis vairāk vai mazāk lietus, viņiem viss pavasaris tika pavadīts «sausuma zīmē». Tikai ap Jāņiem dundadznieki beidzot sagaidīja ilgi gaidītos nokrišņus. Līdz ar to vasarāju tīrumi tur neizskatās tik labi, kā varbūt būtu gribējies.
   Savukārt Latvijas Ziemeļaustrumos – Alūksnes, Gulbenes apkaimē – situācija diametrāli pretēja. Jau pērnais rudens tajā apkaimē bija ļoti mitrs, kas apgrūtināja ziemāju sēju. Lietus šī reģiona zemniekus nelutināja arī šajā pavasarī. Ziemāji, arī vasarāji daudzviet ir pamatīgi izslīkuši.
   Arī ap Rīgu, Mālpili, Ogri, Siguldu daudz ziemāju izslīkuši, ziemas rapsis daudzviet izskatījās pavisam «bēdīgs». Tajā pusē rapsis vispār diezgan cietis arī pārziemojot. Zemgale uz kopējā fona kopumā izskatās labi. Jā, kur sējumi ir izslīkuši, tur tie tādi arī paliks, neko nepadarīsi, bet tādu vietu nav daudz. Lielākoties šāda situācija ir
tīrumos,
 kurus rudenī vēlāk apsēja, jo laikapstākļi to vienkārši neļāva izdarīt ātrāk.
   Labi ir vasarāju sējumi, ko šopavasar iesēja ļoti agri, kaut gan jāsaka, ka pat mēs, speciālisti, tobrīd šausminājāmies – ko tie zemnieki dara?
   Kopumā sacīšu: tas, ko redzam šobrīd, liekas itin labs, bet paredzēt jau neko nevar. Redz, pirms pāris dienām vareni negaisi sagāza veldrē laukus Saldus apkaimē. Un negaisus sola vēl. Un, ja labība sakrīt veldrē, tas ražu diezgan būtiski ietekmē. Teiksim, rapsim, ja tas vēl  mirklī ir ziedējis, augiem neaizmetas pākstis vai arī graudi ir ļoti sīki.
   Ir dzirdēts, ka Dobeles pusē lauksaimnieki sūdzas par diezgan lielu kaitēkļu invāziju rapša laukos. Šādus sējumus viegli atpazīt, pat tikai braucot tiem garām, lauks it kā zaļš, bet daudzviet redzami iedzelteni stādījumu pleķīši, kas ir droša zīme, ka tur ieperinājušies kaitēkļi vai slimības. Saprotams, ka ražu no šāda pleķīša neiegūsi. Manuprāt, ka šogad bija tāds kaitēkļu gads, laikapstākļi bija tiem diezgan labvēlīgi.
   Ražas prognoze? Ceram, ka tā kopumā visām kultūrām būs labāka nekā pērn, bet nedrīkst aizmirst, ka pērnais bija ļoti slikts gads, jo valdīja ārkārtīgs sausums. Rezumējot –ražībai vajadzētu būt lielākai, bet tikai, ja salīdzinām ar ļoti slikto pērno gadu. Uz rekordiem neceram gan. Bet visu jau rādīs pirmie kūlumi. Pieļauju, ka darbi uz laukiem sāksies vēlāk nekā pērn, vismaz par kādu nedēļu, ja ne ilgāk, ap kādu 20., 25. jūliju. Iespējams, kā allaž, viens no pirmajiem Zemgalē kulšanu uzsāks Gunvaldis Sproģis Tukuma novadā.

Kādi
 laikapstākļi, ja ir krauķi...
   Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» vadītājs INDULIS IEVIŅŠ savukārt lēsa, ka pirmie kombaini uz ziemas kviešu laukiem saimniecībā varētu uzbraukt jau ap 10. - 15. jūliju.
   No vasarāju kultūrām audzējam vien vasaras miežus, pat vasaras kviešus un pupas nē. Vasarāju īpatsvars uz kopējā saimniecības sējumu fona ir ļoti maznozīmīgs. Pagaidām to sējumi izskatās gana cerīgi, lai gan nu jau sāk likties, ka valdošais karstums tomēr ieviesīs savas korekcijas.
   Toties labi šķiet ziemāji  kvieši padevušies ļoti labi, mieži – viduvēji. Toties zāle gan šogad aug griezdamās! Neatminos, kad vēl tā bijis.   lopbarības mums šogad izdevies sarūpēt ļoti daudz. 
   Toties lielākas raizes nekā laikapstākļi mums pašlaik sagādā ... putni. Tepat, netālu, iesējām 20 hektārus kukurūzas. Pateicoties krauķiem, tur tagad nav sējuma, ir vienkārši lauks. Putni ļoti labi prot izkašņāt iesētos graudus vai izraut tikko izdīgušos kukurūzas asnus. Pērn domājām, ka vienā no kukurūzas laukiem, kurā arī viens lauka stūris dīvainā kārtā izrādījās absolūti kails, sējumi vai nu izslīkuši, vai vecāka sēkla trāpījusies. Nepievērsām tam īpašu uzmanību – gadās visādi. Šogad, kad pagalam ir 20 hektāru sējumu, un, tā kā lauks atrodas netālu no Vecauces centra, varējām konstatēt īstos vaininiekus... Un krauķi ir gudri putni. Mēģinājām daļu sēklas kodināt ar speciālām rūgtvielām, cerot, ka tas spārnaiņus no našķošanās atturēs. Izrādījās, ka bijām naivi. Krauķi ātri vien aptvēra, ka, izlobot sēklu no rūgtā apvalka,  ir tikpat garda cik agrāk...
   Tā  dzīvnieku aizstāvjiem, kuri stāsta, ka lauksaimnieki ar saviem laukiem un mēslojumiem bendē dzīvās apkaimes radības, varu vien ieteikt – atbrauciet uz Vecauci un pastaigājiet gar sējumu laukiem! Noteikti sastapsiet dzērves, kuras pirms pāris gadiem arīdzan krietni papostīja mūsu laukus. Tiesa, tik gudras  krauķi, lai sēklas lobītu, tās nebija. Par gulbju trūkumu uz laukiem arī nevaram sūdzēties, īpaši migrācijas laikā. Ja gribi cēlo putnu dabūt projām no lauka, kur tas nolēmis panašķoties, bez koka tuvumā nerādies. Jo citādi no lauka projām muksi pats.
   Par stirnām un briežiem nemaz nerunāju. Tā kā nudien nav tā, ka lauksaimnieks ir dzīvo radību bieds. Drīzāk jau jāsāk domāt, ka drīz šo apzīmējumu lietosim apgrieztā formā...
   Bet citādi – gaidīsim, kulsim, svērsim. Tad arī izdarīsim secinājumus, kāds bijis šis gads.
Indra Cehanoviča Autores foto
Lasīt vairāk