Šā gada Ziemassvētku karaliste — Jau novembrī Lietuvas Pakrojas muiža aicinās uz lielo laternu festivālu „Pūķi, mīti un leģendas“
Iestājoties tumšajam gadalaikam, arī šogad Lietuvas Pakrojas muižā gaismas iedegs lielākais ziemas pasākums Ziemeļeiropā. Muiža pārsteigs viesus ar Āzijas kultūras iedvesmotu milzu laternu un gaismas festivālu „Pūķi, mīti un leģendas“. Starp miljoniem gaismekļu būs arī jaunas neticama izmēra kvēlojošās zīda laternas, kas ir īpaši radītas Pakrojas muižai.
26. novembrī piecpadsmit hektāru plašajā vēsturiskās muižas teritorijā durvis vērs gada spilgtākais festivāls „Pūķi, mīti un leģendas“, padarot šo vietu par Ziemassvētku un Jaungada valstību ar vairāk nekā 50 dažādām izgaismotām mākslinieciskām gaismu kompozīcijām, kuru idejās un tapšanā darbu ir ieguldījuši vairāki desmiti mākslinieku no dažādām Āzijas valstīm. Pasākumā būs apskatāmas speciāli muižai un tās apkārtnei radītas neticami lielas skulptūras: mītiskie briesmoņi un gaismas pūķi, kas nes cerību un laimi, uzticības simboli — dzērves un flamingi, lauvas krūšutēls, kas pasargā no ļaunajiem gariem, apburošā austrumu dieviete un visbeidzot arī 25 metrus garš un 5 metrus augsts jūras briesmonis krokodils Vans, kas izaicinās jūsu drosmi, ļaujot pat tajā ieiet. To visu caurstrāvos svētku rosība, Ziemassvētku tirdziņš, karuseļi, atrakcijas visai ģimenei, austrumu virtuves garšas, tikšanās ar Ziemassvētku vecīti un unikālās muižas aktivitātes — amatnieku darbnīcas, pasaulslavenā vēsturiskā spirta rūpnīca un daudz kas cits.
„Esmu gandarīts, ka tumšajā gadalaikā muižas teritoriju atkal izgaismos festivāls, kurā atdzīvojas leģendas. Šogad tas būs piektais gaismas festivāls un, iespējams, lielākais pasākums, kāds jebkad rīkots muižā. Tajā ir izmantoti desmitiem kilometru zīda, miljoniem spuldzīšu un, es nepārspīlēju, simtiem negulētu radošu nakšu. Pasākums pārsteigs tos, kas jau visu redzējuši, un būs tā vieta, kur šoziem būs iespēja smelties maģisko enerģiju, kas jūs pavadīs visu gadu: no neredzētām būtnēm un pat paša uguns valdnieka pūķa, kas ieguvis milzu laternu veidolu,“ stāsta Pakrojas muižas Barons.
Katru piektdienu, sestdienu un svētdienu no 26. novembra līdz 8. janvārim Lielo Āzijas laternu festivāls „Pūķi, mīti un leģendas“ aicina apmeklētājus iegrimt Austrumu mistikā un atklājumos.
Pakrojas muiža atrodas pavisam netālu no Bauskas un vien divu stundu braucienā no Rīgas. Tā ir ne vien Lietuvā lielākā muižas saimniecība, bet arī viena no 18 pievilcīgākajiem kultūras tūrisma vietām Eiropā, kas ir ieguvusi Lietuvas „Gada tūrisma objekts 2018., 2019., 2021.“ titulu. Šeit ik gadu notiek unikāli ziedu un gaismu festivāli, kā arī tiek atdzīvinātas XIX gs. muižas dzīves ainas.
Vairāk informācijas un biļešu iegāde: ŠEIT
Nav vienkārši grāmata, bet gan dzimtas un vēstures lieciniece
No pirmdienas Bites bibliotēkā Kroņaucē ir aplūkojama Bībeļu izstāde. Eksponātus tai lielākoties ir sarūpējuši paši vietējie iedzīvotāji, uz laiku citu apskatei nododot savu ģimeņu relikvijas. Tieši šis vārds nāk prātā pirmais, kad runa nonāk līdz šim izdevumam, kas, iespējams, daudzās saimēs jau sen vairs nav tikai reliģiozs izdevums, bet gan daudz kas vairāk. To apstiprina arī “Zemgales” saruna ar vairāku izstādes eksponātu īpašniecēm. 
Nav vienkārši grāmata, bet gan dzimtas un vēstures lieciniece
No pirmdienas Bites bibliotēkā Kroņaucē ir aplūkojama Bībeļu izstāde. Eksponātus tai lielākoties ir sarūpējuši paši vietējie iedzīvotāji, uz laiku citu apskatei nododot savu ģimeņu relikvijas. Tieši šis vārds nāk prātā pirmais, kad runa nonāk līdz šim izdevumam, kas, iespējams, daudzās saimēs jau sen vairs nav tikai reliģiozs izdevums, bet gan daudz kas vairāk. To apstiprina arī “Zemgales” saruna ar vairāku izstādes eksponātu īpašniecēm. 
Saules mūžu Latvijai!
11. novembris ir diena, kad atceramies, par kādu cenu esam ieguvuši brīvību. Tas ir laiks, kad tiek iezīmētas Pirmā pasaules kara beigas, bet mums, latviešiem, šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarai brīvības cīņās. Pašlaik runāt par brīvību ir īpaši svarīgi: kaimiņzemē ir karš, taču mums ir dota brīvība, kas jānosargā. Tradicionālajā Gaismas gājienā devās lieli un mazi gaismas nesēji, lai kopīgi pulcētos pie Dobeles atbrīvošanas pieminekļa, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. 
Lūkojot ļaudis, kuri veidojuši Lielauces vēsturi
Aizvadīto sestdien Lielauces tautas namā tika atklāta ļoti interesanta foto izstāde – “Lielauces ļaudis”. Atklāšanas dienā tā bija pulcējusi ļoti kuplu interesentu pulku. Savukārt, kā “Zemgalei” atzina viens no izstādes iniciatoriem, vietējās nevalstiskās organizācijas “Lielauces attīstībai” vadītājs IVARS BUŠMANIS, pēc informācijas izplatīšanas sociālajos tīklos, izstāde raisījusi arī negaidītu rezonansi.
Šāvējiem – piesātināts, spriedzes pilns gads
Tā, rezumējot nule aizvadīto sezonu šāvējiem pistoļu vingrinājumos, atzīst Latvijas Šaušanas federācijas viceprezidents, Latvijas izlases treneris šajā sporta disciplīnā, vairāku talantīgo Dobeles Sporta skolas un Šaušanas sporta kluba «Dobele» audzēkņu treneris VILNIS CELMIŅŠ. 
Dobeles zemessargi un dziesma
Novembris, ko dēvē gan par patriotu, gan par Latvijas svētku mēnesi, Dobeles zemessargu ansamblim ir visdarbīgākais. Aicinājumi uzstāties patriotiskajos pasākumus nāk no Latvijas malu malām. Ir taču skaidrs - brašie, dziedošie Dobeles zemessargi ir nešaubīga garantija tam, ka pasākums būs izdevies. 
Darbs un vaļasprieks – zinātne
Katra tikšanās vai izbrauciens kopā ar Arturu Stalažu izvēršas par visai izzinošu pasākumu. Par katru vietu, notikumu un lietu viņam ir tik daudz stāstāmā, ka spēj tikai klausīties. Vien dažu minūšu laikā pēc intervijas, kamēr Arturs nav paguvis uzlēkt uz velosipēda un aizmīties prom, uzzinu, ka to pelēko, sačervelējušos lapiņu ir nometusi un rudens vējos palaidusi baltā apse un cik interesantus eksperimentus ar to ūdens glāzē var veikt bērni. Un tā zaļā stibiņa, kuras nosaukumu neesmu iegaumējusi, arī ir mazliet īpaša.
Vajag tikai noticēt savam sapnim
Nu jau kādu laiku ikviens, kurš kaut vai caurbraucot pabijis Īlē, var vērot vietējā luterāņu dievnama atdzimšanu. Jāteic, ja daudzviet šādas, faktiski pilnībā izpostītas ēkas pamazām vien nogrimst nebūtībā, Īles gadījumā tā nenotika. Un jau no pirmsākumiem baznīcas atjaunošana nedalāmi ir saistīta arī ar Rīgas Jauniešu kori BALSIS un tā diriģentu Intu Teterovski.
Kuri topošie speciālisti varēs pieteikties stipendijai?
“Zemgale” jau rakstīja par pagājušajā mēnesī Dobeles novada domes kārtējā sēdē spriesto. Šoreiz vēl par dažiem būtiskākajiem izskatītajiem lēmumprojektiem. Viens no tiem bija lēmumprojekts par atbalstāmajām studiju specialitātēm novadā. Tās būtu “ārsts”, “ārsts speciālists”, “ārsta palīgs”, “medicīnas māsa”, “skolotājs” un “sociālais darbinieks”. Kāpēc izvēlētas tieši šīs specialitātes?
Indra Cehanoviča/Autores foto
«Sprīdīšu izaicinājumi» turpinās
31. oktobrī sākās ceturtais «Sprīdīšu izaicinājumu» etaps. Projekta organizators un dalībnieks Nr 1. ir Mārtiņš Brigzna, kurš ir SIA «M&B Brigzna» valdes loceklis un kura ikdiena paiet, vadot divas kafejnīcas un vienu kulinārijas veikalu. Ņemot vērā šobrīd aktuālās problēmas valstī, izaicinājumu biznesā netrūkst, līdz ar to darba netrūkst, taču Mārtiņš ir apņēmies kopā ar 43 dalībniekiem zaudēt 12 kilogramus svara, lai sasniegtu savu ideālo skaitli uz svariem.
Alise Kruglauža/Autores foto
LAIKRAKSTU VAR IEGĀDĀTIES ARĪ CITOS TIRZNIECĪBAS PUNKTOS DOBELĒ:
SIA DOBELES PB VEIKALĀ BRĪVĪBAS IELĀ 58, SIA "LŪCIJA" (Circle K)
