Pirmdiena, 2022. gada 28. novembris
Vārda diena : Olita, Rita, Vita

Šā gada Ziemassvētku karaliste — Jau novembrī Lietuvas Pakrojas muiža aicinās uz lielo laternu festivālu „Pūķi, mīti un leģendas“

09.11.2022 PAKROJAS MUIŽA

     Iestājoties tumšajam gadalaikam, arī šogad Lietuvas Pakrojas muižā gaismas iedegs lielākais ziemas pasākums Ziemeļeiropā. Muiža pārsteigs viesus ar Āzijas kultūras iedvesmotu milzu laternu un gaismas festivālu „Pūķi, mīti un leģendas“. Starp miljoniem gaismekļu būs arī jaunas neticama izmēra kvēlojošās zīda laternas, kas ir īpaši radītas Pakrojas muižai.

 

26. novembrī piecpadsmit hektāru plašajā vēsturiskās muižas teritorijā durvis vērs gada spilgtākais festivāls „Pūķi, mīti un leģendas“, padarot šo vietu par Ziemassvētku un Jaungada valstību ar vairāk nekā 50 dažādām izgaismotām mākslinieciskām gaismu kompozīcijām, kuru idejās un tapšanā darbu ir ieguldījuši vairāki desmiti mākslinieku no dažādām Āzijas valstīm. Pasākumā būs apskatāmas speciāli muižai un tās apkārtnei radītas neticami lielas skulptūras: mītiskie briesmoņi un gaismas pūķi, kas nes cerību un laimi, uzticības simboli — dzērves un flamingi, lauvas krūšutēls, kas pasargā no ļaunajiem gariem, apburošā austrumu dieviete un visbeidzot arī 25 metrus garš un 5 metrus augsts jūras briesmonis krokodils Vans, kas izaicinās jūsu drosmi, ļaujot pat tajā ieiet. To visu caurstrāvos svētku rosība, Ziemassvētku tirdziņš, karuseļi, atrakcijas visai ģimenei, austrumu virtuves garšas, tikšanās ar Ziemassvētku vecīti un unikālās muižas aktivitātes — amatnieku darbnīcas, pasaulslavenā vēsturiskā spirta rūpnīca un daudz kas cits.

Esmu gandarīts, ka tumšajā gadalaikā muižas teritoriju atkal izgaismos festivāls, kurā atdzīvojas leģendas. Šogad tas būs piektais gaismas festivāls un, iespējams, lielākais pasākums, kāds jebkad rīkots muižā. Tajā ir izmantoti desmitiem kilometru zīda, miljoniem spuldzīšu un, es nepārspīlēju, simtiem negulētu radošu nakšu. Pasākums pārsteigs tos, kas jau visu redzējuši, un būs tā vieta, kur šoziem būs iespēja smelties maģisko enerģiju, kas jūs pavadīs visu gadu: no neredzētām būtnēm un pat paša uguns valdnieka pūķa, kas ieguvis milzu laternu veidolu,“ stāsta Pakrojas muižas Barons.

Katru piektdienu, sestdienu un svētdienu no 26. novembra līdz 8. janvārim Lielo Āzijas laternu festivāls „Pūķi, mīti un leģendas“ aicina apmeklētājus iegrimt Austrumu mistikā un atklājumos.

Pakrojas muiža atrodas pavisam netālu no Bauskas un vien divu stundu braucienā no Rīgas. Tā ir ne vien Lietuvā lielākā muižas saimniecība, bet arī viena no 18 pievilcīgākajiem kultūras tūrisma vietām Eiropā, kas ir ieguvusi Lietuvas „Gada tūrisma objekts 2018., 2019., 2021.“ titulu. Šeit ik gadu notiek unikāli ziedu un gaismu festivāli, kā arī tiek atdzīvinātas XIX gs. muižas dzīves ainas.

Vairāk informācijas un biļešu iegāde: ŠEIT 

Lasīt vairāk



 

Laureātu vidū – “Telpa MS”, “Muldas” un “East Metal”

24.11.2022 Indra Cehanoviča/Foto no Dobeles PUIAC arhīva







   Šodien Rundāles pilī, ar labām domām pēc pandēmijas ierobežojumu beigām uz apbalvošanu atkal pulcēsies gandrīz divi desmiti aizejošā gada Zemgales krietnākie uzņēmēji - konkursa “Gada uzņēmējs Zemgalē” 2022. gada laureāti.

Mums ir viena asinsrite

24.11.2022 Alise Kruglauža/Autores foto



   22. novembrī Dobeles kultūras namā notika Asins Donoru diena, uz kuru ieradās 104 donori. Veiksmīgi nodot asinis izdevās 86 personām, tomēr 18 atnākušajiem nācās atteikt. Pieci no viņiem diemžēl ieradās pēc pulksten 13, kad datora sistēma bija jau slēgta un ziedot gribētājus vairs nebija iespējams piereģistrēt.

Aizstrautnieki - ciemats, kurā grib dzīvot

24.11.2022 Anita Banziņa/Autores foto

Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems, salīdzinot ar citiem ciemiem novadā, ir jauns veidojums, var teikt, padomju laika produkts. Bijušais kolhoza centrs, sācies no vienas lauku mājas, tagad ir izaudzis par glītu, sakoptu un dzīvošanai ērtu ciematu.

“Losbergos”, kur vēstures elpa mijas ar mūsdienīgo

23.11.2022 Indra Cehanoviča/Autores foto

   “Art&Wedding Resort Losbergi”. Jauna atpūtas vieta, kas izveidota Vītiņu pagastā. Vieta, kas radīta īpašu notikumu īpašai atmosfērai. Patiks tiem, kuri vēlas svinēt dažus no dzīves svarīgākajiem notikumiem, piemēram, kāzas. Vai vienkārši, pavadīt laiku, baudot Latvijas lauku klusumu.

Mēdz sacīt, ka jebkuru apdzīvotu vietu pirmām kārtām veido ļaudis, kuri tur dzīvo vai saimnieko. Arī ar Vītiņu pagastu nav citādāk. Kas nāk prātā pirmais, kad to pieminam? Tas ir Dobes kalns, tie ir Ķeveles avoti, arī tas, ka tā ir pati Lietuvas pierobeža. Un uzņēmīgi ļaudis, kuri nekad nav sacījuši, ka atrodas, piedodiet, bet tagad, ja tā var teikt, nomalē. Tie ir cilvēki, kuri izsapņo un dara. Dara tā, kā var, saprot un uzskata par pareizu. Vai tā uzskata arī citi, nav svarīgi. Jo viņi mīl šo vietu. Tālāk – ANTIJAS un LAURA BRONUŠU stāsts.

No 1. decembra – jauna darba organizācija

23.11.2022 Sarmīte Rone/Autores foto

   Lai paaugstinātu Valsts policijas (VP) efektivitāti un kapacitāti, nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvu drošības pakalpojumu, VP turpina darbu pie jau uzsāktajām strukturālajām pārmaiņām. Līdz ar to no šī gada 1. decembra jaunā modelī darbu turpinās VP Zemgales reģiona pārvalde.

Jāpalīdz, lai nesagrūtu pavisam

23.11.2022 Ivars Bušmanis/Autora foto






   «Pamatīgi būvēts, ja 77 gadus pēc kara baznīcas mūri stāvējuši atsegti lietum, salam, vējiem,» apstaigājot Lielauces baznīcas drupas, spriež arhitekts Ēriks Cērpiņš. Novembra sākumā pēc viņa projekta atklāta moderna izstāžu zāle Elejas muižā. Nupat viņš izpētījis Ālaves muižas atdzimšanas iespējas, par ko 17. novembrī referēja Penkules bibliotēkā. Un nu viņš jau piekto reizi staigā ap Lielauces baznīcu. «Tā māja ir pretojusies liktenim, bet nekavējoties  jāsāk palīdzēt. Mūru augšējā daļa turas pēdējiem spēkiem, vismaz pusmetrs augšējā daļā jāpārmūrē,» viņš secina. 

Jaunie mākslinieki Jaunbērzē atklāj pirmo izstādi

23.11.2022 Alise Kruglauža/Autores foto

16. novembrī Jaunbērzes tautas nama mazajā izstāžu zālē tika atklāta Jaunbērzes gleznošanas studijas pirmā darbības gada atskaites izstāde. Tajā līdz 31. decembrim būs skatāmi jauno mākslinieku Laimas Borovikas, Inas Gauračas, Daces Štālbergas, Alīsijas Namsones, Aijas Trules un Amandas Trules, Gitas Pavlovas, Janīnas Sjakstes, kā arī Līgas un Annas Eglīšu darbi.

Traģēdija uz Dobeles dzelzceļa pārbrauktuves

21.11.2022 Indra Cehanoviča/Autores foto

   Traģisks negadījums svētdienas pusdienlaikā notika uz Dobeles dzelzceļa pārbrauktuves – kravas vilciens notrieca jaunieti, kurš šķērsoja sliežu ceļus.

Kā “Zemgali” informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste DACE KALNIŅA, likumsargu rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka 20. novembrī ap pulksten 12.55 kravas vilciens, lai arī tika veikta signalizēšana un ekstrēmā bremzēšana, uzbrauca 2005. gadā dzimušam jaunietim, kurš pa gājēju pāreju šķērsoja sliežu ceļus.

Izvēle, kas nekad nav nožēlota

21.11.2022 Indra Cehanoviča/Autores foto





   Nav noslēpums, ka ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošos dienestus pēdējā laikā skārušas dažādas, ne pārlieku patīkamas peripetijas, kas lielākoties saistītas ar nepietiekamo finansējumu un arī atalgojumu, arī darbinieku trūkumu. Pirms neilga laika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība nāca klajā ar paziņojumu, ka nodarbināto trūkuma dēļ īslaicīgi un periodiski uz laiku apturēs atsevišķu mazāk noslogoto posteņu darbību, ja tas būs nepieciešams pārējo daļu un posteņu darbības nodrošināšanai.

Izskanot šādai informācijai, neviļu rodas jautājums – tad kas ir tas aspekts, kas, neraugoties uz negācijām, liek daudzajiem VUGD darbiniekiem turpināt dienestu? Atbildi uz šo jautājumu “Zemgale” mēģināja rast sarunā ar VUGD Dobeles daļas vada komandiera vietnieku dobelnieku IGORU JABLOKOVU. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu un godinot ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, viņš nule kā saņēma VUGD Pateicību.

«Sprīdītis» ar metāla detektoru

21.11.2022

   16. novembrī Penkules pagasta dienas centrā «Tevi gaida» ikviens interesents tika aicināts uz tikšanos ar penkulnieku, vēstures entuziastu, leģendu un senlietu mednieku Dāvi Šīri. Dāvis savulaik mācījies Penkules pamatskolā, kā arī absolvējis Dobeles Valsts ģimnāziju un atzīst, ka joprojām dzimtā Penkule ir viņa sirdī un viņš sevi uzskata par daļu no tās. Arī šī brīža hobijs viņu bieži vien atved uz dzimto pusi, jo, kā zināms, Penkule ir ļoti sena vieta un svin savu nu jau 750. gadadienu.



LAIKRAKSTU VAR IEGĀDĀTIES ARĪ CITOS TIRZNIECĪBAS PUNKTOS DOBELĒ:
SIA DOBELES PB VEIKALĀ BRĪVĪBAS IELĀ 58, SIA "LŪCIJA" (Circle K)



   




UZ SĀKUMU